Vienkāršos nodokļu regulējumu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai padarītu nodokļu regulējumu vienkāršāku, skaidrāku un vieglāk piemērojamu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai. Likumprojekts paredz pārskatīt novecojušas tiesību normas, sakārtot likumā lietoto terminoloģiju un uzlabot nodokļu administrēšanas procesus. Finanšu ministrijas publiskotā informācija liecina, ka grozījumi 2026. gada 30. aprīlī nodoti publiskai apspriešanai Tiesību aktu portālā.

Izmaiņu nepieciešamība saistīta ar to, ka daļa likumā ietverto normu vairs neatbilst faktiskajai situācijai vai mūsdienu administrēšanas praksei. Piemēram, likumā joprojām saglabājušās normas par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas vēsturiski bija saistītas ar privatizācijas procesiem, kā arī prasības, kurām digitālās pārvaldes apstākļos vairs nav praktiskas nozīmes. Šādu normu izslēgšana ļautu samazināt regulējuma sadrumstalotību un padarīt likumu saprotamāku tā piemērotājiem.

Būtiska grozījumu daļa ir vērsta arī uz administratīvā sloga mazināšanu. Plānots precizēt nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta pienākumus, tostarp attiecībā uz deklarāciju iesniegšanu VID pagarinātajos termiņos. Tāpat paredzēts noteikt iespēju atsevišķos gadījumos sagatavot brīdinājumus elektroniski bez amatpersonas paraksta, kas varētu paātrināt saziņu ar nodokļu maksātājiem un vienkāršot iestādes iekšējos procesus.

Grozījumi iezīmē arī plašāku virzību uz nodokļu uzraudzības pielāgošanu digitālajai videi. Finanšu ministrija norāda, ka likumprojektā paredzēts modernizēt elektroniskās komercijas uzraudzību, tostarp precizējot kārtību, kā ierobežojams nelikumīgs saturs tiešsaistē, pieprasāma informācija no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un nepieciešamības gadījumā ierobežojama domēna vārdu darbība vai bloķējama piekļuve. Šīs izmaiņas paredzētas, lai regulējumu salāgotu ar Eiropas Savienības prasībām un nodrošinātu efektīvāku uzraudzību digitālajā vidē.

Sabiedrībai ir iespēja iesaistīties likumprojekta apspriešanā līdz 14. maijam. Pēc publiskās apspriešanas priekšlikumu izvērtēšanas likumprojekts tālāk virzāms saskaņošanai, izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

Novecojušu tiesību normu pārskatīšana

Viena no būtiskākajām iecerēto grozījumu daļām ir likuma “Par nodokļiem un nodevām” attīrīšana no normām, kas vairs neatbilst faktiskajai situācijai vai praksē netiek piemērotas. Finanšu ministrija norāda, ka ar likumprojektu paredzēts sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt novecojušas tiesību normas, lai regulējums kļūtu pārskatāmāks un vieglāk piemērojams. Šāda pieeja ir svarīga ne tikai juridiskās tehnikas dēļ, bet arī tāpēc, ka nodokļu jomas regulējums tieši ietekmē uzņēmumu, iedzīvotāju un nodokļu administrācijas ikdienas pienākumus.

Likumprojektā īpaši izcelta atteikšanās no regulējuma par nodokļu parādu kapitalizāciju. Šāds regulējums vēsturiski bija saistīts ar privatizācijas procesiem, taču pašreizējā nodokļu administrēšanas sistēmā tam vairs nav praktiskas nozīmes. Tāpēc tā saglabāšana likumā var radīt maldīgu priekšstatu par joprojām piemērojamiem mehānismiem, lai gan tie faktiski ir zaudējuši aktualitāti. Normas izslēgšana ļautu likumu padarīt precīzāku un samazinātu nepieciešamību interpretēt vēsturiski mantotus regulējuma elementus.

Tāpat paredzēts atteikties no prasībām, kas neatbilst mūsdienu valsts pārvaldes un digitālās saziņas praksei. Kā piemērs minēta norma par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem. Šāda prasība bija saprotama laikā, kad piekļuve tiesību aktiem nebija tik plaši nodrošināta elektroniski, taču pašlaik normatīvie akti ir publiski pieejami digitālajos resursos. Līdz ar to šādas normas saglabāšana likumā vairs nedod praktisku pienesumu nodokļu maksātāju tiesību aizsardzībai.

Novecojušu normu izslēgšana ir saistīta arī ar regulējuma skaidrību. Jo vairāk likumā saglabājas neaktuālu vai reti piemērojamu normu, jo sarežģītāk nodokļu maksātājiem un administrācijai ir saprast, kuras prasības ir būtiskas ikdienas piemērošanā. Tāpēc šie grozījumi nav tikai tehniska redakcionāla korekcija, bet arī mēģinājums padarīt nodokļu tiesisko regulējumu praktiskāku un saprotamāku. Tiesību aktu portālā līdzīgi likumprojekti tiek strukturēti pēc projekta ID, atbildīgās ministrijas, politikas jomas, dokumentiem un sabiedrības līdzdalības posmiem, kas ļauj sekot līdzi arī šādu grozījumu tālākai virzībai.

Nodokļu maksātāju un administrācijas pienākumu precizēšana

Grozījumos paredzēts precizēt gan nodokļu maksātāju, gan nodokļu administrācijas pienākumus, lai likuma normas būtu skaidrākas un vieglāk piemērojamas praksē. Finanšu ministrija norāda, ka viens no mērķiem ir novērst situācijas, kurās regulējums formāli pastāv, taču tā piemērošana nav pietiekami skaidra vai neatbilst faktiskajai administrēšanas kārtībai. Tas īpaši svarīgi nodokļu jomā, kur termiņu, pienākumu un procedūru interpretācija var tieši ietekmēt gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju tiesības un saistības.

Viens no praktiskajiem piemēriem ir deklarāciju iesniegšanas termiņu regulējums. Pašlaik likumā paredzēts, ka nodokļu deklarācijas jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, taču grozījumi paredz skaidri noteikt arī pienākumu tās iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta pagarinātajos termiņos. Šāda precizēšana nepieciešama tāpēc, ka regulējums jau paredz iespēju pagarināt nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu, taču likuma formulējums tiek pielāgots faktiskajai kārtībai, lai nerastos šaubas par nodokļu maksātāja pienākumiem arī pēc termiņa pagarinājuma piešķiršanas.

Šīs izmaiņas var palīdzēt mazināt neskaidrības starp nodokļu maksātāju un administrāciju. Ja likumā precīzi noteikts, ka deklarācija iesniedzama arī VID pagarinātajā termiņā, tad nodokļu maksātājam ir saprotamāks pienākuma izpildes brīdis, savukārt administrācijai ir skaidrāks tiesiskais pamats vērtēt, vai deklarācija iesniegta laikus. Tas ir būtiski gadījumos, kad termiņa pagarinājums tiek piešķirts objektīvu iemeslu dēļ un nodokļu maksātājam nepieciešams papildu laiks informācijas sagatavošanai.

Grozījumi paredz arī aktualizēt normas atbilstoši mūsdienu ter-minoloģijai un citu normatīvo aktu regulējumam. Tas nozīmē, ka likumā lietotie jēdzieni un atsauces tiek pielāgotas pašreizējai tiesību sistēmai, lai mazinātu pretrunas starp dažādiem normatīvajiem aktiem. Šāda salāgošana ir būtiska, jo nodokļu regulējums nav izolēts  tas ir cieši saistīts ar grāmatvedības, administratīvā procesa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citu jomu tiesību normām.

Precizējot pienākumus, likumprojekts vienlaikus nostiprina arī tiesisko noteiktību. Nodokļu maksātājiem ir vieglāk izpildīt prasības, ja tās ir formulētas skaidri un atbilst faktiskajai administrēšanas praksei. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam šāds regulējums palīdz piemērot normas konsekventāk, jo pienākumu saturs un termiņi ir izteikti nepārprotamāk. Tas var mazināt strīdu risku un veicināt prognozējamāku nodokļu administrēšanu.

Administratīvā sloga mazināšana

Likumprojektā paredzētās izmaiņas nav vērstas tikai uz novecojušu normu svītrošanu, bet arī uz ikdienas administratīvo procesu vienkāršošanu. Finanšu ministrija norāda, ka grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz uzlabot nodokļu administrēšanu, padarot atsevišķas procedūras ātrākas un mazāk formālas. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kuros administrācijai jāveic standartizētas darbības un kurās pārmērīgas formālās prasības var kavēt efektīvu saziņu ar nodokļu maksātājiem.

Viens no konkrētajiem priekšlikumiem ir iespēja noteiktos gadījumos sagatavot brīdinājumus elektroniski bez amatpersonas paraksta. Šāda pieeja atbilst plašākai valsts pārvaldes digitalizācijas virzībai, kur arvien vairāk dokumentu un paziņojumu tiek sagatavoti automatizēti vai elektroniskā formā. Ja brīdinājums pēc būtības ir informatīvs vai procesuāli standartizēts dokuments, prasība pēc individuāla amatpersonas paraksta var radīt lieku administratīvo slogu, nepalielinot dokumenta praktisko nozīmi nodokļu maksātājam.

Elektroniski sagatavojami brīdinājumi varētu paātrināt nodokļu administrācijas darbu un vienlaikus nodrošināt savlaicīgāku informācijas nodošanu adresātam. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu ātrāku informācijas saņemšanu par iespējamu pienākumu neizpildi vai nepieciešamību veikt noteiktas darbības, savukārt Valsts ieņēmumu dienestam – mazāk manuālu procedūru un efektīvāku resursu izmantošanu. Šāds risinājums ir īpaši nozīmīgs situācijās, kurās liels līdzīga satura paziņojumu skaits jānosūta īsā laikā.

Administratīvā sloga mazināšana šajā kontekstā nozīmē arī atteikšanos no prasībām, kas neatbilst digitālās pārvaldes iespējām. Ja nodokļu administrēšanā jau tiek izmantoti elektroniskie saziņas kanāli, tad arī likuma normas ir jāpielāgo šādai praksei. Pretējā gadījumā rodas situācija, kur tehnoloģiski process ir iespējams un lietderīgs, bet normatīvais regulējums saglabā formālas prasības, kas procesu padara smagnējāku.

Šāda pieeja var uzlabot gan nodokļu administrācijas darba efektivitāti, gan nodokļu maksātāju pieredzi. Skaidrāki un vienkāršāki procesi mazina risku, ka pienākumi tiek kavēti nesaprotamas vai pārlieku birokrātiskas procedūras dēļ. Vienlaikus elektronisku brīdinājumu izmantošanai jābūt pietiekami skaidri regulētai, lai nodokļu maksātājs varētu saprast, kad dokuments ir sagatavots, kā tas viņam paziņots un kādas sekas var iestāties, ja uz brīdinājumu netiek reaģēts.