Vidējā alga Latvijā sasniegusi 1886 eiro

Darba samaksa Latvijā turpina pieaugt, taču algu kāpuma temps kļuvis mērenāks. 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu sasniedza 1886 eiro mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni vidējā alga palielinājusies par 78 eiro jeb 4,3%.

Pieaugums vērojams arī īsākā laika periodā. Salīdzinot ar 2026. gada pirmo ceturksni, vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 2,3%. Savukārt vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu sasniegusi 13,18 eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kurās papildus darba samaksai iekļauti arī citi darba devēja izdevumi, gada laikā palielinājušās no 15,92 līdz 16,60 eiro.

Algu pieaugumu papildina arī nodarbinātības izmaiņas. CSP dati rāda, ka aprēķinātais darba samaksas fonds gada laikā palielinājies par 5,9% jeb 232 miljoniem eiro. Vienlaikus algoto darbinieku skaits, pārrēķinot to pilnas slodzes darbavietās, pieaudzis par 10,5 tūkstošiem jeb 1,4%.

Tomēr vidējā alga nenozīmē, ka 1886 eiro saņem tipisks Latvijas darba ņēmējs. Bruto darba samaksas mediāna otrajā ceturksnī bija ievērojami zemāka - 1527 eiro. Tas nozīmē, ka puse strādājošo saņēma algu zem šīs summas, bet otra puse - virs tās. Mediānas un vidējās algas atšķirība ir būtiska, vērtējot reālo atalgojuma situāciju Latvijas darba tirgū.

Neto alga aug, taču pirktspējas kāpums ir daudz lēnāks

Lai gan vidējā bruto alga Latvijā sasniegusi 1886 eiro, darba ņēmēju ikdienas finansiālo situāciju precīzāk raksturo summa, kas paliek pēc nodokļu nomaksas. 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 1401 eiro mēnesī, kas veidoja 74,3% no bruto algas. Gada laikā neto atalgojums palielinājies par 4,4%.

Salīdzinājumam, 2026. gada pirmajā ceturksnī vidējā neto alga bija 1364 eiro. Tātad otrajā ceturksnī summa pēc nodokļu nomaksas bija par 37 eiro lielāka.

Tomēr nominālais algas pieaugums vēl nenozīmē tikpat lielu pirktspējas uzlabojumu. CSP aprēķini liecina, ka, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, reālā neto darba samaksa gada laikā palielinājusies tikai par 1,1%. Tas nozīmē, ka daļu no algas pieauguma faktiski „apēd” augstākas preču un pakalpojumu cenas.

Šī atšķirība ir īpaši pamanāma, salīdzinot situāciju ar 2025. gadu. Pērn vidējā neto alga bija 1346 eiro, bet reālais neto atalgojuma pieaugums sasniedza 6,3%. Tādējādi 2026. gadā iedzīvotāju pirktspēja turpina palielināties, taču ievērojami lēnāk.

Arī Latvijas Bankas prognozes norāda, ka cenu spiediens saglabāsies. 2026. gada jūnija prognozē Latvijas Banka paredzēja, ka inflācija šogad būs 3,6%, norādot arī uz energoresursu cenu un ārējās vides riskiem. Tāpēc mājsaimniecību finansiālajai situācijai būtisks ir ne tikai algas pieaugums eiro izteiksmē, bet arī tas, cik daudz preču un pakalpojumu par šo algu iespējams iegādāties.

Vidējā alga un mediāna: cik saņem tipisks strādājošais?

Vidējā bruto alga 1886 eiro apmērā neparāda, cik saņem lielākā daļa strādājošo Latvijā. Lai precīzāk raksturotu atalgojuma sadalījumu, jāņem vērā arī darba samaksas mediāna. 2026. gada otrajā ceturksnī bruto algas mediāna par pilnas slodzes darbu bija 1527 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gada laikā tā pieaugusi par 63 eiro jeb 4,3%, jo 2025. gada otrajā ceturksnī mediāna bija 1464 eiro.

Mediāna nozīmē, ka puse darba ņēmēju saņem mazāk par šo summu, bet otra puse - vairāk. Tādēļ šis rādītājs daudzos gadījumos ļauj labāk novērtēt tipiska strādājošā atalgojumu nekā vidējā alga, kuru var būtiski ietekmēt salīdzinoši neliels skaits ļoti augstu algu. Starp 2026. gada otrā ceturkšņa vidējo bruto algu un mediānu ir 359 eiro starpība.

Līdzīga situācija redzama arī pēc nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas mediāna 2026. gada otrajā ceturksnī sasniedza 1168 eiro, kamēr vidējā neto alga bija 1401 eiro. Neto mediāna gada laikā palielinājusies par 5,1%.

Interesanti, ka gada laikā vidējā bruto alga un bruto mediāna augušas vienādā tempā - par 4,3%. Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu algu kāpums ir ievērojami palēninājies. 2025. gada otrajā ceturksnī bruto mediāna gada griezumā bija augusi par 8,4%, bet vidējā bruto alga - par 8,2%.

Algu atšķirības starp nozarēm un reģioniem joprojām ir ievērojamas

Vidējais atalgojums Latvijā būtiski atšķiras atkarībā no nozares, kurā cilvēks strādā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī visaugstākā vidējā bruto darba samaksa bija telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas, datošanas infrastruktūras un citu informācijas pakalpojumu nozarē - 3257 eiro mēnesī. Finanšu un apdrošināšanas jomā vidējais atalgojums sasniedza 3214 eiro.

Starp labāk atalgotajām nozarēm bija arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare ar 2526 eiro vidējo algu, kā arī profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, kur vidējais atalgojums sasniedza 2430 eiro. Savukārt zemākā vidējā bruto alga bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1256 eiro mēnesī.

Atšķiras arī algu pieauguma temps. Gada laikā visstraujāk darba samaksa palielinājusies ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 14,4%. Operācijās ar nekustamo īpašumu kāpums sasniedza 11,5%, administratīvo un atbalsta dienestu darbībā - 9,6%, bet vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā - 8,1%.

Būtiskas atšķirības saglabājas arī starp Latvijas reģioniem. Rīgas reģionā vidējā bruto alga bija 2068 eiro, bet Latgalē - 1365 eiro. CSP norāda, ka atalgojuma starpība starp Rīgas un Latgales reģioniem sasniedza 34%.

Atšķirīga dinamika vērojama arī privātajā un sabiedriskajā sektorā. Privātajā sektorā vidējā bruto alga bija 1876 eiro, bet sabiedriskajā - 1926 eiro. Tajā pašā laikā privātajā sektorā atalgojums gada laikā audzis par 5,4%, kamēr sabiedriskajā sektorā - par 2,1%.