Valsts iesaistīsies “airBaltic” glābšanā

Saeima 2026. gada 20. augustā galīgajā lasījumā pieņēma steidzamības kārtā virzīto “Air Baltic Corporation AS” finanšu stabilizācijas pasākumu likumu. Tas nosaka īpašu kārtību, kādā Latvijas valsts var iesaistīties nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stabilizācijā. Likuma būtība ir dot valstij iespēju ātrāk reaģēt situācijā, kad uzņēmumam nepieciešams papildu finansējums vai esošo saistību pārstrukturēšana.

Valsts šajā procesā ir ne tikai “airBaltic” akcionārs, bet arī kreditors un obligāciju turētājs. Jaunais regulējums ļauj pagarināt aviokompānijai izsniegtā valsts aizdevuma atmaksas termiņu, kā arī kapitalizēt prasījumus, kas izriet no valsts aizdevuma un valstij piederošajām obligācijām. Konkrētus lēmumus par šo instrumentu izmantošanu pieņems Ministru kabinets.

Viens no nozīmīgākajiem risinājumiem ir iespēja valstij piedalīties “airBaltic” starpfinansējuma nodrošināšanā. Likums ļauj iegādāties aviokompānijas jaunemitētās obligācijas līdz 30 miljonu eiro apmērā. Savukārt valstij jau piederošo obligāciju prasījumu pārveidošanai jeb kapitalizācijai noteikts limits līdz 50 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka daļa esošo prasījumu noteiktos apstākļos var tikt pārvērsta uzņēmuma kapitālā.

Vienlaikus valsts iesaiste nebūs bez parlamentārās kontroles. Ministru kabinetam vismaz reizi ceturksnī būs jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par stabilizācijas pasākumu īstenošanu. Šāda uzraudzība paredzēta, lai Saeima regulāri saņemtu informāciju par pieņemtajiem finanšu lēmumiem un to ietekmi uz valsts interesēm.

“airBaltic” finanšu problēmas krājušās vairākus gadus

Pašreizējās “airBaltic” finanšu grūtības nav radušās pēkšņi. Latvijas valstij aviokompānijas darbības nodrošināšanā nācies iesaistīties vairākkārt, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas radītās krīzes aviācijas nozarē. Pandēmijas laikā valsts “airBaltic” pamatkapitālā ieguldīja 340 miljonus eiro, kļūstot par pārliecinoši lielāko uzņēmuma akcionāru.

Būtisks solis finansējuma piesaistē tika sperts arī 2024. gadā, kad “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro vērtībā. To procentu likme sasniedza 14,5% gadā, kas uzņēmumam nozīmē ievērojamas parāda apkalpošanas izmaksas. Latvijas valsts toreiz iegādājās šīs obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā. Tagad jaunais regulējums paredz iespēju no valstij piederošajām obligācijām izrietošās prasības līdz 50 miljonu eiro apmērā kapitalizēt jeb noteiktos apstākļos pārvērst uzņēmuma kapitālā.

Finansiālo situāciju sarežģī arī uzņēmuma darbības rezultāti. “airBaltic” publicētie dati liecina, ka 2025. gadā aviokompānija pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, tomēr gadu noslēdza ar zaudējumiem. Ieņēmumi sasniedza 779,3 miljonus eiro, bet neto zaudējumi bija 44,3 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka liels pasažieru skaits un ievērojami ieņēmumi paši par sevi vēl nenodrošina finansiālu stabilitāti. Aviācijas biznesā būtisku slogu rada lidmašīnu finansēšana, degvielas izmaksas, lidostu un personāla izdevumi, kā arī aizņēmumu apkalpošana. Tādēļ pašreizējā valsts iesaiste jāskata plašākā “airBaltic” parādsaistību un kapitāla struktūras pārkārtošanas procesā.

Jaunais biznesa plāns paredz mazāku floti un simtiem miljonu finansējumu

Līdz ar finanšu stabilizēšanu “airBaltic” maina arī savu līdzšinējo attīstības kursu. Augustā publiskotais pārskatītais biznesa plāns vairs neparedz agresīvu flotes paplašināšanu. Tā vietā aviokompānija koncentrēsies uz rentabilitāti, efektīvāku lidmašīnu izmantošanu un maršrutiem, kuros ir pietiekami liels pieprasījums. Rīga saglabās “airBaltic” galvenā aviācijas mezgla statusu.

Viena no redzamākajām pārmaiņām skars lidmašīnu skaitu. “airBaltic” pašlaik ir 54 Airbus A220-300 lidmašīnas, taču līdz 2026. gada beigām floti plānots samazināt līdz aptuveni 36 lidaparātiem. Pēc tam paredzēta piesardzīga izaugsme, līdz 2031. gadam floti palielinot līdz aptuveni 40 lidmašīnām. Tas ir būtisks pavērsiens salīdzinājumā ar agrākajām ambīcijām izveidot daudz lielāku floti.

Taču pārmaiņu īstenošanai nepieciešama ievērojama naudas summa. Tuvākajā laikā “airBaltic” vēlas piesaistīt 225 miljonus eiro starpfinansējuma, lai nodrošinātu nepieciešamo likviditāti biznesa plāna ieviešanas laikā. Ilgtermiņa rekapitalizācijas plāns paredz līdz 225 miljoniem eiro jauna aizņēmuma un vēl 100 miljonus eiro jauna pašu kapitāla. Daļu esošo 2029. gada obligāciju iecerēts pārvērst uzņēmuma akcijās.

Svarīgs solis jau sperts 17. augustā, kad obligāciju turētāji atbalstīja grozījumus 380 miljonu eiro obligāciju noteikumos. Tie ļauj kapitalizēt noteiktus procentu maksājumus un īslaicīgi mīkstina likviditātes prasības, dodot “airBaltic” vairāk laika finansējuma piesaistei un pārstrukturēšanai.

Valsts riskē ar miljoniem, bet cer pasargāt savas intereses

Valsts iesaiste “airBaltic” finanšu stabilizēšanā izraisījusi asas diskusijas par to, vai papildu naudas ieguldīšana aviokompānijā ir ekonomiski pamatota. Latvija jau ir uzņēmuma lielākais akcionārs ar aptuveni 88% akciju, turklāt valstij pieder “airBaltic” obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka aviokompānijas finanšu problēmas tieši ietekmē arī valsts jau veiktos ieguldījumus.

Situācijas nopietnību apliecina arī uzņēmuma parādsaistības. “airBaltic” ir 380 miljonu eiro obligāciju emisija ar dzēšanas termiņu 2029. gadā, bet 2026. gada vasarā investoru bažas par uzņēmuma spēju pildīt saistības būtiski pieauga. “Reuters” jūlijā vēstīja, ka obligāciju ienesīguma kāpums atspoguļoja augstāku investoru uztverto risku, savukārt aviokompānija sāka meklēt starpfinansējumu, lai nostiprinātu savu likviditāti.

Saeimas lēmums tomēr nenozīmē nekontrolētu līdzekļu piešķiršanu. Konkrēti lēmumi par valsts dalību finanšu stabilizācijas pasākumos būs jāpieņem Ministru kabinetam. Turklāt valstij paredzēts piedalīties jauno obligāciju iegādē ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privātajiem investoriem.

Likumā iestrādāta arī regulāra parlamentārā uzraudzība. Valdībai vismaz reizi ceturksnī būs jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu komisija par stabilizācijas pasākumu īstenošanu.

Tādēļ tuvākie mēneši būs izšķiroši. Valsts ir radījusi mehānismu, kas var palīdzēt “airBaltic” pārvarēt likviditātes problēmas, taču ilgtermiņa rezultāts būs atkarīgs no tā, vai aviokompānija spēs piesaistīt privāto kapitālu, pārstrukturēt parādus un atgriezties pie finansiāli ilgtspējīgas darbības.