Eirozonas inflācija 2026. gadā turēsies ap 3%

Inflācija eirozonā 2026. gada atlikušajos mēnešos, visticamāk, saglabāsies ap 3% un tādējādi pārsniegs Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto 2% vidēja termiņa mērķi. ECB galvenais ekonomists Filips Leins norādījis, ka cenu pieaugums tuvākajā laikā varētu svārstīties ap pašreizējo līmeni, tomēr prognozes joprojām ir cieši saistītas ar ģeopolitiskās situācijas attīstību.

ECB jūnijā publicētās makroekonomiskās prognozes paredz, ka vidējā inflācija eirozonā 2026. gadā sasniegs 3%. Gada otrajā pusē cenu spiediens varētu būt vēl izteiktāks - ECB prognozē, ka trešajā un ceturtajā ceturksnī inflācija sasniegs aptuveni 3,4%. Galvenais iemesls ir enerģijas cenu kāpums, ko veicinājis konflikts Tuvajos Austrumos un tā radītā nenoteiktība pasaules naftas tirgū.

Enerģijas cenu ietekme ir īpaši būtiska, jo dārgāka nafta samērā ātri atspoguļojas degvielas cenās. ECB prognozē, ka enerģijas inflācija 2026. gada trešajā ceturksnī varētu sasniegt pat 12,5%. Vienlaikus augstākas enerģijas izmaksas pakāpeniski var ietekmēt arī citu preču un pakalpojumu cenas.

Ja enerģijas tirgū situācija stabilizēsies, cenu spiedienam vajadzētu mazināties. ECB pašreizējais bāzes scenārijs paredz inflācijas kritumu līdz 2,3% 2027. gada otrajā ceturksnī un turpmāku tuvošanos 2% mērķim. Tomēr ilgstoši augstas enerģijas cenas varētu šo procesu aizkavēt.

Irānas konflikts un enerģijas cenas palielina inflācijas riskus

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc inflācija eirozonā 2026. gadā atkal pārsniedz Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2% mērķi, ir enerģijas cenu kāpums, ko veicinājis konflikts Tuvajos Austrumos. ECB norāda, ka kara eskalācija un ar to saistītie enerģijas piegāžu traucējumi ir ievērojami palielinājuši naftas cenu svārstīgumu un radījuši papildu spiedienu uz piegādes ķēdēm.

Enerģijas sadārdzināšanās tieši ietekmē patērētājus, palielinot degvielas, apkures un elektroenerģijas izmaksas. Aprīlī gada inflācija eirozonā sasniedza 3%, un viens no galvenajiem kāpuma iemesliem bija enerģijas cenas, kas gada laikā bija palielinājušās par 10,9%.

Tomēr enerģijas cenu šoks neaprobežojas tikai ar degvielu vai mājsaimniecību rēķiniem. Augstākas transporta, ražošanas un izejvielu izmaksas uzņēmumi var pakāpeniski iekļaut savu preču un pakalpojumu cenās. ECB jūnija prognozēs tieši šī iemesla dēļ paaugstināja inflācijas prognozes 2026. un 2027. gadam, norādot, ka dārgākas enerģijas ietekme var izplatīties arī uz pārtikas, preču un pakalpojumu cenām.

Jo ilgāk enerģijas cenas saglabājas augstas, jo lielāks ir risks, ka cenu kāpums kļūs plašāks un noturīgāks. ECB brīdina arī par iespējamiem otrās kārtas efektiem, kad sākotnējais enerģijas cenu pieaugums sāk ietekmēt algas un citas cenas ekonomikā.

Tādēļ turpmākā inflācijas attīstība būs cieši saistīta ar situāciju Tuvajos Austrumos. Ja enerģijas piegādes stabilizēsies un cenas samazināsies, spiediens uz inflāciju varētu mazināties. Ilgstošs konflikts savukārt palielinātu risku, ka augstāka inflācija eirozonā saglabāsies ilgāk.

ECB procentu likmes: iespējams vēl viens paaugstinājums

Augstā inflācija palielina iespēju, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) 2026. gadā vēlreiz paaugstinās procentu likmes. Jūnijā ECB jau palielināja trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem, skaidrojot šo lēmumu ar enerģijas cenu izraisīto inflācijas spiedienu. Savukārt jūlijā likmes tika saglabātas nemainīgas, ECB izvēloties nogaidīt un vērtēt jaunākos ekonomikas datus.

Pašlaik finanšu tirgos un ekonomistu vidū dominē gaidas, ka ar jūnija soli varētu nepietikt. Augusta vidū veiktajā Reuters aptaujā 83% ekonomistu prognozēja, ka ECB septembrī palielinās noguldījumu iespējas likmi vēl par 0,25 procentpunktiem - no pašreizējiem 2,25% līdz 2,50%. Ja prognoze piepildīsies, tas būtu otrais likmju paaugstinājums dažu mēnešu laikā.

Galvenais iemesls stingrākai monetārajai politikai ir noturīgā inflācija. Jūlijā cenu pieaugums eirozonā sasniedza 2,9%, joprojām pārsniedzot ECB noteikto 2% mērķi. Augstās enerģijas cenas rada arī risku, ka inflācijas spiediens izplatīsies uz citām ekonomikas nozarēm.

Tomēr vēl viens likmju paaugstinājums nav garantēts. ECB uzsver, ka lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, ņemot vērā inflācijas perspektīvas, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas ietekmi uz ekonomiku. Centrālā banka nav iepriekš apņēmusies ievērot konkrētu procentu likmju trajektoriju.

Augstākas likmes palīdz ierobežot cenu kāpumu, taču vienlaikus sadārdzina aizņemšanos mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tāpēc ECB jāizvērtē, cik stingra politika nepieciešama inflācijas mazināšanai, neradot pārmērīgu spiedienu uz eirozonas ekonomikas izaugsmi.

Eirozonas ekonomikas izaugsme saglabājas trausla

Augstā inflācija un enerģijas cenas rada papildu spiedienu uz eirozonas ekonomiku, taču līdzšinējie dati liecina, ka tā spējusi izvairīties no straujas lejupslīdes. Jaunākajā Reuters ekonomistu aptaujā 2026. gada izaugsmes prognoze paaugstināta līdz 0,8%, jo eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī negaidīti pieauga par 0,4%. Tas ir pozitīvāks rezultāts, nekā iepriekš gaidīts, tomēr izaugsmes temps joprojām ir salīdzinoši vājš.

Situācija dažādās tautsaimniecības nozarēs nav vienāda. Jūlijā eirozonas rūpniecības aktivitāte uzrādīja uzlabojumus - ražošanas apjoms pieauga straujākajā tempā gandrīz četrarpus gadu laikā. Tomēr jauno pasūtījumu un eksporta pieprasījums saglabājās vājš, kas liecina, ka rūpniecības atveseļošanās vēl nav stabila. Uzņēmumi joprojām saskaras ar paaugstinātām enerģijas izmaksām un piegādes ķēžu traucējumiem.

ECB jūnija prognozēs norādīja, ka augstākas enerģijas cenas ne tikai palielina inflāciju, bet arī ierobežo ekonomikas izaugsmi. Dārgāka enerģija samazina mājsaimniecību pirktspēju un palielina uzņēmumu ražošanas izmaksas. Vienlaikus augstākas procentu likmes sadārdzina kredītus, kas var bremzēt investīcijas un patēriņu.

Tomēr ir arī pazīmes, kas mazina bažas par ilgstošu inflācijas spirāli. ECB uzņēmumu aptauja liecina, ka eirozonas uzņēmumi nākamajos 12 mēnešos sagaida mērenāku algu, ražošanas izmaksu un pārdošanas cenu pieaugumu. Tas norāda, ka enerģijas cenu kāpums pagaidām nav izraisījis spēcīgus otrās kārtas inflācijas efektus.

Eirozonas ekonomikas perspektīvas tādēļ lielā mērā būs atkarīgas no enerģijas cenu attīstības, ģeopolitiskās situācijas un ECB turpmākajiem lēmumiem par procentu likmēm.