Algu pieaugums Latvijā kļūst lēnāks

Algu pieaugums Latvijā 2026. gadā turpinās, taču tā temps ir kļuvis ievērojami mērenāks. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa sasniedza 1831 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni tā palielinājās par 73 eiro jeb 4,2%. Gadu iepriekš šajā pašā periodā vidējās bruto algas pieaugums bija 8,3%, tādēļ redzams, ka atalgojuma kāpuma temps gada laikā ir būtiski samazinājies.

Līdzīga tendence vērojama arī “Figure Baltic Advisory” datos. Uzņēmuma 2026. gada sākumā publicētajā prognožu pētījumā norādīts, ka 2025. gadā mēneša pamatalga vidēji pieauga par 6,2%, bet 2026. gadā tika prognozēts 4,2% kāpums. Arī spiediens uz algu palielināšanu uzņēmumos ir nedaudz mazinājies - par to ziņoja 72% organizāciju, salīdzinot ar 76% gadu iepriekš.

Lēnāks algu pieaugums gan nenozīmē, ka darba ņēmēju ienākumi vairs nepalielinās. Vidējā neto alga 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1364 eiro un gada laikā pieauga par 4,5%. Taču, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, reālais neto algas pieaugums bija tikai 1,6%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju faktiskā pirktspēja aug daudz lēnāk nekā nominālais atalgojums.

Atšķirības saglabājas arī starp reģioniem un nozarēm. Rīgas reģionā vidējā bruto alga sasniedza 2011 eiro, bet Latgalē - 1287 eiro. Visaugstākais atalgojums bija finanšu un apdrošināšanas nozarē - vidēji 3400 eiro mēnesī.

Latvijas pozīcija Baltijā un atalgojuma atšķirības

Algu pieauguma palēnināšanās nav raksturīga tikai Latvijai, tomēr Baltijas valstīs atalgojuma dinamika atšķiras. “Figure Baltic Advisory” 2026. gada prognožu pētījums liecina, ka Latvijā darba devēji šogad paredzēja mēneša pamatalgas pieaugumu vidēji par 4,2%. Lietuvā prognoze bija augstāka - 5%, savukārt Igaunijā - 4,8%. Tas norāda, ka Latvijas uzņēmumi algu palielināšanā kļūst piesardzīgāki nekā kaimiņvalstu darba devēji.

Atšķirības redzamas arī faktiskajā atalgojuma līmenī. Latvijā 2026. gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1831 eiro mēnesī, bet Igaunijā tā sasniedza 2135 eiro. Igaunijā vidējā bruto alga gada laikā pieauga par 6,2%, kamēr Latvijā pieaugums bija 4,2%.

Vienlaikus atalgojuma izmaiņas būtiski atšķiras starp nozarēm. Latvijā 2026. gadā lielākais pamatalgu kāpums tika prognozēts biznesa pakalpojumu sektorā - 5,9%, kam sekoja ražošana ar 4,6%. Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, kā arī finanšu pakalpojumu jomā prognozētais pieaugums bija 4,4%. Vislēnākais kāpums tika gaidīts transporta un loģistikas nozarē - 3%.

Arī faktiskās algas dažādās nozarēs ievērojami atšķiras. CSP dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī finanšu un apdrošināšanas nozarē vidējā bruto alga sasniedza 3400 eiro, bet informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 3240 eiro. Savukārt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē tā bija tikai 1175 eiro.

Darbaspēka trūkums un produktivitāte kļūst par arvien lielāku izaicinājumu

Lēnāks algu kāpums nenozīmē, ka darba devējiem kļuvis vieglāk atrast nepieciešamos darbiniekus. Darbaspēka pieejamība Latvijā joprojām ir viens no būtiskākajiem darba tirgus izaicinājumiem. Finanšu ministrija prognozē, ka bezdarba līmenis turpmākajos gados samazināsies, ko veicinās ne tikai ekonomikas izaugsme, bet arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita sarukums. Darbaspēka trūkums tādēļ turpinās radīt spiedienu uz uzņēmumu izmaksām un atalgojumu.

Īpaši svarīgs kļūst kvalificētu speciālistu jautājums. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka vairākās profesiju grupās pieprasījums vidējā termiņā var pārsniegt darbaspēka piedāvājumu. Piemēram, elektronikas un elektrotehnikas nozarē darbaspēka nepietiekamības pazīmes jau vērojamas elektroinženieru, elektronikas speciālistu un mehāniķu profesijās.

Vienlaikus uzņēmumiem jādomā ne tikai par darbinieku skaitu, bet arī par to, cik efektīvi tiek izmantots pieejamais darbaspēks. Ekonomikas ministrija savās 2026.-2028. gada izaugsmes prioritātēs uzsver, ka darbaspēka samazināšanos iespējams kompensēt ar produktivitātes celšanu un efektīvāku esošo darbinieku izmantošanu. Latvijā augsto tehnoloģiju nozarēs nodarbināti tikai aptuveni 4% strādājošo, kas ir gandrīz divreiz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Tas nozīmē, ka ilgtermiņā algu palielināšanu būs arvien grūtāk balstīt tikai uz konkurenci par darbiniekiem. Uzņēmumiem būs nepieciešams vairāk ieguldīt automatizācijā, digitalizācijā, darbinieku prasmju pilnveidē un efektīvākos darba procesos. Arī Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka prasmju efektīva izmantošana darba vietā ir cieši saistīta ar produktivitāti un inovācijām.

Sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības joprojām ir ievērojamas

Viena no būtiskām Latvijas darba tirgus problēmām ir atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem. Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati liecina, ka 2025. gadā sieviešu vidējā bruto darba samaksa stundā bija par 16,8% zemāka nekā vīriešiem. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad šī atšķirība bija 13,9%, plaisa palielinājās par 2,9 procentpunktiem.

Tomēr šis rādītājs nenozīmē, ka sieviete un vīrietis par identisku darbu vienmēr saņem par 16,8% atšķirīgu algu. CSP skaidro, ka statistiku ietekmē profesija, amata pienākumi, izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījums un piedāvājums. Sievietes biežāk strādā zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, tādēļ darba tirgus struktūra būtiski ietekmē gala rādītāju.

Atšķirības starp nozarēm ir ļoti izteiktas. 2025. gadā lielākā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma plaisa bija mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - 35,1%. Veselības un sociālās aprūpes nozarē tā sasniedza 30,5%, finanšu un apdrošināšanas jomā - 29,5%, bet informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 25,8%. Savukārt valsts pārvaldē atšķirība bija tikai 3,7%. Privātajā sektorā algu plaisa sasniedza 17,6%, bet sabiedriskajā sektorā - 12,3%.

Atalgojuma pārredzamība turpmāk kļūs vēl nozīmīgāka. Eiropas Savienības Darba samaksas pārredzamības direktīva paredz stiprināt principu, ka par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu sievietēm un vīriešiem jāsaņem vienāds atalgojums.