airBaltic biznesa plāns līdz 2031. gadam

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 2031. gadam būtiski mainīs savu attīstības stratēģiju, priekšplānā izvirzot finanšu stabilitāti un rentabilitāti, nevis strauju darbības paplašināšanu. Jaunais biznesa plāns paredz koncentrētāku maršrutu tīklu ar Rīgu kā galveno darbības centru, mazāku Airbus A220-300 floti, plašāku sadarbību ar citām lidsabiedrībām un uzņēmuma kapitāla struktūras pārveidošanu. Plāna īstenošanai airBaltic vēlas piesaistīt arī 225 miljonus eiro pagaidu finansējuma.

Šāda stratēģija ievērojami atšķiras no airBaltic iepriekšējiem izaugsmes mērķiem. Vēl agrāk uzņēmums plānoja nākamajā desmitgadē paplašināt floti līdz aptuveni 100 lidmašīnām, taču jaunajā biznesa plānā šīs ambīcijas ir samazinātas. Līdz 2026. gada beigām airBaltic paredz ekspluatēt aptuveni 36 Airbus A220-300 lidmašīnas pašreizējo 54 vietā, bet līdz 2031. gadam floti pakāpeniski palielināt līdz aptuveni 40 lidaparātiem.

Stratēģijas maiņu ietekmējuši vairāki faktori. Pasažieru pieprasījuma un ieņēmumu izaugsme ir kļuvusi mērenāka, savukārt ģeopolitiskā situācija Ukrainā un Tuvajos Austrumos palielina aviācijas nozares nenoteiktību un izmaksas. airBaltic darbību ietekmējušas arī ilgstošās Pratt & Whitney dzinēju pieejamības problēmas, kas apgrūtinājušas pilnvērtīgu A220 flotes izmantošanu.

Tādēļ airBaltic biznesa plāns līdz 2031. gadam paredz piesardzīgāku attīstības modeli: vispirms nostiprināt uzņēmuma finanšu situāciju, samazināt izmaksu slogu un uzlabot lidmašīnu izmantošanas efektivitāti, bet tikai pēc tam pakāpeniski atgriezties pie izaugsmes. Rīga šajā stratēģijā saglabās centrālo lomu kā airBaltic galvenais aviācijas mezgls.

Mazāka flote un lielāks uzsvars uz Rīgu un ACMI

Viena no būtiskākajām airBaltic biznesa plāna izmaiņām ir atteikšanās no straujas flotes paplašināšanas. Lidsabiedrība paredz līdz 2026. gada beigām ekspluatējamo Airbus A220-300 lidmašīnu skaitu samazināt no pašreizējām 54 līdz aptuveni 36. Turpmāk paredzēta pakāpeniska izaugsme, līdz 2031. gadam sasniedzot aptuveni 40 lidmašīnas. Tas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo ieceri attīstīt floti līdz aptuveni 100 lidaparātiem.

Mazāka flote nenozīmē, ka airBaltic pilnībā atsakās no izaugsmes. Uzņēmums vēlas efektīvāk izmantot tā rīcībā esošās lidmašīnas un koncentrēties uz maršrutiem, kuros ir pietiekams pasažieru pieprasījums un rentabilitātes potenciāls. Rīga saglabās airBaltic galvenā aviācijas mezgla statusu, savukārt uzņēmuma klātbūtne citās bāzēs būs selektīvāka. Šāda pieeja atbilst arī Satiksmes ministrijas noteiktajam mērķim panākt, lai lidsabiedrības darbība balstītos uz rentablu pamatdarbību un ilgtermiņā tai nebūtu nepieciešama regulāra valsts finansiālā iesaiste.

Svarīga loma jaunajā modelī paredzēta ACMI jeb lidmašīnu nomai citām aviokompānijām kopā ar apkalpi, tehnisko apkopi un apdrošināšanu. Šis darbības virziens airBaltic jau ir nozīmīgs - 2025. gadā uzņēmums veica 30,1 tūkstoti ACMI lidojumu, kas bija par 15% vairāk nekā gadu iepriekš.

Plašāka ACMI sadarbība ļautu efektīvāk izmantot lidmašīnas arī ziemas sezonā, kad pieprasījums Baltijas tirgū ir zemāks. Tādējādi airBaltic cer mazināt sezonalitātes ietekmi, dažādot ieņēmumu avotus un samazināt fiksēto izmaksu slogu.

225 miljonu eiro finansējums un airBaltic rekapitalizācija

Lai īstenotu jauno biznesa plānu un risinātu tuvākā laika likviditātes vajadzības, airBaltic plāno piesaistīt 225 miljonus eiro pagaidu finansējuma. Šī summa vēl nav nodrošināta - uzņēmumam nepieciešama vienošanās ar kreditoriem un attiecīgie apstiprinājumi. Finansējumu paredzēts piesaistīt, izmantojot ar 2029. gadā dzēšamajām nodrošinātajām prioritārajām obligācijām saistīto nodrošinājumu.

Pagaidu finansējums ir tikai viena daļa no plašākas airBaltic kapitāla struktūras pārveides. Ilgtermiņā uzņēmums piedāvā rekapitalizāciju, kas ietvertu līdz 225 miljoniem eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonus eiro jauna pašu kapitāla. Plānots arī pārstrukturēt esošās 2029. gada obligācijas: daļu paredzēts pārvērst airBaltic kapitāla daļās, bet atlikušo daļu aizstāt ar jaunu un mazāku parādu līdz 125 miljoniem eiro.

Šāds risinājums uzņēmumam ir nozīmīgs, jo airBaltic finanšu situācija jau iepriekš radījusi jautājumus par nepieciešamību pēc papildu kapitāla. Aprīlī Latvijas valsts lidsabiedrībai piešķīra 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu likviditātes stabilizēšanai. Tā pilna atmaksa paredzēta līdz 2026. gada 31. augustam.

Liela nozīme turpmākajā procesā būs obligāciju turētājiem. Atkārtota to sapulce paredzēta 17. augustā pēc tam, kad iepriekšējā sapulcē nebija nepieciešamā kvoruma. Tādēļ airBaltic piedāvātā rekapitalizācija vēl nav pabeigts darījums, bet gan finanšu pārstrukturēšanas plāns, kura īstenošana būs atkarīga no kreditoru atbalsta un nepieciešamo vienošanos panākšanas.

airBaltic finanšu prognozes līdz 2031. gadam

Ja airBaltic izdosies īstenot pārskatīto biznesa plānu un rekapitalizāciju, lidsabiedrība līdz 2031. gadam paredz pakāpeniski palielināt ieņēmumus un ievērojami uzlabot rentabilitāti. Uzņēmuma ieņēmumi 2025. gadā sasniedza 779 miljonus eiro, bet jaunajā plānā prognozēts, ka 2027. gadā tie būs aptuveni 800 miljoni eiro. Līdz 2029. gadam ieņēmumus paredzēts palielināt līdz 900 miljoniem, savukārt 2031. gadā - līdz vienam miljardam eiro.

Vēl straujāks uzlabojums tiek prognozēts uzņēmuma pelnītspējā. airBaltic EBITDAR jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un lidmašīnu nomas izmaksām 2027. gadā varētu sasniegt aptuveni 192 miljonus eiro. 2029. gadā šo rādītāju plānots palielināt līdz 243 miljoniem, bet 2031. gadā - līdz aptuveni 300 miljoniem eiro.

Viens no svarīgākajiem mērķiem ir arī parādu sloga samazināšana. Pēc plānotās rekapitalizācijas neto parāda attiecībai pret EBITDAR 2026. gada beigās vajadzētu būt aptuveni 4,8 reizēm, 2029. gadā - 2,4 reizēm, bet 2031. gadā - aptuveni 1,6 reizēm. Šāda dinamika liecinātu par ievērojami stabilāku uzņēmuma finanšu struktūru.

Tomēr šie skaitļi ir prognozes, nevis garantēti rezultāti. airBaltic darbību joprojām var ietekmēt degvielas cenas, inflācija, valūtu kursu svārstības, ģeopolitiskā situācija, pasažieru pieprasījums un piegādes ķēžu problēmas. Turklāt vēl jāīsteno iecerētā finansējuma piesaiste un rekapitalizācija. Tādēļ nākamie gadi parādīs, vai mazāka flote, stingrāka izmaksu kontrole un pārstrukturēts maršrutu tīkls ļaus airBaltic sasniegt līdz 2031. gadam izvirzītos finanšu mērķus.