Prognožu likmes: 97% zaudē, 3% pelna

Prognožu likmes bieži tiek pasniegtas kā mehānisms, kurā “pūļa gudrība” ļauj precīzi prognozēt nākotnes notikumus. Ideja ir vienkārša: ja pietiekami daudz cilvēku riskē ar savu naudu, tirgus cena atspoguļo kolektīvo viedokli un kļūst par uzticamu varbūtības novērtējumu. Šī pieeja ilgstoši balstījās ekonomikas teorijā, kas uzsver, ka finanšu stimulu apvienojums palīdz filtrēt labāko informāciju no lielas dalībnieku masas.

Tomēr jaunākais pētījums, kas analizē visus Polymarket darījumus no 2023. līdz 2025. gadam, piedāvā būtiski atšķirīgu skatījumu. Londonas Biznesa skolas un Jēlas universitātes pētnieki secina, ka tirgus precizitāti nenosaka plašs dalībnieku loks, bet gan neliela, informēta minoritāte. Aptuveni 3% kontu ģenerē lielāko daļu cenu veidošanās jeb price discovery procesā, kas nosaka, kā tirgus reaģē uz jaunu informāciju.

Šī proporcija ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā datu apjomu: pētījums aptver vairāk nekā 1,7 miljonus kontu, vairāk nekā 200 tūkstošus tirgu un miljardiem dolāru lielu tirdzniecības apjomu. Tas ļauj secināt, ka runa nav par atsevišķiem izņēmumiem, bet gan strukturālu parādību, kas raksturīga visai platformai.

Vēl būtiskāk – pārējie tirgus dalībnieki lielākoties neuzlabo prognožu kvalitāti. Tie vai nu zaudē naudu, vai arī sasniedz rezultātus, kas neatšķiras no nejaušības. Citiem vārdiem, lielākā daļa lietotāju nevis palīdz tirgum kļūt precīzākam, bet faktiski finansē nelielas, prasmīgas grupas peļņu.

Šie secinājumi tieši apstrīd populāro naratīvu par prognožu likmēm kā kolektīvas gudrības instrumentu. Pētījuma autori raksturo situāciju kā “informētas minoritātes gudrību”, nevis pūļa gudrību, uzsverot, ka tirgus precizitāte rodas no neliela skaita kompetentu dalībnieku darbības, nevis no masas viedokļu vidējā rezultāta.

Tirgus sadalījums un peļņas koncentrācija

Pētījums par Polymarket skaidri parāda izteiktu nevienlīdzību starp tirgus dalībniekiem. No vairāk nekā 1,7 miljoniem analizēto kontu tikai aptuveni 3,14% tiek klasificēti kā “prasmīgie uzvarētāji” – tirgotāji, kuru darījumi konsekventi prognozē gan īstermiņa cenu kustības, gan gala iznākumus. Šī grupa ne tikai demonstrē statistiski nozīmīgu prasmi, bet arī būtiski ietekmē cenu veidošanos tirgū.

Šo dalībnieku ietekme kļūst vēl izteiktāka, aplūkojot peļņas sadalījumu. Kopā ar tirgus veidotājiem šie aptuveni 3% kontu iegūst vairāk nekā 30% no visiem realizētajiem ieguvumiem, lai gan to īpatsvars lietotāju skaitā ir ļoti neliels. Tas nozīmē, ka finanšu rezultāti prognožu likmēs koncentrējas šaurā elitē, nevis izkliedējas vienmērīgi starp dalībniekiem.

Pretējā spektra galā atrodas lielākā daļa lietotāju. Aptuveni 67% kontu tiek klasificēti kā neveiksmīgi vai neprasmīgi tirgotāji, un tie absorbē visu tirgus zaudējumu masu. Šie dalībnieki ne tikai nespēj sistemātiski prognozēt iznākumus, bet arī faktiski nodrošina likviditāti un kapitālu, no kura gūst labumu prasmīgākie spēlētāji.

Svarīgs aspekts ir tas, ka augsti ienākumi ne vienmēr nozīmē augstu prasmi. Pētījuma autori izmantoja signālu randomizācijas testu, kur katra tirgotāja darījumu virziens (pirkšana/pārdošana) tika nejauši mainīts tūkstošiem reižu. Rezultāti parādīja, ka tikai aptuveni 12% no lielākajiem pelnītājiem patiešām pieder pie prasmīgo grupas, kamēr pārējie sasniedza labus rezultātus galvenokārt veiksmes dēļ.

Tas būtiski maina izpratni par prognožu likmēm kā sistēmu. Peļņa šeit nav vienkārši atlīdzība par pareiziem uzskatiem; tā bieži ir rezultāts strukturālai priekšrocībai, kas pieejama nelielai dalībnieku grupai. Lielākā daļa lietotāju darbojas vidē, kur statistiski viņu izredzes ilgtermiņā ir negatīvas, savukārt prasmīgie tirgotāji konsekventi izmanto šo asimetriju savā labā.

Veiksme pret prasmēm 

Viens no būtiskākajiem pētījuma aspektiem ir mēģinājums atšķirt īstu prasmi no nejaušības. Tradicionāli finanšu tirgos peļņa tiek uzskatīta par galveno rādītāju, kas apliecina tirgotāja kompetenci. Taču Polymarket datu analīze rāda, ka šāda pieeja var būt maldinoša. Pētnieki izstrādāja īpašu metodoloģiju – signālu randomizācijas testu, kurā katra tirgotāja darījumu vēsture tika simulēta tūkstošiem reižu, nejauši mainot pirkšanas un pārdošanas virzienu.

Šī pieeja ļauj novērtēt, vai konkrētais rezultāts varētu rasties tikai veiksmes dēļ. Rezultāti parādīja, ka liela daļa pelnošo kontu patiesībā neuzrāda stabilu prasmi. Tikai apmēram 12% no lielākajiem pelnītājiem pārklājas ar to nelielo grupu, kuras darījumi konsekventi prognozē tirgus kustības. Tas nozīmē, ka lielākā daļa “veiksmīgo” tirgotāju vienkārši izmanto labvēlīgu apstākļu sakritību, nevis sistemātisku priekšrocību.

Papildu analīze vēl vairāk pastiprina šo secinājumu. Aptuveni 60% no tā sauktajiem “laimīgajiem uzvarētājiem” zaudē savus iepriekšējos ieguvumus, kad viņu rezultāti tiek pārbaudīti citā notikumu kopā. Citiem vārdiem, viņu panākumi nav atkārtojami – tie izzūd, tiklīdz mainās tirgus apstākļi vai notikumu struktūra.

Savukārt patiesi prasmīgie tirgotāji izceļas ar konsekvenci. Viņu darījumu virziens satur informāciju, kas paredz gan īstermiņa cenu izmaiņas, gan gala iznākumus. Šāda stabilitāte ir reta parādība, un tieši tā ļauj identificēt šo nelielo elitāro grupu.

Šie rezultāti būtiski maina priekšstatu par prognožu likmēm. Tirgus nav vide, kurā visi dalībnieki vienlīdzīgi apstrādā informāciju un pakāpeniski nonāk pie precīza rezultāta. Tā vietā lielākā daļa aktivitātes atspoguļo nejaušus vai nepietiekami informētus lēmumus, kamēr cenu signālus patiesībā veido neliels skaits tirgotāju ar reālu analītisko vai informatīvo priekšrocību.

Neprasmīgo spēlētāju loma ekosistēmā

Prognožu likmes Polymarket platformā funkcionē kā sistēma ar izteiktu kapitāla pārdali, kur lielākā daļa dalībnieku faktiski nodrošina peļņu nelielai elitei. Pētījums rāda, ka aptuveni 67% kontu tiek klasificēti kā neveiksmīgi vai neprasmīgi tirgotāji, un tie absorbē visus tirgus zaudējumus. Tas nozīmē, ka zaudējumi nav nejauši izkliedēti – tie koncentrējas konkrētā lietotāju segmentā.

Šie dalībnieki bieži pieņem lēmumus bez stabilas informatīvās priekšrocības vai konsekventas stratēģijas. Daļa balstās uz intuīciju, daļa reaģē uz publisku informāciju ar nobīdi laikā, bet citi vienkārši seko tirgus kustībām. Rezultātā viņu darbība reti uzlabo cenu precizitāti, jo tā neievieš jaunu, kvalitatīvu informāciju tirgū.

No sistēmas perspektīvas šī grupa pilda būtisku funkciju – tā nodrošina likviditāti. Bez pietiekama skaita pretējo darījumu nebūtu iespējams realizēt stratēģijas, kuras izmanto prasmīgie tirgotāji. Citiem vārdiem, zaudējošie dalībnieki rada vidi, kurā iespējams gūt peļņu tiem, kas spēj precīzāk novērtēt notikumu varbūtības.

Papildu pētījumi norāda, ka šāda dinamika nav unikāla tikai vienai platformai. Analīzes par Polymarket aktivitāti rāda, ka ievērojama peļņas daļa – vairāk nekā 100 miljoni dolāru – var būt saistīta ar tirgotājiem, kuri izmanto labāku vai ātrāk pieejamu informāciju. Tas vēl vairāk pastiprina plaisu starp informētajiem un pārējiem dalībniekiem.

Šāda struktūra rada asimetrisku vidi: viena grupa sistemātiski uzvar, otra – sistemātiski zaudē. Prognožu likmes šajā kontekstā mazāk līdzinās kolektīvai prognozēšanas sistēmai un vairāk – mehānismam, kurā kapitāls pārvietojas no mazāk informētiem dalībniekiem uz tiem, kuri spēj efektīvāk interpretēt vai iegūt informāciju.

Iekšējās informācijas (insider)

Papildus prasmju nevienlīdzībai pētījums pievērš uzmanību arī iespējamai iekšējās informācijas izmantošanai prognožu likmēs. Pētnieki identificēja aptuveni 1950 kontus ar neparastu uzvedības modeli – tie tika izveidoti īsi pirms konkrēta notikuma, veica darījumus tikai šajā tirgū un pēc iznākuma kļuva neaktīvi. Šāda aktivitāte rada aizdomas, ka daļa dalībnieku varētu izmantot informāciju, kas nav publiski pieejama.

Datu analīze rāda, ka šie konti ietekmē cenas ievērojami agresīvāk nekā pat prasmīgākie tirgotāji. Uz vienu ieguldīto dolāru to darījumi virza tirgus cenu aptuveni 7 līdz 12 reizes spēcīgāk. Tas nozīmē, ka viņu rīcībā esošā informācija, ja tā patiešām ir iekšēja, tiek ātri iecenota tirgū. Tajā pašā laikā šī aktivitāte koncentrējas atsevišķos notikumos un nenosaka cenu dinamiku visos tirgos.

Īpaši spilgts piemērs ir gadījums, kurā trīs konti īsā laika periodā guva vairāk nekā 600 tūkstošu dolāru peļņu, veicot likmes uz politiska notikuma iznākumu vēl pirms informācija kļuva publiska. Šis epizodes raksturs sakrīt ar regulatoru uzmanību šim sektoram – ASV institūcijas ir sākušas pirmās lietas par iekšējās informācijas izmantošanu prognožu līgumos.

Neraugoties uz šādu darījumu intensīvo ietekmi konkrētos gadījumos, pētījums secina, ka tie nav galvenais tirgus precizitātes avots. Insider aktivitāte ir pārāk fragmentēta un epizodiska, lai sistemātiski noteiktu cenu veidošanos visā platformā. Galveno lomu joprojām spēlē nelielā prasmīgo tirgotāju grupa, kas konsekventi apstrādā pieejamo informāciju.