EGBA aicina bloķēt maksājumus nelegālajiem azartspēļu operatoriem

Eiropas Azartspēļu un derību asociācija (EGBA) 2026. gada 10. jūlijā iesniedza oficiālu sūdzību Lietuvas Bankai par Lietuvā reģistrēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju “Walletto”. EGBA norāda uz iespējamu uzņēmuma pakalpojumu izmantošanu maksājumu apstrādē, kas saistīti ar nelegāliem tiešsaistes azartspēļu operatoriem. Asociācija pie šādiem secinājumiem nonākusi pēc izmeklēšanas par azartspēļu vietnēm un lietotnēm, kas bez nepieciešamajām licencēm piedāvā pakalpojumus Eiropas patērētājiem.

Izmeklēšanas laikā EGBA veica testa darījumus vairākās nelegālās azartspēļu platformās. Asociācija apgalvo, ka iegūtie rezultāti liecina par “Walletto” pakalpojumu iespējamu izmantošanu naudas iemaksu veikšanai vairākās no pārbaudītajām vietnēm. Sūdzība pati par sevi vēl nenozīmē, ka EGBA apgalvojumi ir regulatora apstiprināti, tomēr tā aktualizē plašāku problēmu Eiropas maksājumu sistēmā.

Nelegālo azartspēļu operatoru darbība lielā mērā ir atkarīga no iespējas pieņemt spēlētāju iemaksas un veikt citus finanšu darījumus. Tādēļ piekļuve maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu pieņēmējiem un starptautiskajiem karšu tīkliem ir būtisks priekšnoteikums šo platformu darbībai. EGBA uzskata, ka tieši maksājumu kanālu ierobežošana var kļūt par vienu no efektīvākajiem instrumentiem nelegālo azartspēļu apkarošanā Eiropā.

“Walletto” ir Lietuvas Bankas licencēta elektroniskās naudas iestāde. Turklāt 2026. gada aprīlī Lietuvas Banka pēc mērķtiecīgas pārbaudes ar uzņēmumu noslēdza administratīvu vienošanos saistībā ar konstatētiem normatīvo prasību pārkāpumiem un piemēroja 290 000 eiro sodu. Šī regulatora lieta ir atsevišķa no vēlāk iesniegtās EGBA sūdzības.

Nelegālo azartspēļu radītie riski spēlētājiem un regulētajam tirgum

Nelegālo azartspēļu operatoru darbība rada riskus, kas sniedzas tālāk par licences neesamību vai nodokļu jautājumiem. Būtiska atšķirība starp licencētu un nelegālu operatoru ir spēlētājiem nodrošinātā aizsardzība. Eiropas Komisijas rekomendācijas tiešsaistes azartspēļu jomā paredz augstu patērētāju, spēlētāju un nepilngadīgo aizsardzības līmeni, tostarp pasākumus pārmērīgas spēlēšanas radītā finansiālā un sociālā kaitējuma mazināšanai.

Licencētajā tirgū būtiska nozīme ir spēlētāju identitātes un vecuma pārbaudei, kā arī atbildīgas spēles instrumentiem. EGBA standarti ietver pasākumus nepilngadīgo aizsardzībai, krāpšanas novēršanai un klientu interešu aizsardzībai. Asociācijas izstrādātās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vadlīnijas paredz arī klientu izpēti, identitātes pārbaudi, riska novērtēšanu un aizdomīgu darījumu uzraudzību.

Nelegālās platformas darbojas ārpus konkrētās valsts licencēšanas un uzraudzības sistēmas, tādēļ patērētāji nevar paļauties uz tādu pašu aizsardzības mehānismu piemērošanu. EGBA savā 2026. gada paziņojumā uzsver riskus, kas saistīti ar identitātes pārbaužu, atbildīgas spēles instrumentu un naudas atmazgāšanas novēršanas kontroles trūkumu, kā arī norāda, ka spēlētājiem var nebūt garantijas par laimestu izmaksu.

Īpaši nozīmīga ir pašatteikušos personu aizsardzība. Latvijā darbojas Pašatteikušos personu reģistrs, kura mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atturēties no azartspēlēm; minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši. Nelegāla ārvalstu platforma, kas neievēro Latvijas prasības, var vājināt šādu aizsardzības mehānismu efektivitāti. Tādēļ maksājumu ierobežošana ir ne tikai instruments nelegālā tirgus mazināšanai, bet arī daļa no spēlētāju aizsardzības sistēmas.

Latvijā maksājumu bloķēšana jau ir daļa no cīņas pret nelegālajām azartspēlēm

Latvijā maksājumu ierobežošana nelegālajiem azartspēļu operatoriem jau ir nostiprināta normatīvajā regulējumā. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 44.² pants paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma saņemšanas ir jāizbeidz darījuma attiecības ar Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāju. Noteiktos gadījumos pakalpojumu sniedzējam jāatsaka arī kredītpārvedumi un attālināti maksājumi ar maksājumu kartēm.

Kopš 2026. gada 1. aprīļa šajā regulējumā iepriekš Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai noteiktās funkcijas ir pārņēmis VID. Dienests savā tīmekļvietnē publicē bloķēto komersantu sarakstu un norāda, ka kredītiestādēm un maksājumu iestādēm ir aizliegts sadarboties ar tajā iekļautajiem Latvijā nelicencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem.

Finanšu ierobežojumi darbojas paralēli interneta piekļuves bloķēšanai. Kopš 2026. gada aprīļa spēkā ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā VID pieņem un paziņo lēmumus par piekļuves ierobežošanu nelicencētu azartspēļu operatoru domēna vārdiem un IP adresēm.

Šāda pieeja atbilst arī LLAB paustajam aicinājumam maksimāli ierobežot nelegālo vietņu darbības iespējas. Maksājumu bloķēšanai šajā sistēmā ir īpaša nozīme: pat ja operators mēģina apiet tīmekļvietnes bloķēšanu, ierobežota piekļuve legālajai finanšu infrastruktūrai apgrūtina iespēju pieņemt Latvijas spēlētāju iemaksas un uzturēt savu darbību vietējā tirgū.

Vienota Eiropas rīcība var ierobežot nelegālo operatoru maksājumu plūsmas

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu apkarošanu sarežģī tas, ka maksājumu ķēdē var būt iesaistīti vairāki uzņēmumi dažādās valstīs. Operators var izmantot vienā Eiropas Savienības valstī reģistrētu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, citā valstī esošu maksājumu pieņēmēju un starptautisku karšu tīklu. Tādēļ EGBA uzskata, ka efektīvai cīņai pret nelegālajiem operatoriem nepieciešama koordinēta rīcība starp azartspēļu un finanšu regulatoriem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu pieņēmējiem un karšu sistēmām.

Īpaša nozīme šajā procesā ir karšu tīkliem. EGBA norāda, ka tiem ir iespēja redzēt darījumu plūsmas un noteikt noteikumus, pēc kuriem darbojas tīkla dalībnieki. Asociācijas ieskatā tas ļauj karšu sistēmām ieņemt aktīvāku lomu, nepieļaujot, ka to infrastruktūra tiek izmantota maksājumiem nelegālām azartspēļu platformām.

Vienlaikus Eiropas Savienībā maksājumu pakalpojumu sniedzēji jau darbojas plašā regulējuma ietvaros. Maksājumu pakalpojumu direktīva jeb PSD2 nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, darbības principus, kā arī pakalpojumu sniedzēju un klientu tiesības un pienākumus. Eiropas Banku iestādes vadlīnijas savukārt paredz pasākumus, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāievēro, lai mazinātu naudas pārvedumu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.

EGBA priekšlikuma būtība ir panākt, lai esošie finanšu kontroles mehānismi tiktu konsekventāk izmantoti arī situācijās, kurās maksājumi saistīti ar nelegāliem azartspēļu operatoriem. Ja tiek ierobežota piekļuve uzticamiem maksājumu kanāliem, šādām platformām kļūst sarežģītāk pieņemt iemaksas no Eiropas spēlētājiem un ilgstoši darboties regulētajos tirgos.