Norvēģija plāno viedbriļļu aizliegumu

Norvēģija plāno pastiprināt viedbriļļu un citu ar kamerām, mikrofoniem un mākslīgo intelektu aprīkotu valkājamo ierīču regulējumu. Valsts Digitalizācijas un pārvaldes ministrija norāda, ka tehnoloģiju straujā attīstība rada arvien lielākus riskus cilvēku privātumam, jo ierīces ļauj nemanāmi iegūt un apstrādāt informāciju par apkārtējiem.

Digitalizācijas un pārvaldes ministre Karianne Tūnga 25. augustā paziņoja, ka viedbrilles un līdzīgas ierīces būtu jāregulē stingrāk nekā līdz šim. Viens no iespējamiem risinājumiem ir aizliegt funkcijas, kas publiskās vietās ļauj atpazīt citus cilvēkus pēc sejas. Ministre uzsvēra, ka kameras un mikrofoni arvien biežāk tiek integrēti ikdienā lietojamos priekšmetos, tāpēc jānovērš iespēja tos izmantot citu cilvēku novērošanai.

Norvēģijas valdība veidos arī ekspertu grupu, kurai būs jāizstrādā priekšlikumi viedbriļļu, viedo austiņu un citu līdzīgu ierīču regulēšanai. Pēc ekspertu ieteikumu saņemšanas valdība izvērtēs iespējamos normatīvo aktu grozījumus un nepieciešamības gadījumā nodos tos sabiedriskajai apspriešanai. Vienlaikus valsts un privātā sektora organizācijas aicinātas izvērtēt, vai viedbriļļu lietošana būtu pieļaujama to telpās un darbavietās.

Īpaša uzmanība pievērsta skolām. Norvēģijas izglītības ministre Kari Nessa Nordtuna aicinājusi pašvaldības un skolas savos iekšējās kārtības noteikumos aizliegt “Meta” un citas ar mākslīgo intelektu aprīkotas viedbrilles. Ministre uzskata, ka skolēniem nav jāuztraucas par to, vai viņus kāds slepus filmē, ieraksta viņu teikto vai vēlāk iegūto materiālu apstrādā un izplata.

Slepena filmēšana un pirātisms rada bažas arī Apvienotajā Karalistē

Viedbriļļu izmantošana nonākusi uzmanības centrā arī Apvienotajā Karalistē, kur kinoteātri apsver stingrākus ierobežojumus ierīcēm ar iebūvētām kamerām. Apvienotās Karalistes Kinoteātru asociācija (UKCA) norādījusi, ka vairāki operatori ievieš vai apsver noteikumus, kas aizliegtu vai ierobežotu šādu briļļu valkāšanu kinozālēs. Galvenie iemesli ir filmu pirātisma un apmeklētāju privātuma riski. Vienlaikus valstī pašlaik nav vienota aizlieguma, kas attiektos uz visiem kinoteātriem.

Īpašas bažas rada “Meta” viedbrilles, kuru rāmjos iestrādāta kamera. Atšķirībā no viedtālruņa tās iespējams izmantot, neturot rokās acīmredzamu filmēšanas ierīci. Tas nozīmē, ka kinoteātra darbiniekiem var būt grūtāk konstatēt neatļautu filmas ierakstīšanu. “Meta” norāda, ka filmēšanas laikā brillēs darbojas redzams gaismas indikators un uzņēmums izmanto tehnoloģiju, kas paredzēta mēģinājumu aizsegt indikatoru atklāšanai.

Problēma neaprobežojas tikai ar kinoteātriem. Anglijas un Velsas tiesās “Meta” viedbrilles jau ir aizliegtas, ņemot vērā ierobežojumus fotografēšanai un filmēšanai tiesu telpās. Ierīču izmantošanu ierobežo arī atsevišķi teātri, restorāni, privātie klubi un krogi.

Tomēr Lielbritānijas varasiestāžu nostāja nav vērsta uz pilnīgu tehnoloģijas aizliegšanu. Valdība norādījusi, ka viedbriļļu izmantošana publiskās vietās pati par sevi var būt likumīga, taču filmēšana ar mērķi izraisīt trauksmi, veikt vajāšanu vai vuārismu noteiktos apstākļos var būt krimināli sodāma.

“Meta” cenšas mazināt viedbriļļu privātuma riskus

Pieaugot kritikai par iespējām ar viedbrillēm slepeni filmēt apkārtējos, “Meta” ir sākusi pastiprināt savās ierīcēs iestrādātos privātuma aizsardzības mehānismus. Uzņēmuma viedbrillēs ir iestrādāts balts LED indikators, kas iedegas fotografēšanas vai video ierakstīšanas laikā, tādējādi signalizējot apkārtējiem par kameras darbību. “Meta” norāda, ka jaunākās paaudzes brillēm kamera tiek bloķēta, ja sistēma konstatē indikatora aizsegšanu vai fizisku bojāšanu.

Tomēr lietotāji bija atraduši veidu, kā šo aizsardzību apiet. Ierakstu varēja sākt, kamēr indikators bija redzams, un pēc tam gaismu aizsegt. Augusta beigās “Meta” novērsa arī šo nepilnību - tagad, ja LED tiek aizsegts jau filmēšanas laikā, kamera pārtrauc darboties. Uzņēmums arī vēršas pret pakalpojumiem un sludinājumiem, kas piedāvā modificēt vai deaktivizēt ierakstīšanas indikatoru.

Ar tehniskiem risinājumiem vien gan varētu nepietikt. Austrālijas eSafety komisāre aicinājusi viedbriļļu ražotājus privātuma aizsardzību iestrādāt pašā ierīču dizainā. Starp priekšlikumiem ir automātiska to cilvēku seju aizmiglošana, kuri nav piekrituši filmēšanai, skaidri un neaizsedzami ierakstīšanas indikatori, kā arī ierobežojumi cilvēku identificēšanai publiskās vietās. Regulators uzsver, ka atbildību par drošu tehnoloģijas izmantošanu nevar uzlikt tikai lietotājiem.

Viedbrilles var būt būtisks palīgs cilvēkiem ar invaliditāti

Diskusijās par viedbriļļu aizliegšanu būtiska ir arī šo ierīču nozīme cilvēkiem ar invaliditāti. Kameras, mikrofoni un mākslīgais intelekts, kas rada bažas par privātumu, vienlaikus var palīdzēt neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem orientēties apkārtējā vidē un patstāvīgāk veikt ikdienas uzdevumus.

“Meta” viedbrilles ar balss komandu var aprakstīt lietotāja priekšā esošos objektus un apkārtni, nolasīt tekstu, kā arī palīdzēt identificēt priekšmetus. Tās iespējams izmantot, neturot rokās viedtālruni, kas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar redzes vai kustību traucējumiem. Uzņēmums norāda, ka brilles var izmantot arī zvaniem, ziņu nosūtīšanai un citām darbībām, izmantojot balss vadību.

Viena no nozīmīgākajām funkcijām ir sadarbība ar “Be My Eyes” - pakalpojumu, kas savieno neredzīgus un vājredzīgus cilvēkus ar redzīgiem brīvprātīgajiem. Lietotājs var sākt videozvanu ar balss komandu, bet brīvprātīgais redz viedbriļļu kameras attēlu un var palīdzēt, piemēram, atpazīt priekšmetus vai aprakstīt apkārtni. 2026. gadā funkcionalitāte tika paplašināta, ļaujot šādā veidā sazināties arī ar uzticamiem draugiem, ģimenes locekļiem un atsevišķu uzņēmumu klientu atbalsta dienestiem.

Tehnoloģijas praktisko nozīmi apliecina arī tās plašāka ieviešana. 2026. gada augustā “Meta” paziņoja par 15 000 viedbriļļu nodošanu organizācijai “Vision Ireland”, lai tās bez maksas būtu pieejamas organizācijas atbalstītajiem neredzīgajiem un vājredzīgajiem pieaugušajiem.