Kā MI palīdz krāpniekiem

Mākslīgais intelekts krāpniekiem nav radījis pilnīgi jaunu mērķi – viņi joprojām cenšas panākt to pašu: izvilināt naudu, piekļuves datus, personas informāciju vai uzticību. Taču MI ir būtiski mainījis veidu, kā tas tiek darīts. Agrāk krāpnieciskas vēstules bieži nodeva neveikla valoda, acīmredzamas kļūdas un primitīvi scenāriji. Tagad krāpnieks var dažu sekunžu laikā sagatavot ticamu e-pastu latviešu valodā, pielāgot to konkrētam cilvēkam, atdarināt pazīstamas personas balsi vai izveidot video, kurā šķietami runā reāls cilvēks. Latvijas Radio raidījumā “Digitālās brokastis” kiberdrošības eksperti jau 2024. gadā uzsvēra, ka MI krāpšanas jomā ienāk ļoti strauji, īpaši palielinot krāpšanas mēģinājumu skaitu latviešu valodā un padarot tos pārliecinošākus.

Svarīgākā pārmaiņa ir mērogs. Tas, kam agrāk vajadzēja laiku, valodas zināšanas un tehniskas prasmes, tagad ir automatizējams. MI rīki var ģenerēt simtiem personalizētu ziņu, pārveidot tekstu dažādos toņos, izveidot viltus profilu aprakstus, sagatavot pārliecinošus komentārus sociālajos tīklos un palīdzēt veidot pikšķerēšanas lapas. Tas nozīmē, ka krāpnieki var vienlaikus uzrunāt daudz vairāk cilvēku un katram radīt sajūtu, ka vēstījums ir domāts tieši viņam. Arī starptautiskās tiesībaizsardzības iestādes šo tendenci uztver kā nopietnu draudu: INTERPOL 2026. gada ziņojumā brīdina, ka MI pastiprināta finanšu krāpniecība kļūst arvien sarežģītāka, bet FBI norāda, ka krāpnieki izmanto viltus sociālos profilus, balss klonus, viltotus dokumentus un ticamus video ar publiskām personām vai tuviniekiem.

Īpaši bīstama ir MI spēja imitēt uzticamus signālus – valodu, balsi, seju un sociālo pierādījumu. Ja cilvēks dzird balsi, kas izklausās pēc bērna, kolēģa vai vadītāja, viņš daudz ātrāk reaģē emocionāli, nevis analītiski. Tieši to izmanto krāpnieki: zvans vai ziņa parasti ir steidzama, satraucoša un formulēta tā, lai cilvēks nepaspētu pārbaudīt informāciju. ASV Federālā tirdzniecības komisija jau ir brīdinājusi, ka balss klonēšanas tehnoloģijas kļūst arvien izsmalcinātākas un var tikt izmantotas izspiešanas krāpniecībā pret ģimenēm un mazajiem uzņēmumiem. Arī LSM jau iepriekš skaidroja, ka “audio deepfake” tehnoloģijas ļauj radīt augstas kvalitātes balss klonus, kas var tikt izmantoti, lai uzdotos par citu personu.

Izplatītākie MI krāpniecības paņēmieni

MI krāpniecība visbiežāk sākas ar uzticības imitāciju. Krāpnieks cenšas panākt, lai cilvēks noticētu, ka sazinās ar banku, darba devēju, radinieku, valsts iestādi, kurjeru vai sabiedrībā zināmu personu. Atšķirība ir tā, ka MI ļauj šo imitāciju padarīt daudz pārliecinošāku: teksts ir gramatiski pareizs, balss izklausās pazīstama, attēls vai video šķiet autentisks, bet sociālajos tīklos redzamie komentāri rada iespaidu, ka piedāvājumam uzticas daudzi citi cilvēki. ASV Federālā izmeklēšanas biroja dati rāda, ka krāpnieki arvien biežāk izmanto viltus sociālos profilus, balss klonus, viltotus identifikācijas dokumentus un ticamus video ar publiskām personām vai tuviniekiem; ar MI saistītās sūdzības 2025. gadā radīja gandrīz 893 miljonu ASV dolāru zaudējumus.

Viens no redzamākajiem paņēmieniem ir dziļviltojumi jeb deepfake saturs. Tie var būt video, kuros sabiedrībā pazīstams cilvēks šķietami reklamē investīciju platformu, kriptovalūtu, loteriju vai veselības produktu. Krāpnieki izmanto pazīstamu seju un balsi, lai apietu cilvēka pirmo aizsardzības reakciju: ja vēstījumu it kā pasaka uzticama persona, tas šķiet drošāks. Šādi video bieži tiek izplatīti sociālajos tīklos un viltotās ziņu vietnēs, kur tie tiek papildināti ar mākslīgi ģenerētiem komentāriem un “pieredzes stāstiem”. ANO Starptautiskā Telekomunikāciju savienība ir brīdinājusi, ka MI radīti attēli, video un audio, kas pārliecinoši atdarina reālus cilvēkus, palielina gan finanšu krāpniecības, gan dezinformācijas riskus.

Otrs īpaši bīstams paņēmiens ir balss klonēšana. Krāpniekiem vairs nav vajadzīgs garš ieraksts – dažkārt pietiek ar īsu audio fragmentu no sociālajiem tīkliem, intervijas, video vai balss ziņas, lai izveidotu ticamu balss imitāciju. Pēc tam upuris saņem zvanu no “bērna”, “mazbērna”, “kolēģa” vai “vadītāja”, kurš apgalvo, ka nonācis nelaimē, steidzami vajadzīga nauda vai jāapstiprina maksājums. ASV Federālā tirdzniecības komisija norāda, ka balss klonēšanas tehnoloģija kļūst arvien izsmalcinātāka un var tikt izmantota krāpnieciskai izspiešanai pret ģimenēm un mazajiem uzņēmumiem.

Trešais paņēmiens ir personalizēta pikšķerēšana. Agrāk krāpniecisku e-pastu bieži varēja atpazīt pēc neveiklas valodas, dīvaina noformējuma vai kļūdām. Tagad MI palīdz sagatavot vēstules, kas ir precīzi pielāgotas konkrētam cilvēkam vai uzņēmumam. Rīki var analizēt publiski pieejamu informāciju sociālajos tīklos, uzņēmuma mājaslapā vai profesionālajos profilos un pēc tam izveidot ziņu ar atbilstošu toni, amatu nosaukumiem, iekšēju terminoloģiju un ticamu situācijas aprakstu. ENISA 2025. gada kiberdrošības draudu pārskatā norādīts, ka MI atbalstītas pikšķerēšanas kampaņas 2025. gada sākumā veidoja vairāk nekā 80 procentus no novērotajām sociālās inženierijas aktivitātēm pasaulē.

Kā sevi pasargāt no MI radītiem krāpnieku slazdiem

Aizsardzība pret MI krāpniecību sākas ar vienkāršu principu: vairs nepietiek vērtēt tikai to, vai ziņa, balss vai video izskatās ticami. Tieši ticamība ir tas, ko MI rīki palīdz krāpniekiem radīt. Eiropas Parlamenta pētījumu dienests norāda, ka ģeneratīvais MI ļauj krāpniekiem atdarināt balsis, veidot dziļviltojumu videozvanus un sintētiskas identitātes, tāpēc pazīstama balss vai profesionāli noformēts vēstījums pats par sevi vairs nav drošs pierādījums identitātei. Arī ASV Federālā tirdzniecības komisija brīdina, ka balss klonēšanas tehnoloģija kļūst arvien izsmalcinātāka un var tikt izmantota krāpnieciskai izspiešanai pret ģimenēm un mazajiem uzņēmumiem.

Viens no praktiskākajiem risinājumiem ģimenē ir iepriekš norunāta drošības frāze jeb “ģimenes parole”. Ja kāds zvana un satrauktā balsī apgalvo, ka ir nonācis nelaimē, vajadzīga nauda vai jāpalīdz nekavējoties, sarunā jāuzdod jautājums, uz kuru atbildi zina tikai īstais cilvēks. Tai nav jābūt sarežģītai parolei – pietiek ar kopīgu atmiņu, frāzi vai jautājumu, ko nevar viegli atrast sociālajos tīklos. Šāda pieeja ir īpaši svarīga balss klonēšanas gadījumos, jo krāpnieks var atdarināt balsi, bet viņam parasti nav piekļuves privātam ģimenes kontekstam. Svarīgi ir arī vienoties, ka īstā ārkārtas situācijā cilvēks neapvainosies par pārbaudi. Drošības jautājums nav neuzticēšanās tuviniekam, bet aizsardzība pret tehnoloģiski pārliecinošu viltojumu.

Otra būtiska aizsardzība ir pārbaude pa citu kanālu. Ja saņem zvanu no “bankas”, “policijas”, “kurjera”, “vadītāja” vai “radinieka”, nevajag turpināt sarunu tikai tāpēc, ka balss vai situācija šķiet ticama. Drošāk ir pārtraukt sarunu un pašam piezvanīt uz oficiālu numuru, kas atrodams bankas mājaslapā, uzņēmuma kontaktos vai iepriekš saglabātā tālruņu grāmatā. Tas pats attiecas uz e-pastiem un ziņām: nevajag klikšķināt uz saites vēstulē, bet jāatver pakalpojuma sniedzēja vietne pašam. Patērētāju aizsardzības eksperti uzsver, ka neatkarīga pārbaude pirms rīcības ir viena no efektīvākajām aizsardzībām pret MI radītiem zvaniem un dziļviltojumiem, jo krāpnieki paļaujas uz steigu, slepenību un emocionālu spiedienu.

Trešais ieradums ir neuzticēties tikai nevainojamai valodai. Agrāk kļūdas tekstā bieži palīdzēja atpazīt krāpniecību, bet MI spēj radīt gramatiski pareizas, pieklājīgas un pārliecinošas vēstules latviešu valodā. Tāpēc uzmanība jāpievērš nevis tam, cik labi teksts uzrakstīts, bet tam, ko tas prasa. Ja vēstule mudina nekavējoties ievadīt bankas datus, apstiprināt Smart-ID pieprasījumu, atvērt pielikumu, pārskaitīt naudu vai noklusēt saziņu no citiem cilvēkiem, tas ir brīdinājuma signāls. Arī tad, ja vēstule izskatās kā no pazīstama uzņēmuma, jāpārbauda sūtītāja adrese, saites galamērķis un tas, vai šāda darbība tiešām tiek prasīta oficiālajā kontā vai lietotnē.

MI pratība kā aizsardzības prasme

MI krāpniecības laikmetā drošība vairs nav tikai tehnisks jautājums. Protams, svarīgas ir paroles, divu faktoru autentifikācija, atjauninātas ierīces un droši kontu iestatījumi, taču ar tiem vien nepietiek. Krāpnieki arvien biežāk uzbrūk nevis sistēmai, bet cilvēka uztverei – tam, kā mēs novērtējam balsi, tekstu, video, autoritāti un steidzamību. Tāpēc MI pratība kļūst par kiberdrošības daļu: cilvēkam ir jāsaprot, ko MI spēj radīt, kāpēc radītais saturs var izskatīties īsts un kāpēc ticamība vēl nenozīmē patiesumu.

Šī prasme ir īpaši svarīga tāpēc, ka MI radīts saturs var noņemt agrākos brīdinājuma signālus. Krāpnieciska vēstule var būt uzrakstīta labā latviešu valodā, video var izskatīties profesionāls, bet balss zvanā dzirdamais cilvēks var izklausīties pazīstams. ENISA 2025. gada kiberdrošības draudu pārskatā norādīts, ka līdz 2025. gada sākumam MI atbalstītas pikšķerēšanas kampaņas veidoja vairāk nekā 80 procentus no novērotajām sociālās inženierijas aktivitātēm pasaulē; ENISA arī skaidro, ka lielie valodu modeļi tiek izmantoti, lai radītu pārliecinošākus pikšķerēšanas e-pastus. Tas nozīmē, ka sabiedrībai jāatsakās no vienkāršā principa “ja teksts ir kļūdains, tas ir aizdomīgs” un jāiemācās vērtēt situāciju pēc konteksta, prasītās darbības un informācijas izcelsmes.

MI pratība nenozīmē, ka ikvienam jākļūst par programmētāju vai kiberdrošības speciālistu. Tā nozīmē spēju uzdot pareizos jautājumus. Kas man šo informāciju sūta? Vai šis kanāls ir uzticams? Kāpēc man jārīkojas tik steidzami? Vai prasība atbilst tam, kā banka, darba devējs vai valsts iestāde parasti sazinās? Vai es varu pārbaudīt šo informāciju neatkarīgi? Šie jautājumi palīdz pārvietot uzmanību no ārējās formas uz saturu un nolūku. Tieši šī domāšanas maiņa ir būtiska, jo MI krāpniecība bieži neizskatās pēc krāpniecības – tā izskatās pēc parastas, labi sagatavotas komunikācijas.

Latvijā šajā virzienā nozīmīga ir arī izglītojošā pieeja. Drossinternets.lv programma “Pieredzēt mākslīgo intelektu” piedāvā resursus par MI un mašīnmācīšanos, tostarp stundu plānus, prezentācijas, darba lapas un izziņas video skolēniem no 11 gadu vecuma. Programmas mērķis ir palīdzēt skolēniem kļūt par kritiskiem MI lietotājiem un atbildīgiem MI sistēmu veidotājiem. Šāda izglītība ir svarīga ne tikai skolā, bet arī ģimenēs un darba vidē, jo krāpnieki nešķiro auditoriju pēc vecuma – viņi izmanto jebkuru situāciju, kurā cilvēks ir steidzīgs, noguris, satraukts vai pārāk uzticas redzētajam.

Svarīga loma ir arī regulārai sarunai par reāliem piemēriem. Ja cilvēki dzird tikai abstraktu brīdinājumu “uzmanies no krāpniekiem”, tas bieži paliek teorētisks. Daudz efektīvāk ir izrunāt konkrētus scenārijus: ko darīt, ja zvana “bērns” un lūdz naudu; kā rīkoties, ja “vadītājs” e-pastā prasa steidzamu maksājumu; kā pārbaudīt video, kurā pazīstama persona reklamē ieguldījumus; kāpēc nevajag apstiprināt Smart-ID pieprasījumu, ja pats neesi sācis darbību. Šādi piemēri palīdz izveidot automātisku drošības refleksu – pirms rīcības pārbaudīt.