ES piemēro Google 890 miljonu eiro sodu

Eiropas Komisija ir piemērojusi ASV tehnoloģiju uzņēmumam Google 890 miljonu eiro sodu par Eiropas Savienības Digitālo tirgu akta (Digital Markets Act jeb DMA) pārkāpumiem. Tas ir līdz šim lielākais sods, kas piešķirts vienam uzņēmumam saskaņā ar šo regulu, kuras mērķis ir ierobežot lielo digitālo platformu dominējošo stāvokli un nodrošināt godīgāku konkurenci tirgū.

Eiropas Komisija konstatēja divus būtiskus pārkāpumus. Pirmajā gadījumā Google meklētājprogramma deva priekšroku uzņēmuma paša pakalpojumiem, piemēram, Google Shopping, Google Hotels, Google Flights un citiem, tos izvietojot redzamāk nekā konkurentu piedāvājumus. Komisija uzskata, ka šāda prakse ierobežo konkurenci un samazina lietotāju iespējas objektīvi salīdzināt dažādus pakalpojumus. Par šo pārkāpumu uzņēmumam piemērots 460 miljonu eiro sods.

Otrs pārkāpums attiecas uz Google Play lietotņu veikalu. Izmeklēšanā secināts, ka uzņēmums liedza lietotņu izstrādātājiem brīvi informēt lietotājus par izdevīgākiem piedāvājumiem ārpus Google Play platformas, piemēram, savās tīmekļa vietnēs vai alternatīvos lietotņu veikalos. Šādu ierobežojumu dēļ izstrādātājiem bija grūtāk piedāvāt zemākas cenas un izvairīties no papildu komisijas maksām. Par šo pārkāpumu noteikts 430 miljonu eiro sods.

Digitālo tirgu akts - kāpēc Eiropas Savienība ierobežo tehnoloģiju milžus

Lai saprastu, kāpēc Google saņēma tik ievērojamu sodu, ir svarīgi aplūkot Eiropas Savienības Digitālo tirgu aktu (Digital Markets Act jeb DMA). Šī regula stājās spēkā ar mērķi ierobežot pasaules lielāko tehnoloģiju uzņēmumu ietekmi un nodrošināt godīgākus konkurences apstākļus digitālajā tirgū. Tā attiecas uz uzņēmumiem, kurus Eiropas Komisija klasificē kā tā dēvētos “vārtziņus” jeb gatekeepers - platformām, kuras ieņem dominējošu pozīciju un kalpo kā galvenais starpnieks starp uzņēmumiem un patērētājiem.

Par “vārtziņiem” pašlaik ir atzīti tādi uzņēmumi kā Alphabet (Google mātesuzņēmums), Apple, Amazon, Meta, Microsoft un ByteDance. Šiem uzņēmumiem ir jāievēro īpaši noteikumi, kas aizliedz dot priekšroku saviem pakalpojumiem, ierobežot konkurentu piekļuvi platformām vai nepamatoti kontrolēt lietotāju izvēles iespējas. Mērķis ir radīt vidi, kurā arī mazāki uzņēmumi var konkurēt ar līdzvērtīgām iespējām, bet patērētāji var brīvi izvēlēties sev piemērotākos pakalpojumus.

Atšķirībā no tradicionālajām konkurences tiesībām, Digitālo tirgu akts ļauj Eiropas Komisijai rīkoties daudz ātrāk. Iepriekš izmeklēšanas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu nereti ilga vairākus gadus, bet DMA paredz konkrētus pienākumus jau iepriekš, negaidot, līdz konkurence tirgū tiek būtiski ierobežota. Ja uzņēmums šīs prasības neievēro, Komisija var piemērot ievērojamus naudas sodus un pieprasīt nekavējoties mainīt darbības praksi. Tieši šāds mehānisms tika izmantots arī lietā pret Google, kas kļuvusi par līdz šim skaļāko DMA piemērošanas gadījumu.

"Google" plāno pārsūdzēt lēmumu un turpina sarunas ar Eiropas Komisiju

Pēc Eiropas Komisijas lēmuma Google asi kritizēja piemērotos sodus un paziņoja, ka apsver iespēju tos pārsūdzēt Eiropas Savienības tiesā. Uzņēmuma globālo lietu prezidents Kents Vokers (Kent Walker) norādīja, ka Komisijas prasības liek mainīt produktus tādā veidā, kas pasliktina lietotāju pieredzi. Pēc viņa teiktā, lai izpildītu regulatoru prasības, uzņēmumam nācies ierobežot dažas funkcijas, piemēram, reāllaika cenu un pieejamības informāciju viesnīcām, aviobiļetēm un restorāniem, kā arī pārskatīt vairākus Google Play drošības mehānismus.

Vienlaikus Eiropas Komisija uzsver, ka tās mērķis nav sodīt uzņēmumus, bet panākt Digitālo tirgu akta prasību ievērošanu. Komisijas pārstāvji norādījuši, ka pēdējo mēnešu laikā noticis konstruktīvs dialogs ar Google, un uzņēmums jau ir sācis testēt izmaiņas meklēšanas rezultātu attēlošanā, kā arī izstrādājis jaunus risinājumus Google Play darbībā. Šīs izmaiņas vēl tiks izvērtētas, taču Brisele atzinusi, ka uzņēmums ir spēris nozīmīgus soļus ceļā uz atbilstību regulas prasībām.

Neraugoties uz to, Google joprojām ir jāievēro Komisijas noteiktais 60 dienu termiņš. Ja uzņēmuma ieviestās izmaiņas tiks atzītas par nepietiekamām, Eiropas Komisijai ir tiesības piemērot papildu periodiskus naudas sodus. Šī lieta tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem Digitālo tirgu akta pārbaudījumiem, jo tās iznākums var ietekmēt arī citu tehnoloģiju uzņēmumu, piemēram, Apple, Meta un Amazon, turpmāko darbību Eiropas Savienībā.

Kādas var būt šī lēmuma sekas digitālajam tirgum?

Eiropas Komisijas lēmums pret Google tiek uzskatīts par nozīmīgu precedentu Digitālo tirgu akta piemērošanā. Tas skaidri parāda, ka jaunā regula nav tikai preventīvs instruments - tā paredz arī reālus un ievērojamus sodus uzņēmumiem, kuri nepilda noteiktās prasības. Eksperti uzskata, ka šis gadījums mudinās arī citus lielos tehnoloģiju uzņēmumus rūpīgāk izvērtēt savu darbību Eiropas Savienībā, lai izvairītos no līdzīgām sankcijām.

Lēmums var būt nozīmīgs arī digitālo pakalpojumu lietotājiem un mazākiem uzņēmumiem. Ja Google būs spiests meklēšanas rezultātos vienlīdzīgi attēlot konkurentu pakalpojumus un ļaut lietotņu izstrādātājiem brīvāk reklamēt alternatīvas iegādes iespējas, patērētāji varēs vieglāk salīdzināt cenas un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu. Savukārt mazākiem uzņēmumiem tas var pavērt plašākas iespējas sasniegt klientus, nekonkurējot ar platformas paša pakalpojumu priekšrocībām.

Vienlaikus šis lēmums var radīt jaunu spriedzi attiecībās starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV amatpersonas iepriekš vairākkārt kritizējušas ES stingro pieeju lielo tehnoloģiju uzņēmumu regulēšanai, savukārt Brisele uzsver, ka Digitālo tirgu akts tiek piemērots neatkarīgi no uzņēmuma izcelsmes valsts. Google joprojām ir iespēja pārsūdzēt Komisijas lēmumu, taču tam vienlaikus jāievieš prasītās izmaiņas noteiktajā termiņā. Tādēļ šī lieta, visticamāk, kļūs par vienu no nozīmīgākajiem piemēriem tam, kā Eiropas Savienība turpmāk īstenos Digitālo tirgu akta prasības un uzraudzīs pasaules lielāko tehnoloģiju uzņēmumu darbību.