Dīzeļdegvielas cenas aug: cik var ietaupīt ar elektroauto?

Braucot ar elektroauto, izdevumi par enerģiju Eiropā vidēji ir vairāk nekā uz pusi mazāki nekā ar dīzeļauto, liecina vides organizācijas “Transport & Environment” (T&E) 2026. gada septembra analīze. Salīdzinājumā ņemtas vērā degvielas un uzlādes izmaksas uz katru nobraukto kilometru.

Aprēķinos izmantots dīzeļauto patēriņš 6,9 litri uz 100 kilometriem un elektroauto patēriņš 20,2 kilovatstundas tādā pašā attālumā. Pie elektrības cenas 0,343 eiro par kilovatstundu elektroauto uzlāde 100 kilometru braucienam izmaksā aptuveni 6,93 eiro. Savukārt, izmantojot pievienotajā grafikā norādīto dīzeļdegvielas cenu - 112 eiro par 50 litriem -, dīzeļauto šis attālums izmaksā aptuveni 15,46 eiro. Starpība ir ap 8,50 eiro uz katriem 100 kilometriem jeb aptuveni 85 eiro, nobraucot 1000 kilometru.

Konkrētā autovadītāja ietaupījums būs atkarīgs no auto patēriņa un uzlādes tarifa. T&E salīdzinājums neietver automašīnas iegādes cenu, apkopi, apdrošināšanu un vērtības kritumu, tādēļ vairāk nekā 50% ietaupījums attiecas tieši uz braukšanai patērēto enerģiju.

Dīzeļdegvielas cenu kāpums un naftas uzņēmumu virspeļņa

Par 50 litru dīzeļdegvielas bākas piepildīšanu Eiropas Savienībā septembrī bija jāmaksā vidēji par 32 eiro vairāk nekā februārī. Aptuveni puse no šī sadārdzinājuma jeb 16 eiro saistīta ar naftas pārstrādes uzņēmumu maržu pieaugumu, liecina T&E analīze. Tajā izmantotas ES vidējās svērtās degvielas cenas ar nodokļiem, tāpēc cenu izmaiņas Latvijas uzpildes stacijās var atšķirties.

T&E norāda, ka pārstrādes marža pieaugusi no aptuveni 10 centiem par litru februārī līdz 41 centam septembra vidū. Šis rādītājs raksturo starpību starp pārstrādātās degvielas un jēlnaftas cenu, nevis uzpildes stacijas tīro peļņu. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc dīzeļdegvielas sadārdzinājumu nevar saistīt tikai ar jēlnaftas cenu svārstībām.

Uzņēmumu finanšu rezultātos cenu krīzes ietekme ir labi redzama. T&E aprēķinājusi, ka astoņu naftas kompāniju, tostarp “Shell”, “BP”, “TotalEnergies” un “Orlen”, uz ES attiecināmā papildu peļņa 2026. gada pirmajā pusē sasniedza 7,5 miljardus eiro. No tās 5,9 miljardi nopelnīti otrajā ceturksnī. Šajā pētījumā par virspeļņu uzskatīts koriģētās neto peļņas pieaugums pret attiecīgo ceturksni gadu iepriekš, savukārt ES daļa noteikta pēc uzņēmumu ieņēmumu ģeogrāfiskā sadalījuma.

T&E rosina virspeļņas nodokli un mērķētu atbalstu iedzīvotājiem

Lai mazinātu degvielas cenu krīzes ietekmi, T&E aicina Eiropas Savienības līderus novirzīt atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Organizācija iebilst pret visaptverošu degvielas nodokļu samazināšanu un piedāvā ieviest virspeļņas nodokli enerģētikas uzņēmumiem. Iegūtos līdzekļus tā iesaka izmantot iedzīvotāju atbalstam, sabiedriskā transporta attīstībai un veco automašīnu utilizācijas programmām. Tie ir organizācijas priekšlikumi, nevis šajā analīzē paziņoti ES lēmumi.

Šāda pieeja apvienotu tūlītēju finansiālu palīdzību ar iespējām samazināt atkarību no degvielas. Pieejamāks sabiedriskais transports dotu iedzīvotājiem vairāk pārvietošanās iespēju, savukārt utilizācijas programmas palīdzētu izņemt no aprites vecākus transportlīdzekļus. T&E paziņojumā gan nav noteikts konkrēts pabalstu apmērs vai vienoti nosacījumi dalībai šajās programmās.

Organizācija brīdina arī par piegādes riskiem: ja ASV ierobežotu dīzeļdegvielas eksportu, Eiropā varētu rasties degvielas deficīts. Tāpēc T&E aicina ES enerģētikas politikā pievērst uzmanību arī naftas produktiem un paātrināt pāreju uz elektrisko transportu. Īstermiņa atbalsta uzdevums būtu palīdzēt cenu krīzē, bet elektrifikācija mazinātu patērētāju pakļautību turpmākiem naftas tirgus satricinājumiem.

Elektriskie kravas auto: ietaupījums piecos gados var sasniegt 100 000 eiro

Elektrisko kravas auto ekonomiskās priekšrocības jau ir redzamas vairākos lielajos Eiropas tirgos. T&E septembrī publicētā analīze rāda, ka sešās no deviņām pētītajām ES valstīm elektriskajiem kravas auto ir zemākas kopējās īpašuma izmaksas nekā dīzeļauto. Šie seši tirgi veido 46% no ES jauno smago kravas auto pārdošanas apjoma. Šis rādītājs raksturo tirgus daļu, nevis elektrisko versiju izdevīgumu gandrīz pusei kravas auto modeļu.

Nīderlandē modelētais ietaupījums piecu gadu laikā var sasniegt 100 000 eiro, bet Vācijā - 85 000 eiro. Abās valstīs elektriskā kravas auto iegādes papildu izmaksas var atmaksāties aptuveni divos gados. Savukārt scenārijā ar pašreizējām augstajām dīzeļdegvielas cenām piecu gadu ietaupījums palielinās attiecīgi līdz 123 000 un 106 000 eiro. Tie ir aprēķinu rezultāti konkrētos tirgus apstākļos, nevis garantēts ieguvums katram pārvadātājam.

Pārvadājumu uzņēmumiem nozīmīga ir arī uzlādes pieejamība un ceļu nodevas. T&E uzsver nepieciešamību attīstīt uzlādi uzņēmumu bāzēs un publiskajos punktos, paātrināt elektrotīkla pieslēgumu izveidi un piemērot nodevu atvieglojumus bezemisiju kravas auto. Organizācijas modelēšana liecina, ka ar atbilstošiem politikas pasākumiem līdz 2030. gadam elektriskie kravas auto varētu kļūt ekonomiski izdevīgāki visās deviņās analizētajās ES valstīs.