Vai par kripto peļņu Latvijā jāmaksā nodokļi?

Kriptovalūtu tirdzniecība Latvijā vairs nav pelēkā zona, kurā nodokļu jautājumu var atlikt līdz brīdim, kad nauda tiek pārskaitīta uz bankas kontu. Ja Latvijas nodokļu rezidents pārdod kriptoaktīvus ar peļņu, šāds ienākums parasti ir jādeklarē kā ienākums no kapitāla pieauguma. VID skaidro, ka kapitāla pieaugums ir peļņa, ko persona gūst, atsavinot kapitāla aktīvu, un pie šādiem aktīviem tiek pieskaitīti arī kriptoaktīvi jeb virtuālā valūta. Peļņu aprēķina, no pārdošanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību, bet no 2025. gada 1. janvāra ienākumam no kapitāla pieauguma tiek piemērota 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

Tas nozīmē, ka nodoklis nav jāmaksā par pašu faktu, ka cilvēkam pieder Bitcoin, Ethereum vai cits kriptoaktīvs. Nodokļu jautājums kļūst aktuāls brīdī, kad rodas apliekams ienākums, piemēram, kriptoaktīvs tiek pārdots un pārdošanas cena pārsniedz tā iegādes vērtību. VID savos skaidrojumos īpaši norāda, ka kapitāla pieaugums no kriptoaktīviem ir peļņa, ko iegūst, pārdodot šo valūtu, un to aprēķina kā starpību starp pārdošanas cenu un sākotnējo iegādes vērtību.

Šis raksts ir paredzēts privātpersonām, kuras pērk, pārdod vai tur kriptovalūtas un vēlas saprast, kad rodas nodokļa pienākums, kā aprēķināt apliekamo peļņu un kādi dokumenti jāglabā, lai darījumus varētu pamatot VID. Īpaša uzmanība jāpievērš arī deklarēšanas termiņiem: ja ienākumi no kriptoaktīvu pārdošanas ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma jāiesniedz par attiecīgo ceturksni. VID iesaka deklarāciju iesniegt elektroniski EDS, kur pieejams arī palīgrīks DK veidlapas aizpildīšanai.

Kas Latvijas nodokļu izpratnē ir kriptovalūta

Latvijas nodokļu regulējumā kriptovalūta tiek skatīta nevis kā parasta nauda bankas kontā, bet kā kriptoaktīvs jeb virtuālā valūta, ar kuru var rasties apliekams ienākums brīdī, kad to atsavina. VID skaidro, ka kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju. Šajā definīcijā ietilpst gan plaši zināmas kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin un Ethereum, gan citi digitāli aktīvi, ja tie atbilst šādai pazīmei.

Nodokļu vajadzībām būtiskākais ir tas, ka kriptoaktīvi tiek pieskaitīti kapitāla aktīviem. VID sadaļā par ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma norāda, ka kapitāla pieaugums ir peļņa, ko persona saņem, atsavinot kapitāla aktīvu, un kā piemēri ir minēti arī kriptoaktīvi jeb virtuālā valūta. Tas nozīmē, ka kriptovalūtas pārdošana ar peļņu tiek pielīdzināta citu kapitāla aktīvu atsavināšanai, nevis, piemēram, darba algai vai procentu ienākumam.

Likuma līmenī šī pieeja ir nostiprināta ar normu par virtuālās valūtas kapitāla pieauguma aprēķinu. Grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja sākotnējo iegādes vērtību nav iespējams noteikt, par iegādes vērtību uzskata nulli. Praktiski tas nozīmē, ka pirkuma dokumentu, biržas izrakstu un darījumu vēstures saglabāšana tieši ietekmē to, cik lielu peļņu būs iespējams pamatot nodokļu aprēķinā.

Svarīgi nošķirt paša aktīva turēšanu no tā atsavināšanas. Ja persona tikai nopērk kriptovalūtu un glabā to biržā vai savā makā, ar to vien parasti vēl nerodas kapitāla pieaugums. Nodokļu jautājums kļūst aktuāls tad, kad notiek darījums, kura rezultātā var aprēķināt peļņu vai zaudējumus, piemēram, pārdošana. Tāpēc rakstā tālāk galvenā uzmanība būs pievērsta nevis kriptoaktīvu tehnoloģiskajām īpašībām, bet gan tam, kā Latvijas nodokļu sistēmā tiek vērtēta to atsavināšana un no tās gūtais ienākums.

Kad rodas pienākums maksāt nodokli

Pienākums maksāt nodokli nerodas brīdī, kad cilvēks vienkārši nopērk kriptovalūtu vai tur to savā makā. Latvijas nodokļu izpratnē izšķirošais brīdis ir kapitāla aktīva atsavināšana, proti, situācija, kad kriptoaktīvs tiek pārdots vai citādi nodots un no šī darījuma rodas peļņa. VID skaidro, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā no kapitāla pieauguma, un kapitāla pieaugums ir peļņa, ko persona saņem, atsavinot kapitāla aktīvu, tostarp kriptoaktīvus jeb virtuālo valūtu. Peļņu aprēķina kā starpību starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību, ņemot vērā arī ieguldījumus, kas veikti aktīvā tā turēšanas laikā.

Visbiežāk nodokļa pienākums rodas tad, kad kriptovalūta tiek pārdota par eiro vai citu valūtu un pārdošanas summa ir lielāka par sākotnējo iegādes vērtību. Piemēram, ja persona iegādājas kriptoaktīvu par 2000 eiro un vēlāk pārdod to par 3000 eiro, apliekamais ienākums ir starpība starp šīm summām, ja vien ir saglabāti dokumenti, kas pierāda iegādes vērtību. Likuma grozījumos par virtuālo valūtu noteikts, ka kapitāla pieaugumu aprēķina, no atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību; ja iegādes vērtību nevar noteikt, to uzskata par nulli. Tas padara darījumu vēstures saglabāšanu īpaši svarīgu, jo bez pierādījumiem nodoklis var tikt aprēķināts no daudz lielākas summas.

Jāņem vērā, ka nodokļu pienākums nav atkarīgs tikai no tā, vai nauda jau ir pārskaitīta uz Latvijas bankas kontu. Ja kriptoaktīvs ir atsavināts un ir radies kapitāla pieaugums, darījums var būt deklarējams arī tad, ja līdzekļi joprojām atrodas kriptovalūtu biržā vai citā platformā. VID materiālos par fizisku personu darbībām ar kriptoaktīviem uzsvars ir likts uz ienākumu no kriptoaktīvu pārdošanas, nevis uz brīdi, kad nauda tiek izņemta no biržas. Tāpēc praktiskā uzskaitē svarīgs ir pats pārdošanas vai atsavināšanas darījums, tā datums, summa un iegādes vērtība.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī darījumiem, kuros kriptovalūta netiek pārdota tieši par eiro. Ja persona izmanto kriptoaktīvu, lai iegādātos preces vai pakalpojumus, vai arī maina vienu kriptoaktīvu pret citu, šāds darījums pēc būtības var līdzināties atsavināšanai, jo sākotnējais aktīvs vairs nepieder personai un tā vietā tiek saņemta cita vērtība. Šādos gadījumos ir svarīgi fiksēt darījuma tirgus vērtību eiro izteiksmē darījuma brīdī, jo tieši tā ļauj aprēķināt, vai ir radusies peļņa. Ja situācija ir sarežģīta, piemēram, darījumi veikti decentralizētās finanšu platformās, vairākās biržās vai ar vairākiem aktīviem, drošākais risinājums ir sagatavot detalizētu darījumu pārskatu un vajadzības gadījumā lūgt VID uzziņu par konkrēto situāciju. VID norāda, ka uzziņa ir veids, kā privātpersona var noskaidrot VID viedokli par nodokļu normu piemērošanu konkrētā gadījumā.

Kā tiek aprēķināts ar nodokli apliekamais ienākums

Ar nodokli apliekamais ienākums no kriptovalūtu tirdzniecības nav visa summa, ko persona saņem pārdošanas brīdī. Nodoklis tiek rēķināts no kapitāla pieauguma, proti, no peļņas. VID skaidro, ka peļņu aprēķina, no kapitāla aktīva atsavināšanas jeb pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un ieguldījumus, kas veikti aktīvā tā turēšanas laikā. Kriptoaktīvi šajā kontekstā ir minēti kā viens no kapitāla aktīvu veidiem, tāpēc aprēķina pamatprincips ir tāds pats kā citiem kapitāla aktīviem: jānosaka, par cik aktīvs pārdots, cik tas sākotnēji izmaksāja un kādas izmaksas ir pamatoti attiecināmas uz konkrēto darījumu.

Vienkāršākajā gadījumā aprēķins ir šāds: ja cilvēks nopērk kriptoaktīvu par 1000 eiro un vēlāk pārdod to par 1500 eiro, kapitāla pieaugums ir 500 eiro. Nodoklis tiek aprēķināts no šīs starpības, nevis no 1500 eiro pārdošanas summas. No 2025. gada ienākumam no kapitāla pieauguma piemēro 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet iepriekš šī likme bija 20%. Tātad, ja apliekamais kapitāla pieaugums ir 500 eiro, nodokļa aprēķina bāze ir tieši šie 500 eiro.

Īpaši svarīga ir iegādes vērtības pierādīšana. Likuma grozījumos par virtuālo valūtu noteikts, ka kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja sākotnējo iegādes vērtību nav iespējams noteikt, par iegādes vērtību uzskata nulli. Praktiski tas nozīmē, ka bez pirkuma apliecinājumiem, biržas izrakstiem vai citas darījumu vēstures nodokļa aprēķins var kļūt personai neizdevīgs, jo visa pārdošanas summa var tikt uzskatīta par kapitāla pieaugumu.

Aprēķinā jāņem vērā arī ar darījumu tieši saistītās izmaksas, ja tās ir dokumentētas un attiecināmas uz konkrēto pirkšanu vai pārdošanu. Kripto tirdzniecībā tās visbiežāk ir biržas komisijas, darījuma maksas, tīkla komisijas un citas izmaksas, kas samazina faktiski gūto peļņu. Piemēram, ja kriptoaktīvs nopirkts par 1000 eiro, pārdošanas cena ir 1500 eiro, bet pārdošanas komisija ir 20 eiro, tad praktiskajā aprēķinā peļņa būtu jāvērtē, ņemot vērā šo izmaksu ietekmi. Šādas izmaksas ir jāpamato ar platformas izrakstiem vai citiem dokumentiem, jo nodokļu aprēķinā nepietiek ar aptuvenu paša investora aprēķinu.

Kāda nodokļa likme tiek piemērota

Kriptoaktīvu pārdošanas peļņai Latvijā tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma. No 2025. gada šī likme ir 25,5%, un VID savā skaidrojumā par fizisku personu darbībām ar kriptoaktīviem norāda, ka iepriekš šim ienākumam tika piemērota 20% likme. Tas nozīmē, ka nodokļa aprēķinā vispirms jānosaka kapitāla pieaugums jeb peļņa, un tikai pēc tam šai peļņai jāpiemēro attiecīgā likme. Nodoklis nav jārēķina no visas pārdošanas summas, ja ir zināma un dokumentāri pamatota iegādes vērtība un ar iegādi saistītie izdevumi.

Likuma līmenī 25,5% likme ir nostiprināta likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tajā noteikts, ka ienākumam no kapitāla, tostarp kapitāla pieaugumam, piemēro 25,5% nodokļa likmi. Kriptoaktīvu gadījumā tas praktiski nozīmē, ka, piemēram, no 1000 eiro apliekamās peļņas nodoklis būtu 255 eiro. Ja peļņa ir 500 eiro, nodoklis būtu 127,50 eiro. Šie piemēri attiecas uz situāciju, kurā ienākums kvalificējas kā kapitāla pieaugums, nevis kā cita veida ienākums, piemēram, saimnieciskās darbības ienākums.

Pārejas perioda dēļ var būt situācijas, kurās joprojām nozīme ir arī 20% likmei. VID skaidro, ka no 2025. gada 1. janvāra kapitāla pieaugumam piemēro 25,5% likmi, savukārt 20% likmi vēl trīs gadus – 2025., 2026. un 2027. gadā – var piemērot noteiktos gadījumos, ja darījumi ar kapitāla aktīviem ir uzsākti agrāk un nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim. Kriptovalūtu tirdzniecībā tas var būt svarīgi sarežģītākos gadījumos, kuros darījuma sākums un pabeigšana iekrīt dažādos taksācijas periodos.

No 2025. gada jāņem vērā arī papildu 3% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ļoti lieliem gada ienākumiem. VID biežāk uzdotajās atbildēs norāda, ka šī papildu likme tiek piemērota, ja fiziskās personas kopējais gada ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 eiro, un to aprēķina gada ienākumu deklarācijā no ienākumu daļas, kas pārsniedz šo slieksni. Tāpēc lielu kripto peļņu gadījumā ar 25,5% likmi vien var nepietikt galīgā nodokļu rezultāta noteikšanai.

Praktiski svarīgākais ir nodalīt trīs jautājumus: kurā gadā peļņa gūta, vai darījums ir parasts kapitāla aktīva atsavināšanas darījums, un vai personas gada ienākumi nepārsniedz papildu likmes slieksni. Ja kriptoaktīvi tiek pirkti un pārdoti privāta ieguldījuma ietvaros, tipiskais aprēķins balstās uz kapitāla pieauguma režīmu. Ja darījumi ir regulāri, organizēti, ar saimnieciskās darbības pazīmēm vai saistīti ar citiem ienākumu veidiem, piemēram, mining vai staking atlīdzībām, nodokļu piemērošana var atšķirties, tāpēc šādos gadījumos aprēķinu nevajadzētu balstīt tikai uz vienkāršu kapitāla pieauguma formulu.