Trumpu ģimenes kripto uzņēmums kļūst par banku

World Liberty Financial vēl pirms nepilniem diviem gadiem bija jauns decentralizēto finanšu jeb DeFi projekts, ko 2024. gada nogalē izveidoja Donalds Tramps, viņa dēli un Vitkofu ģimene. Tagad uzņēmums sper daudz tradicionālāku soli finanšu pasaulē - tas vēlas darboties federāli regulētas bankas paspārnē.

2026. gada 14. augustā ASV Office of the Comptroller of the Currency (OCC) piešķīra nosacītu sākotnējo apstiprinājumu jaunizveidotajai World Liberty Trust Company nacionālās trasta bankas hartai. Pieteikums regulatoram bija iesniegts jau janvārī.

Tomēr tas nenozīmē, ka World Liberty kļūs par tradicionālu banku, kurā klienti varēs noguldīt algu vai saņemt hipotekāro kredītu. Nacionālās trasta bankas darbības modelis ir šaurāks. World Liberty Trust varēs glabāt klientu aktīvus, veikt norēķinus un, kas uzņēmumam ir īpaši svarīgi, tieši emitēt un pārvaldīt savu dolāram piesaistīto stablecoin USD1. Pašlaik USD1 emisiju un tā rezervju glabāšanu nodrošina partneris BitGo.

Arī regulatora lēmums vēl nav galīgā licence darbības sākšanai. World Liberty jāizpilda vairākas OCC prasības, tostarp jāuztur vismaz 20 miljonu dolāru kapitāls, jāizveido atbilstoša iekšējās kontroles sistēma un jāpieņem kvalificēts iekšējā audita vadītājs.

Šis solis ir zīmīgs arī plašākai kripto industrijai. DeFi sākotnēji tika veidots kā alternatīva tradicionālajiem finanšu starpniekiem, taču World Liberty tagad izvēlas pretēju virzienu - daļu sava kripto biznesa ievietot tieši federāli uzraudzītā banku sistēmā. Rezultātā projekts, kura mērķis bija piedāvāt alternatīvu tradicionālajām finansēm, pats pakāpeniski kļūst par daļu no tām.

Kas ir USD1 un kāpēc tam vajadzīga sava banka?

World Liberty Financial bankas ambīciju centrā atrodas USD1 - stablecoin jeb kriptoaktīvs, kura vērtība piesaistīta ASV dolāram attiecībā 1:1. Tas tika izziņots 2025. gada martā un nepilna pusotra gada laikā izaudzis līdz aptuveni četru miljardu dolāru tirgus kapitalizācijai, kļūstot par ceturto lielāko stablecoin pasaulē.

USD1 darbības princips ir salīdzinoši vienkāršs. Katru apgrozībā esošo tokenu paredzēts pilnībā segt ar rezervēm, kurās ietilpst īstermiņa ASV valsts vērtspapīri, dolāru noguldījumi, ASV valdības naudas tirgus fondi un citi naudas ekvivalenti. BitGo publicē arī ikmēneša rezervju apliecinājumus, kurus pārbauda neatkarīga grāmatvedības firma.

Pašlaik būtiska USD1 infrastruktūras daļa atrodas BitGo rokās. Uzņēmums emitē un dzēš USD1, nodrošina tehnisko infrastruktūru un glabā tokenu segumam paredzētos aktīvus. Taču World Liberty Trust Company bankas hartas iegūšana šo modeli būtiski mainītu. Pēc galīgās regulatora atļaujas World Liberty varētu pati emitēt USD1, glabāt tā rezerves un nodrošināt klientu aktīvu uzraudzību vienas federāli regulētas struktūras ietvaros.

Tas ir svarīgi arī no biznesa viedokļa. Stablecoin emitentam rezervju pārvaldīšana var būt ļoti ienesīga, jo miljardiem dolāru lielo segumu iespējams turēt procentus nesošos aktīvos, piemēram, īstermiņa ASV valsts vērtspapīros. Axios norāda, ka World Liberty Trust ieņēmumus paredzēts gūt arī no USD1 rezervju nestajiem procentiem.

Tādējādi sava banka World Liberty dotu ne tikai regulatora uzraudzību un papildu uzticamību, bet arī daudz lielāku kontroli pār vienu no uzņēmuma vērtīgākajiem produktiem - no USD1 emisijas līdz miljardiem dolāru vērto rezervju pārvaldīšanai.

Kāpēc šī bankas atļauja izraisa strīdus?

World Liberty Financial gadījumā bankas hartas saņemšana nav tikai stāsts par kripto uzņēmuma izaugsmi. Projekts ir cieši saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa ģimeni, tādēļ regulatora lēmums ir izraisījis jautājumus par iespējamu interešu konfliktu.

Reuters ziņo, ka ar Trampu un viņa ģimeni saistītai struktūrai pieder 38% World Liberty Financial. Turklāt uzņēmums Trampa ģimenei jau ir kļuvis par ievērojamu ienākumu avotu. Reuters aprēķini liecina, ka līdz 2026. gada aprīlim World Liberty ģimenei bija novirzījis vairāk nekā 1,6 miljardus dolāru, bet USD1 stablecoin līdz jūnija beigām tai varētu būt ienesis aptuveni 50 miljonus dolāru.

Kritiķu uzmanību piesaistījis fakts, ka bankas hartu izsniedz Office of the Comptroller of the Currency - ASV Finanšu ministrijas pakļautībā esošs federālais regulators. Demokrātu politiķi ir apgalvojuši, ka prezidenta ģimenes finansiālās intereses uzņēmumā rada potenciālu interešu konfliktu. Savukārt OCC norāda, ka pieteikumu izvērtēja profesionālie regulatora darbinieki un process noticis atbilstoši likumā noteiktajiem pienākumiem un ētikas prasībām.

Jautājumus radījuši arī World Liberty ārvalstu investori. Februārī divi demokrātu senatori aicināja izvērtēt nacionālās drošības riskus saistībā ar ziņoto 500 miljonu dolāru ieguldījumu uzņēmumā darījumā, kas saistīts ar Apvienoto Arābu Emirātu nacionālās drošības padomnieku. OCC savukārt norādījis, ka vairāki investori, tostarp ārvalstu, parakstījuši vienošanās, kas paredz neiejaukties jaunās bankas vadībā un lēmumu pieņemšanā.

Tādēļ World Liberty pārtapšana par federāli uzraudzītu finanšu institūciju būs ne tikai biznesa, bet arī politiskās ētikas jautājums.

Kripto uzņēmumi arvien vairāk līdzinās bankām

World Liberty Financial virzība uz bankas statusu nav izolēts gadījums. ASV kripto industrijā arvien vairāk uzņēmumu cenšas iegūt federālas banku licences, lai pakalpojumus, kas agrāk atradās ārpus tradicionālās finanšu sistēmas, piedāvātu tiešā regulatoru uzraudzībā. OCC savā publiskajā sarakstā uzskaita virkni digitālo aktīvu uzņēmumu, kuri iesnieguši pieteikumus dažāda veida federālajām licencēm.

Šī tendence īpaši redzama stablecoin un kriptoaktīvu glabāšanas biznesā. OCC 2026. gadā jau ir piešķīris nosacītus apstiprinājumus vairākām nacionālajām trasta bankām, kas plāno nodarboties ar digitālo aktīvu glabāšanu un citiem kripto pakalpojumiem. Regulatora dokumentos kā piemēri minētas Foris DAX un Bridge National Trust Bank, bet līdzīgā virzienā iepriekš devies arī stablecoin uzņēmums Paxos.

Federāla bankas harta kripto uzņēmumam dod būtisku priekšrocību - iespēju darboties vienotā federālā uzraudzības sistēmā un veidot institucionālajiem klientiem pazīstamāku infrastruktūru. Vienlaikus tas nozīmē stingrākas prasības kapitālam, risku pārvaldībai, iekšējai kontrolei un auditam.

World Liberty gadījumā šis modelis ļautu uzņēmumam pārņemt USD1 emisiju un rezervju pārvaldīšanu no BitGo un apvienot vairākus stablecoin darbības posmus vienā regulētā struktūrā.

Te arī slēpjas interesantākā pretruna. Kriptovalūtas un DeFi gadiem tika pozicionētas kā alternatīva bankām un tradicionālajiem finanšu starpniekiem. Taču, nozarei augot, lielākajiem spēlētājiem arvien svarīgāka kļūst tieši tā infrastruktūra, kuru kripto sākotnēji solīja apiet. World Liberty stāsts parāda, ka nākamais kripto attīstības posms var nebūt banku aizstāšana, bet gan kripto un tradicionālo banku sistēmas saplūšana.