Sasniegts 20 miljonu BTC slieksnis

Apmēram 17 gadus, divus mēnešus un vienu nedēļu pēc Bitcoin tīkla izveides 2009. gada janvārī, kad tika izrakts pirmais jeb tā sauktais genesis bloks, Bitcoin ekosistēma sasniedza nozīmīgu vēsturisku robežpunktu – kopējais izraktais Bitcoin apjoms pārsniedza 20 miljonus BTC. Šis notikums iezīmē vienu no svarīgākajiem pavērsieniem kriptovalūtas vēsturē, jo tas nozīmē, ka vairāk nekā 95% no maksimāli iespējamā Bitcoin piedāvājuma jau ir radīti.

Bitcoin protokols nosaka stingru kopējā piedāvājuma limitu – 21 miljonu monētu, kas nozīmē, ka digitālās valūtas emisija ir matemātiski iepriekš noteikta un paredzama. Jaunās monētas tiek radītas kā atlīdzība kalnračiem (miners), kuri apstiprina darījumus un pievieno jaunus blokus blokķēdei. Līdz ar 20 miljonu robežas sasniegšanu kļūst skaidrs, ka lielākā daļa Bitcoin jau ir nonākusi apritē, un turpmākā emisija notiks arvien lēnāk.

Šo robežpunktu tīkls sasniedza pie bloka augstuma 939 999, kad kalnrači saņēma pašreizējo 3,125 BTC bloka atlīdzību, kas tika ieviesta pēc pēdējā atlīdzības samazinājuma (halving) 2024. gadā. Konkrēto bloku izraka Foundry USA ieguves baseins, kas ir viens no lielākajiem Bitcoin kalnrūpniecības baseiniem pasaulē.

Notikums ir īpaši nozīmīgs arī tāpēc, ka tas demonstrē Bitcoin emisijas struktūru: lielākā daļa monētu tiek izrakta relatīvi agrīnā tīkla attīstības posmā, savukārt atlikušais piedāvājums tiek izlaists arvien lēnāk. Tas nozīmē, ka pēdējais miljons BTC tiks izrakts ievērojami ilgākā laika periodā – vairāk nekā gadsimta laikā.

Bloka 939 999 nozīme un 95 % no kopējā piedāvājuma sasniegšana

20 miljonu BTC robeža tika sasniegta pie Bitcoin blokķēdes augstuma 939 999, kas ir viens no pēdējiem blokiem pirms simboliskā 940 000. bloka. Šajā brīdī kalnračiem piešķirtā atlīdzība par katru izraktu bloku bija 3,125 BTC, kas ir pašreizējā bloka subsīdija pēc 2024. gada halving notikuma. Šis brīdis iezīmē faktu, ka tīklā jau ir izveidoti vairāk nekā 95 % no visiem Bitcoin, kas jebkad pastāvēs.

Konkrēto bloku izraka Foundry USA kalnrūpniecības baseins. Kalnrūpniecības baseini ir organizācijas vai platformas, kas apvieno daudzu individuālu kalnraču skaitļošanas jaudu, lai palielinātu iespēju atrast nākamo bloku un saņemt atlīdzību. Šāds modelis padara ieguves procesu stabilāku un ļauj dalībniekiem regulārāk saņemt atlīdzību proporcionāli viņu ieguldītajai skaitļošanas jaudai.

Fakts, ka Bitcoin tīkls sasniedzis 95 % no kopējā piedāvājuma, ir īpaši nozīmīgs no ekonomiskā un tehnoloģiskā viedokļa. Tas apliecina, ka Bitcoin emisijas grafiks darbojas tieši tā, kā tas bija ieprogrammēts protokolā, bez centrālas institūcijas vai politiskas iejaukšanās. Atšķirībā no tradicionālajām finanšu sistēmām, kur centrālās bankas var mainīt naudas piedāvājumu, Bitcoin emisija tiek kontrolēta ar matemātisku algoritmu.

Svarīgi arī saprast, ka šie 20 miljoni BTC nenozīmē, ka visas monētas ir brīvi pieejamas tirgū. Daļa no tiem ir ilgtermiņa uzkrājumos, pazaudētas vai tehniski neizmantojamas, kas nozīmē, ka reālais pieejamais piedāvājums var būt ievērojami mazāks. Tas savukārt pastiprina Bitcoin deficīta efektu un bieži tiek minēts kā viens no faktoriem, kas ilgtermiņā var ietekmēt tā vērtību.

Atlikušais Bitcoin piedāvājums: mazāk nekā 1 miljons BTC

Pēc 20 miljonu BTC robežas sasniegšanas Bitcoin tīklā paliek mazāk nekā viens miljons monētu, kuras vēl nav izraktas. Ņemot vērā, ka maksimālais Bitcoin piedāvājums ir ierobežots līdz 21 miljonam BTC, tas nozīmē, ka lielākā daļa digitālās valūtas jau ir radīta un nonākusi apritē vai lietotāju īpašumā.

Tomēr svarīgi ir saprast, ka atlikušais piedāvājums netiks izlaists tirgū vienmērīgā tempā. Bitcoin emisija ir strukturēta tā, lai jauno monētu radīšanas ātrums ar laiku samazinātos. Tas notiek, pateicoties protokolā ieprogrammētajam mehānismam, kas periodiski samazina kalnraču atlīdzību par katru izrakto bloku. Tādēļ katra nākamā Bitcoin emisijas fāze kļūst arvien lēnāka.

Pašreizējā emisijas tempā kalnrači vidēji rada aptuveni 450 jaunus BTC dienā, kas ir uz pusi mazāk nekā pirms 2024. gada halving, kad dienā tika radīti aptuveni 900 BTC. Šī samazinātā emisija nozīmē, ka jaunais piedāvājums tirgū nonāk daudz lēnāk, kas teorētiski var ietekmēt piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku.

Svarīgi arī atzīmēt, ka daļa no jau izraktajiem Bitcoin praktiski nekad nevarēs nonākt apritē. Piemēram, 230,09 BTC ir tehniski neizmantojami, jo tie saistīti ar sākotnējo genesis bloku un citiem darījumu izvadēm, kuru skripti neļauj šīs monētas iztērēt. Turklāt kriptovalūtu ekosistēmā pastāv arī tā sauktie zaudētie Bitcoin – monētas, kuru īpašnieki ir pazaudējuši savas privātās atslēgas vai piekļuvi makiem.

Neizmantojamie BTC un zaudētās monētas

Lai gan Bitcoin tīklā jau ir izrakti vairāk nekā 20 miljoni BTC, ne visas šīs monētas faktiski ir pieejamas lietošanai vai tirdzniecībai. Daļa Bitcoin ir tehniski neizmantojami vai arī praktiski neatgūstami, kas samazina reāli cirkulējošo piedāvājumu.

Viens no zināmākajiem piemēriem ir Bitcoin genesis bloka atlīdzība. Pirmajā blokā, kas tika izrakts 2009. gada janvārī, tika izveidota 50 BTC atlīdzība, taču protokola īpatnību dēļ šo atlīdzību nav iespējams iztērēt. Papildus tam blokķēdē pastāv arī citi darījumu izvadījumi (outputs), kas tika izveidoti ar skriptiem, kuri padara monētas neatgriezeniski neizmantojamas. Kopumā šādu tehniski neiztērējamu Bitcoin apjoms tiek lēsts aptuveni 230,09 BTC.

Papildus šiem tehniskajiem gadījumiem pastāv vēl lielāks daudzums tā saukto zaudēto Bitcoin. Tie ir BTC, kuru īpašnieki ir pazaudējuši piekļuvi saviem makiem, piemēram, aizmirstot paroles, zaudējot privātās atslēgas vai iznīcinot datu nesējus, kuros tās tika glabātas. Tā kā Bitcoin sistēmā nav centrālās institūcijas, kas varētu atjaunot piekļuvi kontiem, šādas monētas faktiski kļūst neatgūstamas.

Analītiķi lēš, ka miljoniem Bitcoin var būt neatgriezeniski zaudēti, lai gan precīzu skaitli noteikt nav iespējams. Daļa šo monētu pieder pie agrīnajiem kalnrūpniecības periodiem, kad Bitcoin vēl nebija finansiāli vērtīgs un drošības prakse bija daudz vājāka.

Bitcoin emisijas grafika īpatnības un halving mehānisms

Bitcoin emisijas modelis ir viens no svarīgākajiem protokola elementiem, kas nosaka, kā jaunās monētas tiek radītas un nonāk apritē. Atšķirībā no tradicionālajām valūtām, kuru piedāvājumu var mainīt centrālās bankas vai valdības, Bitcoin emisija ir ieprogrammēta pašā protokolā un notiek saskaņā ar stingri definētu matemātisku grafiku.

Jauni Bitcoin tiek radīti kā bloka subsīdija – atlīdzība kalnračiem, kuri apstiprina darījumus un pievieno jaunus blokus blokķēdei. Kad kalnracis veiksmīgi izveido jaunu bloku, viņš saņem noteiktu daudzumu BTC, kā arī darījumu komisijas maksas, kas iekļautas attiecīgajā blokā.

Svarīgākais mehānisms, kas regulē Bitcoin emisiju, ir tā sauktais halving jeb atlīdzības samazināšana uz pusi. Šis notikums notiek ik pēc 210 000 blokiem, kas vidēji atbilst aptuveni četriem gadiem. Katru reizi, kad notiek halving, kalnraču bloka atlīdzība tiek samazināta uz pusi, tādējādi samazinot arī jauno Bitcoin radīšanas tempu.

Sākotnēji, kad Bitcoin tīkls tika palaists 2009. gadā, kalnrači saņēma 50 BTC par katru izrakto bloku. Pēc pirmā halving 2012. gadā atlīdzība samazinājās līdz 25 BTC, pēc tam 2016. gadā līdz 12,5 BTC, bet 2020. gadā līdz 6,25 BTC. Ceturtais halving notika 2024. gada 20. aprīlī, kad bloka atlīdzība tika samazināta līdz 3,125 BTC.

Šis mehānisms nodrošina, ka Bitcoin emisija laika gaitā kļūst arvien lēnāka, līdz beidzot tiek sasniegts maksimālais piedāvājums – 21 miljons BTC. Halving sistēma arī padara Bitcoin monetāro politiku pilnībā paredzamu, jo jau iepriekš ir zināms, cik monētu tiks radīts noteiktā laika posmā.

Pēdējais miljons BTC: kā un cik ilgi tas tiks izrakts

Lai gan vairāk nekā 20 miljoni Bitcoin jau ir izrakti, atlikušais miljons BTC tiks radīts ievērojami lēnākā tempā nekā līdz šim. Tas ir tiešs rezultāts Bitcoin emisijas modelim, kurā katrs nākamais halving būtiski samazina jauno monētu radīšanas ātrumu.

Pašreizējā emisijas posmā kalnrači saņem 3,125 BTC par katru izrakto bloku, kas nozīmē, ka dienā tīklā tiek radīti aptuveni 450 jauni Bitcoin. Tomēr šis daudzums samazināsies ar katru nākamo atlīdzības samazinājumu. Paredzams, ka nākamais halving notiks aptuveni 2028. gada aprīlī, kad bloka atlīdzība samazināsies līdz 1,5625 BTC.

Katrs nākamais halving padara jauno Bitcoin emisiju arvien mazāku. Rezultātā pēdējais miljons monētu tiks izrakts ievērojami ilgākā laika periodā nekā pirmie 20 miljoni. Kamēr pirmajiem 20 miljoniem bija nepieciešami aptuveni 17 gadi, atlikušais miljons tiks radīts vairāk nekā gadsimta laikā.

Procesa noslēguma posmā jauno monētu daudzums kļūs ārkārtīgi neliels, jo bloka atlīdzība turpinās samazināties līdz ļoti mazām vienībām. Bitcoin sistēmā mazākā iespējamā vienība ir satoshi, kas ir viena simtmiljonā daļa no viena Bitcoin (0,00000001 BTC). Tieši šajās mazajās vienībās tiks emitēti pēdējie Bitcoin fragmenti.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem pēdējie satoshi tiks izrakti ap 2140. gadu, kad Bitcoin tīkls sasniegs savu maksimālo piedāvājumu – 21 miljonu monētu. Pēc šī brīža jauni Bitcoin vairs netiks radīti, un kalnrači savus ienākumus iegūs galvenokārt no darījumu komisijas maksām.