“Neverless” saņem kriptoaktīvu licenci Latvijā

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 20. maijā izsniedza uzņēmumam “Neverless” licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, ļaujot uzņēmumam legāli darboties ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs. Licence piešķirta saskaņā ar Eiropas Savienības regulu MiCA (Markets in Crypto-Assets Regulation), kas nosaka vienotus noteikumus kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem visā ES.

“Neverless” ir jau ceturtais uzņēmums Latvijā, kas saņēmis šādu licenci. Tas apliecina, ka Latvija arvien aktīvāk nostiprina savas pozīcijas Eiropas regulētajā kriptoaktīvu tirgū. Pēc MiCA regulas stāšanās spēkā 2024. gada nogalē visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā nepieciešama oficiāla atļauja darbībai.

Ar saņemto licenci “Neverless” drīkst nodrošināt klientu kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldību, veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret tradicionālo valūtu vai citiem kriptoaktīviem, pārvaldīt kriptoaktīvu portfeļus, kā arī sniegt pārvedumu pakalpojumus klientu vārdā. Šāda licence ļauj uzņēmumam izmantot ES pārrobežu darbības mehānismu un piedāvāt pakalpojumus plašākā Eiropas tirgū.

MiCA regula maina kriptoaktīvu tirgu Eiropā

MiCA regula jeb “Markets in Crypto-Assets Regulation” ir pirmais vienotais Eiropas Savienības regulējums, kas nosaka skaidrus noteikumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Regulējuma mērķis ir uzlabot tirgus caurspīdīgumu, stiprināt investoru aizsardzību un mazināt riskus, kas saistīti ar kriptoaktīvu apriti.

Pirms MiCA ieviešanas katrā Eiropas Savienības valstī bija atšķirīga pieeja kriptoaktīvu uzraudzībai, kas uzņēmumiem radīja sarežģītus nosacījumus darbībai vairākos tirgos vienlaikus. Jaunais regulējums ieviesa vienotu sistēmu visā ES, ļaujot uzņēmumiem pēc licences saņemšanas vienā dalībvalstī piedāvāt pakalpojumus arī citās Eiropas valstīs.

Latvijas Banka norāda, ka licence nepieciešama uzņēmumiem, kuri nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu, apmaiņu, pārvedumus, portfeļu pārvaldību un citus saistītos pakalpojumus. Lai iegūtu licenci, uzņēmumiem jāatbilst prasībām par kapitālu, vadības reputāciju, drošības procedūrām un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Eksperti uzskata, ka MiCA regulējums veicina lielāku uzticību kriptoaktīvu nozarei un palīdz piesaistīt investorus valstīm ar skaidru un prognozējamu uzraudzības vidi. Latvija pēdējo gadu laikā aktīvi pozicionē sevi kā vienu no potenciālajiem fintech un kriptoaktīvu centriem Baltijā.

Latvija vēlas kļūt par kripto un fintech centru Baltijā

Pēc MiCA regulas ieviešanas Latvija arvien aktīvāk pozicionē sevi kā pievilcīgu vietu fintech un kriptoaktīvu uzņēmumiem. Latvijas Banka, Ekonomikas ministrija un investīciju piesaistes organizācijas pēdējos gados uzsver, ka valstij ir potenciāls kļūt par vienu no reģiona galvenajiem Web3 un digitālo finanšu centriem.

Svarīga priekšrocība ir vienotais Eiropas Savienības tirgus. Uzņēmums, kas licenci saņem Latvijā, var piedāvāt savus pakalpojumus visās ES dalībvalstīs bez nepieciešamības iegūt atsevišķas atļaujas katrā valstī. Tas padara Latviju pievilcīgu starptautiskiem uzņēmumiem, kuri vēlas ātri paplašināt darbību Eiropā.

Nozares pārstāvji norāda, ka Latvija izceļas ar salīdzinoši atvērtu regulatora pieeju un iespēju uzņēmumiem saņemt konsultācijas vēl pirms licences pieteikuma iesniegšanas. Latvijas Banka piedāvā arī pirmslicencēšanas procesu, kura laikā uzņēmumi var pārliecināties par atbilstību MiCA prasībām un sagatavot nepieciešamo dokumentāciju.

Interese par Latvijas tirgu pieaug arī no ārvalstu uzņēmumu puses. Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija iepriekš norādījusi, ka par MiCA licencēm Latvijā interesējas uzņēmumi no Polijas, Šveices, Spānijas, Itālijas, Japānas un citām valstīm. Eksperti uzskata, ka regulēta vide un skaidri noteikumi var palīdzēt piesaistīt investīcijas, augsti kvalificētus speciālistus un jaunus tehnoloģiju uzņēmumus.

Pieaug konkurence par MiCA licencēm Eiropā

Pēc MiCA regulas ieviešanas Eiropas valstīs sākusies aktīva konkurence par kriptoaktīvu uzņēmumu piesaisti. Fintech nozares eksperti norāda, ka licence kļuvusi ne tikai par juridisku prasību, bet arī par stratēģisku izvēli uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīt darbību visā Eiropas Savienībā. Liela nozīme ir regulatora pieejai, licences saņemšanas ātrumam, infrastruktūrai un fintech ekosistēmai.

Latvija šajā konkurencē cenšas izcelties ar salīdzinoši efektīvu licencēšanas procesu un regulatora pieejamību. Latvijas Banka uzsver, ka uzņēmumiem tiek piedāvātas pirmslicencēšanas konsultācijas, kuru laikā iespējams izvērtēt atbilstību MiCA prasībām vēl pirms oficiālā pieteikuma iesniegšanas.

Interese par licenci Latvijā turpina pieaugt. Fintech nozares organizācijas un investīciju piesaistes institūcijas norāda, ka Latvija kļūst arvien redzamāka starptautiskajā kriptoaktīvu tirgū, īpaši uzņēmumiem, kuri meklē stabilu un prognozējamu regulatīvo vidi Eiropā.

Vienlaikus eksperti uzsver, ka MiCA regulējums ievērojami paaugstina prasības uzņēmumiem. Lai iegūtu licenci, nepieciešams nodrošināt stingras iekšējās kontroles procedūras, risku pārvaldību, klientu līdzekļu aizsardzību un atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasībām. Tieši šo prasību dēļ licence kļūst par kvalitātes un uzticamības apliecinājumu tirgū.

Stingrāka uzraudzība palielina klientu drošību

Viens no galvenajiem MiCA regulas mērķiem ir uzlabot klientu aizsardzību kriptoaktīvu tirgū. Iepriekš daudzi uzņēmumi Eiropā darbojās atšķirīgos regulatīvajos apstākļos, kas investoriem radīja papildu riskus un neskaidrības par pakalpojumu drošību. Jaunais regulējums paredz vienotas prasības visā Eiropas Savienībā, tostarp attiecībā uz klientu līdzekļu aizsardzību, uzņēmumu pārvaldību un finanšu caurspīdīgumu.

Uzņēmumiem, kas vēlas saņemt MiCA licenci, jāievieš stingras iekšējās kontroles sistēmas, drošības procedūras un riska pārvaldības mehānismi. Latvijas Banka norāda, ka licences saņemšanai nepieciešams pierādīt arī uzņēmuma vadības kompetenci, kapitāla pietiekamību un spēju ievērot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības.

Regulējums paredz arī lielāku uzraudzību pār kriptoaktīvu pārvedumiem un klientu identifikāciju. Tas palīdz mazināt krāpniecības, sankciju apiešanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu aprites riskus digitālo aktīvu vidē. Eksperti uzsver, ka regulēta vide ilgtermiņā var veicināt lielāku uzticību kriptoaktīvu nozarei gan no investoru, gan institucionālo partneru puses.

Vienlaikus tirgus dalībnieki atzīst, ka jaunās prasības palielina uzņēmumu izmaksas un administratīvo slogu. Lai atbilstu MiCA standartiem, nepieciešamas investīcijas drošības infrastruktūrā, juridiskajā atbilstībā un klientu datu aizsardzībā. Tas var samazināt mazāku uzņēmumu iespējas ienākt tirgū, taču palīdz veidot stabilāku un profesionālāku kriptoaktīvu nozari Eiropā.

Kriptoaktīvu nozare kļūst arvien institucionālāka

Pēdējos gados kriptoaktīvu tirgus Eiropā piedzīvo būtiskas pārmaiņas – nozare pakāpeniski pāriet no salīdzinoši neregulētas vides uz finanšu sistēmu ar stingrāku uzraudzību un augstākiem standartiem. MiCA regulas ieviešana tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem soļiem digitālo aktīvu integrācijā tradicionālajā finanšu sektorā.

Eksperti norāda, ka regulēta vide palīdz piesaistīt institucionālos investorus un lielākus finanšu tirgus dalībniekus, kuri iepriekš izvairījās no kriptoaktīvu segmenta nepietiekamas uzraudzības dēļ. MiCA paredz prasības attiecībā uz kapitālu, klientu līdzekļu glabāšanu, informācijas atklāšanu un risku pārvaldību, kas padara nozari tuvāku tradicionālo finanšu pakalpojumu standartiem.

Latvijas Banka uzsver, ka licence kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ļauj darboties visā Eiropas Savienībā, izmantojot vienotu “EU passporting” mehānismu. Tas rada iespējas uzņēmumiem attīstīt starptautisku darbību no Latvijas, vienlaikus ievērojot ES līmeņa prasības.

Arvien biežāk kriptoaktīvu risinājumi tiek integrēti arī uzņēmumu maksājumu infrastruktūrā un finanšu pārvaldībā. Latvijas investīciju un attīstības institūcijas prognozē, ka digitālie aktīvi nākotnē var kļūt par nozīmīgu finanšu tehnoloģiju ekosistēmas daļu, īpaši pārrobežu norēķinu un digitālo maksājumu jomā.