Latvijā izplatās jaunas kriptovalūtu krāpšanas shēmas

Kriptovalūtu popularitāte pēdējos gados ir ievērojami augusi, taču līdz ar to strauji attīstās arī digitālā finanšu krāpšana. Latvijā kiberdrošības eksperti brīdina par jaunu tendenci - arvien biežāk tiek izmantotas tā dēvētās pig butchering jeb ilgstošas investīciju krāpšanas shēmas, kurās noziedznieki ar viltu iegūst cilvēku uzticību un vēlāk izkrāpj viņu naudu. Atšķirībā no tradicionālām pikšķerēšanas kampaņām šīs shēmas tiek rūpīgi plānotas, izmantojot sociālos tīklus, iepazīšanās platformas un profesionāli izstrādātas mājaslapas, kas rada iespaidu par uzticamiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Par problēmas mērogu liecina arī statistika. Interpola 2026. gada ziņojumā norādīts, ka finanšu krāpšana kļuvusi par vienu no straujāk augošajiem starptautiskās organizētās noziedzības veidiem, turklāt arvien biežāk tiek izmantoti mākslīgā intelekta rīki un sarežģītas sociālās inženierijas metodes, lai pārliecinātu cilvēkus veikt ieguldījumus neeksistējošās platformās. Eiropā laikā no 2024. līdz 2025. gadam par 69% pieaudzis starptautisko meklēšanas paziņojumu skaits saistībā ar finanšu krāpšanu, kas apliecina šīs problēmas pieaugošo apmēru.

Arī Latvijā situācija kļūst arvien satraucošāka. "Bite Latvija" kiberdrošības eksperti ziņo, ka internetā izplatās krāpnieciskas vietnes, kurās lietotājiem tiek solīti bezmaksas Bitcoin vai Satoshi par vienkāršu uzdevumu izpildi. Taču pēc digitālā maka pieslēgšanas uzbrucēji iegūst piekļuvi lietotāja līdzekļiem un sensitīvai informācijai. Šādas shēmas apliecina, ka mūsdienu krāpnieki vairs nepaļaujas uz primitīvām metodēm - viņi izmanto profesionālu dizainu, psiholoģisku ietekmēšanu un modernās tehnoloģijas, lai viņu piedāvājumi izskatītos pilnīgi uzticami.

Kā darbojas investīciju krāpšanas shēmas?

Mūsdienu kriptovalūtu krāpšana reti sākas ar tiešu lūgumu pārskaitīt naudu. Visbiežāk noziedznieki vispirms cenšas iegūt potenciālā upura uzticību. Saziņa var sākties ar reklāmu sociālajos tīklos, nejaušu ziņu lietotnē, iepazīšanās platformā vai pat šķietami nevainīgu ieteikumu no viltus investīciju eksperta. Pēc tam seko regulāra komunikācija, kuras mērķis ir radīt pārliecību, ka tiek piedāvāta droša un ienesīga investīciju iespēja.

Kad uzticība ir nostiprināta, cietušajam tiek piedāvāts reģistrēties investīciju platformā vai pieslēgt savu kriptovalūtu maku. Sākumā sistēma nereti demonstrē šķietamu peļņu - kontā parādās pieaugošs atlikums, tiek rādīti veiksmīgi darījumi un pat iespēja izņemt nelielu summu. Tas rada pārliecību, ka platforma darbojas godprātīgi, un cilvēks ir gatavs ieguldīt arvien vairāk līdzekļu. Patiesībā visi dati ir viltoti, bet pārskaitītā nauda nonāk krāpnieku kontrolē.

Eiropols norāda, ka šādu shēmu izplatībā būtiska loma ir sociālajai inženierijai. Krāpnieki izmanto steidzamības sajūtu, sola garantētu peļņu un apgalvo, ka piedāvājums pieejams tikai ierobežotu laiku. Nereti tiek izmantotas profesionāli izstrādātas mājaslapas, viltoti klientu atsauksmju piemēri un konsultanti, kuri šķiet zinoši un uzticami. Tieši šī rūpīgi izplānotā pieeja padara investīciju krāpšanu daudz grūtāk atpazīstamu nekā tradicionālu pikšķerēšanu vai krāpnieciskus e-pastus. Eiropols arī uzsver, ka jebkurš piedāvājums, kas sola drošu un ātru peļņu bez riska, ir nopietns brīdinājuma signāls.

Kā pasargāt sevi no kriptovalūtu krāpniekiem?

Lai gan investīciju krāpšanas shēmas kļūst arvien sarežģītākas, lielāko daļu no tām iespējams atpazīt, ja tiek ievēroti daži būtiski drošības principi. Viens no svarīgākajiem ieteikumiem ir nekad nepieņemt investīciju piedāvājumu, kas saņemts negaidīti sociālajos tīklos, iepazīšanās platformās, īsziņās vai saziņas lietotnēs. Eiropols uzsver, ka noziedznieki regulāri izmanto šādus kanālus, lai uzrunātu potenciālos upurus un virzītu viņus uz viltotām investīciju platformām.

Pirms jebkādu līdzekļu ieguldīšanas nepieciešams pārbaudīt uzņēmuma reputāciju, licences un publiski pieejamo informāciju. Jāizvērtē arī domēna nosaukums, jo krāpnieki nereti izmanto mājaslapas, kas vizuāli ir gandrīz identiskas zināmiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem. Tikpat svarīgi ir nekad neatklāt sava digitālā maka piekļuves datus, privātās atslēgas vai atkopšanas frāzi (seed phrase), jo neviena uzticama platforma šādu informāciju nepieprasīs.

Papildu drošību nodrošina divu faktoru autentifikācija, regulāri programmatūras atjauninājumi un uzticamu kiberdrošības risinājumu izmantošana. Eksperti iesaka arī kritiski izvērtēt reklāmas, kurās tiek solīta garantēta peļņa vai ekskluzīva iespēja nopelnīt īsā laikā. Ja piedāvājums rada steidzamības sajūtu vai mudina pieņemt lēmumu nekavējoties, tas ir nopietns brīdinājuma signāls. Eiropols atgādina, ka drošas investīcijas nekad netiek balstītas uz spiedienu vai solījumiem par peļņu bez riska. Ja rodas pat mazākās aizdomas par krāpšanu, ieteicams pārtraukt saziņu, nesūtīt naudu un ziņot par notikušo bankai un Valsts policijai.

Ko darīt, ja esat kļuvis par kriptovalūtu krāpšanas upuri?

Ja rodas aizdomas, ka digitālais maks vai bankas konts ir nonācis krāpnieku rīcībā, svarīgi rīkoties nekavējoties. Jo ātrāk tiek veikti pirmie soļi, jo lielāka iespēja ierobežot zaudējumus un novērst turpmāku piekļuvi līdzekļiem. Pirmais uzdevums ir pārtraukt jebkādu saziņu ar krāpniekiem un neveikt papildu maksājumus, pat ja tiek solīta zaudētās naudas atgūšana. Šādas prasības bieži ir daļa no tā sauktajām "recovery scam" jeb atgūšanas krāpniecības shēmām, kurās noziedznieki cenšas izkrāpt vēl vairāk naudas.

Ja krāpniekiem ir piešķirta piekļuve digitālajam makam, pēc iespējas ātrāk jāpārskaita atlikušās kriptovalūtas uz jaunu maku ar pilnīgi jaunu atkopšanas frāzi. Tāpat nekavējoties jāmaina paroles, jāieslēdz divu faktoru autentifikācija un jāpārtrauc visas aizdomīgās atļaujas, kas piešķirtas decentralizētajām lietotnēm (dApps). Eksperti iesaka pārbaudīt arī ierīci ar uzticamu drošības programmatūru, lai pārliecinātos, ka tajā nav ļaunatūras.

Par notikušo jāziņo savai bankai, ja izmantota maksājumu karte vai bankas pārskaitījums, kā arī Valsts policijai. Ja krāpniecība notikusi, izmantojot licencētu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, ieteicams informēt arī attiecīgo platformu, jo tā var palīdzēt bloķēt aizdomīgus kontus vai sniegt informāciju izmeklēšanai. Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra ENISA uzsver, ka savlaicīga ziņošana palīdz ne tikai izmeklēt konkrēto gadījumu, bet arī identificēt jaunas krāpšanas shēmas un pasargāt citus lietotājus no līdzīgiem uzbrukumiem.