Kas ir NFT un vai tie joprojām ir aktuāli 2026. gadā?

NFT jeb neaizstājamais tokens (non-fungible token) ir unikāls digitāls ieraksts blokķēdē, kas ļauj identificēt konkrētu aktīvu un pārbaudīt tā īpašumtiesības. Atšķirībā no kriptovalūtām, kur viena valūtas vienība ir aizvietojama ar citu tādu pašu vienību, katram NFT ir savs identifikators un īpašības. NFT var reprezentēt digitālu mākslas darbu, spēles priekšmetu, biļeti, sertifikātu vai pat ar fizisku īpašumu saistītu ierakstu.

Ethereum tīklā viens no svarīgākajiem NFT standartiem ir ERC-721, kas tika izveidots 2018. gadā. Tas nosaka vienotu sistēmu unikālu tokenu izveidei, īpašnieka noteikšanai un pārsūtīšanai starp blokķēdes adresēm. Katru ERC-721 tokenu identificē unikāla viedā līguma adreses un tokenId kombinācija. Savukārt ERC-1155 ļauj vienā viedajā līgumā pārvaldīt vairākus tokenu veidus - gan unikālus NFT, gan aizstājamus vai daļēji aizstājamus tokenus. Tas ir īpaši noderīgi blokķēdes spēlēs un citās sistēmās ar lielu digitālo aktīvu skaitu.

Svarīgi saprast, ka NFT ne vienmēr glabā pašu attēlu, video vai citu failu blokķēdē. ERC-721 paredz iespēju tokenam izmantot URI, kas norāda uz metadatiem par konkrēto aktīvu. Tāpēc NFT īpašumtiesības un paša digitālā satura glabāšana ir divas atšķirīgas lietas.

NFT tehnoloģija turpina attīstīties arī pēc sākotnējā digitālo kolekciju popularitātes viļņa. Jaunāki standarti paplašina tās iespējas, piemēram, ļaujot NFT piesaistīt savu blokķēdes kontu un pārvaldīt citus aktīvus. Tas NFT pakāpeniski pārvērš no vienkārša digitāla kolekcionējama objekta par daudzpusīgāku digitālo īpašumtiesību instrumentu.

NFT tirgus 2026. gadā: no spekulācijām līdz praktiskam pielietojumam

NFT tirgus vairs nelīdzinās 2021. gada uzplaukumam, kad uzmanības centrā bija dārgi digitālās mākslas darbi un profila attēlu kolekcijas. Pēc straujā cenu krituma 2022. un 2023. gadā interese par spekulatīviem NFT mazinājās, taču pati tehnoloģija nepazuda. Tā vietā tirgū arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta NFT praktiskajam pielietojumam.

Par aktivitātes atjaunošanos liecina arī tirdzniecības dati. DappRadar ziņoja, ka 2025. gada trešajā ceturksnī tika pārdoti vairāk nekā 18,1 miljons NFT, bet tirdzniecības apjoms sasniedza aptuveni 1,6 miljardus ASV dolāru. Salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni pārdoto NFT skaits bija pieaudzis par 158%. Savukārt 2025. gada oktobrī vien tika reģistrēti 10,1 miljons NFT pārdošanas darījumu un 546 miljonu dolāru tirdzniecības apjoms.

Mainījies ir arī tas, kam NFT tiek izmantoti. Viens no redzamākajiem virzieniem ir blokķēdes spēles, kur NFT var reprezentēt tēlus, ieročus, virtuālo zemi vai citus spēles priekšmetus. Attīstās arī fizisku aktīvu tokenizācija. Piemēram, DappRadar izceļ Courtyard modeli, kur NFT tiek izmantoti fizisku kolekcionējamo priekšmetu autentiskuma apliecināšanai, bet digitālo tokenu iespējams apmainīt pret atbilstošo fizisko priekšmetu.

NFT tiek pētīti un izmantoti arī biļešu, dalības tiesību, digitālās identitātes un citu piekļuves apliecinājumu veidošanai. Tādēļ 2026. gadā NFT aktualitāti precīzāk raksturo nevis agrāko kolekciju cenas, bet gan tas, vai tehnoloģija spēj nodrošināt noderīgas un pārbaudāmas digitālās īpašumtiesības.

NFT ietekme uz vidi un juridiskais regulējums

Viens no biežākajiem argumentiem pret NFT savulaik bija to lielais enerģijas patēriņš. Kritika galvenokārt bija saistīta ar Ethereum, kas līdz 2022. gada septembrim izmantoja energoietilpīgo Proof-of-Work konsensa mehānismu. Situācija būtiski mainījās pēc Ethereum pārejas uz Proof-of-Stake. Cambridge Centre for Alternative Finance aprēķināja, ka pēc tā dēvētā The Merge Ethereum elektroenerģijas patēriņš samazinājās par aptuveni 99,99%. Tas nozīmē, ka arī Ethereum tīklā veidoto un tirgoto NFT enerģijas pēda šodien ir ievērojami mazāka.

NFT rada arī juridiskus jautājumus, īpaši saistībā ar autortiesībām un preču zīmēm. NFT iegāde pati par sevi nenozīmē, ka pircējs automātiski iegūst autortiesības uz tokenam piesaistīto attēlu, mūziku vai citu darbu. ASV Autortiesību biroja un USPTO 2024. gada kopīgajā pētījumā secināts, ka esošie intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības mehānismi lielā mērā ir piemērojami arī NFT, tādēļ pašlaik nav nepieciešama pilnīgi jauna NFT specifiska tiesību sistēma.

Nozīmīgs precedents tika radīts arī lietā Yuga Labs v. Ripps. ASV Devītā apgabala apelācijas tiesa 2025. gadā atzina, ka Yuga Labs NFT konkrētās lietas apstākļos ir uzskatāmi par “precēm” (goods) ASV Lanham Act izpratnē, tādējādi ļaujot piemērot preču zīmju aizsardzību.

Eiropas Savienībā situāciju ietekmē MiCA regula. Tā neattiecas uz kriptoaktīviem, kas patiešām ir unikāli un neaizstājami, taču unikāls tokena identifikators vien nav pietiekams, lai automātiski iegūtu šādu statusu. Regulatori vērtē aktīva faktiskās īpašības un izmantošanas veidu.

NFT ierobežojumi, drošības riski un nākotnes perspektīvas

Lai gan NFT tehnoloģija ir kļuvusi daudzpusīgāka, tai joprojām ir vairāki būtiski ierobežojumi. Viens no tiem ir datu glabāšana. Daudzi NFT blokķēdē neglabā pašu attēlu vai citu digitālo failu, bet gan norādi uz metadatiem. Ja saturs atrodas centralizētā serverī un tas pārtrauc darbību, NFT var turpināt eksistēt blokķēdē, taču ar to saistītais saturs var kļūt nepieejams. IPFS dokumentācija tādēļ iesaka izmantot IPFS URI un jau projekta izstrādes laikā plānot datu ilgtermiņa pieejamību.

Nopietns izaicinājums ir arī drošība. NFT īpašnieki var kļūt par pikšķerēšanas, viltotu tīmekļa vietņu un ļaunprātīgu viedo līgumu mērķiem. OpenSea iesaka nekad neatklāt maka atkopšanas frāzi, regulāri pārbaudīt viedajiem līgumiem piešķirtās atļaujas un vērtīgu aktīvu aizsardzībai apsvērt aparatūras maku. Arī 2026. gadā platforma brīdina par krāpniekiem, kas, uzdodoties par atbalsta dienestu vai pircējiem, mēģina panākt, lai lietotājs pieslēdz maku viltotai vietnei vai paraksta nevēlamu transakciju.

Pastāv arī tehnoloģiski šķēršļi. Dažādu blokķēžu NFT standarti un infrastruktūra ne vienmēr ir savstarpēji savietojami, bet lietotājam joprojām jāizprot maki, transakciju apstiprinājumi un viedo līgumu darbība.