Bitcoin cena trīs dienās pieaug par vairāk nekā 20%

“Bitcoin” pēdējās dienās piedzīvojis vienu no straujākajiem cenu kāpumiem pēdējā laikā. 21. augustā kriptovalūtas cena pārsniedza 77 000 ASV dolāru, bet nedēļas gaitā tā sasniedza pat aptuveni 79 455 dolārus - augstāko līmeni aptuveni trīs mēnešu laikā. Vairāku dienu straujais kāpums ļāva “Bitcoin” nedēļas griezumā palielināt vērtību par aptuveni 20%.

Cenas pieaugumu nevar izskaidrot ar vienu konkrētu notikumu. Tirgus optimismu veicināja ASV prezidenta Donalda Trampa atbalsts kriptovalūtu regulējuma sakārtošanai, kā arī ASV Finanšu ministrijas lēmums palielināt ilgtermiņa valsts obligāciju atpirkšanu. Šis solis sākotnēji palīdzēja samazināt obligāciju ienesīgumu un uzlaboja investoru noskaņojumu pret riskantākiem aktīviem. Papildu impulsu radīja arī investoru pozīciju slēgšana, kuri iepriekš bija likuši uz “Bitcoin” cenas kritumu.

Straujais kāpums vēlreiz parāda, cik svārstīgs ir kriptovalūtu tirgus. Atšķirībā no tradicionālajām valūtām “Bitcoin” cenu būtiski ietekmē investoru noskaņojums, finanšu tirgu likviditāte, procentu likmes, ASV dolāra dinamika un regulējuma izmaiņas. Arī 2026. gada pētījumi norāda, ka kriptovalūtu svārstības arvien ciešāk saistītas ar globālo finanšu stresu un investoru noskaņojumu.

Tāpēc vairāk nekā 20% pieaugums īsā periodā ir nozīmīgs tirgus signāls, taču tas vēl nenozīmē, ka līdzīgs kāpuma temps turpināsies. Turpmāko cenas virzienu lielā mērā noteiks reāls investoru pieprasījums, ASV regulējuma attīstība un situācija obligāciju un procentu likmju tirgū.

ASV kriptovalūtu regulējums un Donalda Trampa ietekme

Viens no būtiskākajiem “Bitcoin” cenas kāpuma iemesliem augustā bija pozitīvākas gaidas par kriptovalūtu regulējumu ASV. Prezidents Donalds Tramps Baltajā namā tikās ar kriptovalūtu un finanšu nozares pārstāvjiem un aicināja Kongresu virzīt uz priekšu CLARITY Act. Pēc šiem paziņojumiem “Bitcoin” pārsniedza 70 000 ASV dolāru robežu, bet pieauga arī citu kriptovalūtu un ar nozari saistīto uzņēmumu vērtība.

CLARITY Act paredz izveidot skaidrāku digitālo aktīvu tirgus regulējumu ASV. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir noteikt, kuri digitālie aktīvi uzskatāmi par vērtspapīriem un kuri - par precēm, kā arī precizēt Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) un Preču nākotnes līgumu tirdzniecības komisijas (CFTC) kompetenci. Skaidrāki noteikumi varētu samazināt juridisko nenoteiktību kriptovalūtu uzņēmumiem un investoriem.

Trampa administrācija jau iepriekš ir īstenojusi kriptovalūtām labvēlīgu politiku. Baltais nams digitālo aktīvu attīstību ir saistījis ar mērķi nostiprināt ASV līderpozīcijas finanšu tehnoloģijās, bet 2025. gadā tika izveidota arī stratēģiskā “Bitcoin” rezerve un digitālo aktīvu uzkrājums.

Tomēr politiskais atbalsts vēl negarantē CLARITY Act pieņemšanu. Reuters norāda, ka likumprojekts sastopas arī ar atsevišķu likumdevēju pretestību, tostarp saistībā ar jautājumu par politiķu iespējām gūt finansiālu labumu no kriptovalūtu ieguldījumiem. Tādēļ “Bitcoin” reakcija uz Trampa paziņojumiem lielā mērā atspoguļo investoru cerības par nākotnes regulējumu, nevis jau pabeigtas likumdošanas izmaiņas.

ASV obligāciju tirgus, procentu likmes un investoru riska apetīte

“Bitcoin” cenas kāpumu ietekmēja ne tikai ASV kriptovalūtu politika, bet arī straujas pārmaiņas valsts obligāciju tirgū. Augustā ASV 30 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 5,337% - augstāko līmeni kopš 2007. gada. Investorus satrauca inflācija, ASV valsts parāda pieaugums un ģeopolitiskie riski, kas palielināja spiedienu uz ilgtermiņa obligācijām.

Reaģējot uz situāciju, ASV Finanšu ministrija paziņoja par ilgtermiņa obligāciju atpirkšanas apjoma dubultošanu. Atpirkšanas operācijās ar 10 līdz 30 gadu termiņa vērtspapīriem paredzēts iegādāties vismaz četrus miljardus ASV dolāru vienā reizē. Pēc paziņojuma 30 gadu obligāciju ienesīgums īslaicīgi samazinājās līdz aptuveni 5,19%.

Obligāciju ienesīgums ir svarīgs arī kriptovalūtu tirgum. Ja drošāki aktīvi piedāvā augstu ienesīgumu, investoriem ir mazāka motivācija uzņemties papildu risku. Savukārt zemāks obligāciju ienesīgums var palielināt interesi par akcijām, zeltu un kriptovalūtām. Pēc Finanšu ministrijas paziņojuma pieauga gan “Bitcoin”, gan zelta cena, bet ASV dolārs piedzīvoja spiedienu.

Tomēr obligāciju atpirkšana negarantē ilgstošu procentu likmju samazināšanos. Reuters norāda, ka ASV valsts parāds ir pārsniedzis 40 triljonus dolāru, bet inflācijas un budžeta deficīta bažas turpina uzturēt augstu ilgtermiņa aizņemšanās izmaksu risku. Tādēļ “Bitcoin” turpmāko cenu var ietekmēt ne tikai kriptovalūtu regulējums, bet arī tas, kā attīstīsies ASV obligāciju tirgus un investoru vēlme izvēlēties riskantākus aktīvus.

Bitcoin kā riskants aktīvs: iespējas un galvenie riski

Straujais “Bitcoin” cenas pieaugums investoriem var šķist pievilcīgs, taču vienlaikus tas atgādina par kriptovalūtu augsto svārstīgumu. 2026. gada 21. augustā “Bitcoin” noslēdza savu veiksmīgāko nedēļu vairāk nekā divu gadu laikā, nedēļas griezumā sadārdzinoties par aptuveni 22%. Dienas laikā cena pietuvojās arī 80 000 ASV dolāru robežai.

Viens no svarīgiem signāliem bija institucionālo investoru aktivitāte. ASV tūlītējo darījumu jeb “spot” Bitcoin biržā tirgotajos fondos no pirmdienas līdz ceturtdienai ieplūda aptuveni 1,6 miljardi dolāru. Tikai ceturtdien neto ieplūde sasniedza 606 miljonus dolāru - lielāko vienas dienas apjomu kopš maija. Šāda kapitāla ieplūde var liecināt, ka cenu kāpumu atbalsta ne tikai īstermiņa spekulācijas, bet arī lielāku investoru interese.

Tomēr daļu kāpuma veicināja arī tā sauktā īso pozīciju slēgšana. Investori, kuri bija likuši uz “Bitcoin” cenas kritumu, augošas cenas apstākļos bija spiesti aktīvu pirkt, tādējādi radot papildu pieprasījumu. Šāds efekts var strauji paātrināt cenu kāpumu, taču tas parasti nav ilgstošs.

Arī akadēmiskie pētījumi rāda, ka kriptovalūtu cenu svārstības arvien ciešāk saistītas ar globālajiem finanšu apstākļiem. 2026. gadā publicētā pētījumā secināts, ka būtiski kriptovalūtu tirgus riska virzītāji ir globālais finanšu stress un investoru noskaņojums, turklāt “Bitcoin” uz šiem faktoriem reaģē īpaši izteikti.

Tādēļ pašreizējais kāpums vēl negarantē ilgstošu augšupeju. Turpmāko cenu noteiks institucionālais pieprasījums, ASV regulējuma attīstība, procentu likmes, dolāra dinamika un investoru gatavība uzņemties risku.