Valdība apstiprina airBaltic jauno biznesa plānu

Ministru kabinets 2026. gada 30. jūlijā apstiprināja nacionālās aviokompānijas airBaltic jauno biznesa plānu, dodot zaļo gaismu uzņēmuma turpmākajai attīstībai un finanšu stabilizācijas pasākumiem. Vienlaikus valdība pilnvaroja Satiksmes ministriju uzņēmuma obligāciju turētāju sapulcē balsot par starpfinansējuma risinājumiem, kas paredzēti pietiekamas likviditātes nodrošināšanai un biznesa plāna īstenošanai. Šis lēmums ir būtisks solis ceļā uz uzņēmuma ilgtermiņa finanšu ilgtspēju un jaunu investoru piesaisti.

Valdības nostāja balstās uz pārliecību, ka airBaltic ir stratēģiski svarīgs uzņēmums Latvijas tautsaimniecībai. Aviokompānija nodrošina plašu starptautisko savienojamību, veicina tūrismu, uzņēmējdarbību un investīciju piesaisti, kā arī stiprina Rīgas pozīcijas kā Baltijas aviācijas centra. Satiksmes ministrija iepriekš norādījusi, ka uzņēmuma darbībai nākotnē jābalstās uz ilgtspējīgiem komerciāliem principiem, rentablu pamatdarbību un spēju attīstīties bez regulāras valsts finansiālās iesaistes. Tieši šie mērķi kļuvuši par jaunā biznesa plāna pamatu.

Jaunais plāns tapis sadarbībā ar starptautiskajiem aviācijas konsultantiem Seabury, izvērtējot pēdējo gadu izaicinājumus aviācijas nozarē. Uzņēmuma vadība koncentrējusies uz reālistiskāku attīstības modeli, kas paredz efektīvāku resursu izmantošanu, stabilāku finanšu pārvaldību un pakāpenisku atgriešanos pie rentablas darbības. Valdības atbalsts šajā posmā nav uzskatāms par ilgtermiņa finansēšanas modeli, bet gan par instrumentu, kas ļauj uzņēmumam īstenot strukturālas pārmaiņas un sagatavoties stratēģiskā investora ienākšanai kapitālā.

Jaunā biznesa plāna galvenie virzieni un attīstības prioritātes

Jaunais airBaltic biznesa plāns izstrādāts sadarbībā ar starptautiskajiem aviācijas konsultantiem Seabury, ņemot vērā gan uzņēmuma finanšu situāciju, gan pārmaiņas Eiropas aviācijas tirgū. Plāna galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa finansiālo stabilitāti, vienlaikus pakāpeniski samazinot uzņēmuma atkarību no valsts atbalsta. Tas balstās uz četriem galvenajiem virzieniem - nepārtrauktu lidojumu nodrošināšanu, Rīgas stiprināšanu kā Baltijas aviācijas centra, reģionālās savienojamības attīstību un ilgtspējīgas finanšu pārvaldības ieviešanu.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pārskatīt uzņēmuma attīstības modeli, pielāgojot to pašreizējiem tirgus apstākļiem. Pēdējos gados aviācijas nozari būtiski ietekmējušas augstākas ekspluatācijas izmaksas, piegādes ķēžu traucējumi un lidmašīnu dzinēju tehniskās problēmas, kas ierobežo daļas flotes izmantošanu. Šādos apstākļos uzņēmums koncentrējas uz efektīvāku resursu izmantošanu, izmaksu kontroli un rentablu maršrutu attīstību.

Biznesa plāns paredz arī saglabāt Rīgu kā airBaltic galveno bāzi un Baltijas reģiona tranzīta centru. Tas nozīmē turpināt attīstīt tiešos lidojumus, stiprināt savienojamību ar Eiropas galvenajām pilsētām un saglabāt uzņēmuma nozīmīgo lomu Latvijas ekonomikā. Vienlaikus valdība uzsver, ka uzņēmuma nākotnes izaugsmei jābalstās uz komerciāli pamatotiem lēmumiem, nevis regulāru valsts finansējumu. Jaunā stratēģija kalpo arī kā pamats sarunām ar potenciālajiem investoriem, kuri vērtēs uzņēmuma spēju ilgtermiņā darboties rentabli un konkurēt starptautiskajā aviācijas tirgū.

Finansējuma nodrošināšana un stratēģiskā investora piesaiste

Viens no nozīmīgākajiem jaunā biznesa plāna elementiem ir uzņēmuma finansējuma nodrošināšana pārejas periodā. Šim nolūkam 2026. gada 3. augustā paredzēta airBaltic obligāciju turētāju sapulce, kurā tiks lemts par starpfinansējuma piešķiršanu un citiem pasākumiem uzņēmuma likviditātes stiprināšanai. Valdība ir pilnvarojusi valsti pārstāvošo institūciju balsot par priekšlikumiem, kas ļautu īstenot biznesa plānu un nodrošināt uzņēmuma stabilu darbību līdz kapitāla struktūras pārskatīšanas noslēgumam. Starp izskatāmajiem jautājumiem ir arī obligāciju procentu maksājumu atlikšana un citi finanšu nosacījumu grozījumi.

Finanšu tirgus dalībnieki uzmanīgi seko uzņēmuma situācijai, jo airBaltic šobrīd nepieciešami papildu līdzekļi, lai segtu naudas plūsmas vajadzības un veiksmīgi pārvarētu 2026./2027. gada ziemas sezonu. Pēc publiski pieejamās informācijas uzņēmumam varētu būt nepieciešami vēl 100-150 miljoni eiro, savukārt starpfinansējums paredzēts kā pagaidu risinājums līdz ilgtermiņa kapitāla piesaistei.

Valdība vairākkārt uzsvērusi, ka galvenais mērķis nav ilgstoši finansēt aviokompāniju no valsts budžeta, bet gan piesaistīt stratēģisku investoru, kurš spētu nodrošināt papildu kapitālu un sniegt ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Šāds investors varētu stiprināt airBaltic finanšu pozīcijas, paaugstināt tirgus uzticību un radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai izaugsmei. Vienlaikus valdība saglabā stingru nosacījumu, ka Rīgai arī turpmāk jāpaliek uzņēmuma galvenajai bāzei, lai tiktu saglabāta Latvijas starptautiskā savienojamība un aviācijas nozares konkurētspēja.

Ietekme uz Latvijas ekonomiku un aviācijas nozares attīstību

airBaltic loma sniedzas tālu ārpus pasažieru pārvadājumiem. Aviokompānija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas transporta nozares uzņēmumiem, kas nodrošina starptautisko savienojamību, veicina ārvalstu investīcijas, atbalsta eksportu un sekmē tūrisma attīstību. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem uzņēmumā strādā aptuveni 3000 darbinieku, bet netieši tas rada vēl tūkstošiem darbavietu saistītajās nozarēs. Ar vairāk nekā 130 tiešajiem maršrutiem un sadarbības partneru tīklu, kas aptver vairāk nekā 300 galamērķus, airBaltic ir būtiska Latvijas un Baltijas reģiona mobilitātes infrastruktūras sastāvdaļa.

Jaunā biznesa plāna sekmīga īstenošana varētu palīdzēt saglabāt Rīgu kā vadošo aviācijas centru Baltijā. Valdība vairākkārt uzsvērusi, ka šis ir viens no galvenajiem nosacījumiem gan uzņēmuma restrukturizācijā, gan sarunās ar potenciālajiem investoriem. Ja izdotos nodrošināt stabilu finansējumu un piesaistīt stratēģisku partneri, airBaltic varētu turpināt attīstīt maršrutu tīklu un stiprināt konkurētspēju Eiropas tirgū.

Vienlaikus uzņēmumam joprojām jāsaskaras ar vairākiem riskiem. Kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings nesen noteica airBaltic negatīvu kredītreitinga uzraudzības statusu, norādot uz paaugstinātu saistību neizpildes risku, ja finansējuma piesaiste nenoritēs atbilstoši plānam. Tas apliecina, ka nākamie mēneši būs izšķiroši uzņēmuma turpmākajai attīstībai. Ja biznesa plāns tiks īstenots veiksmīgi un investoru piesaiste noslēgsies sekmīgi, airBaltic būs lielākas iespējas atgriezties pie stabilas rentabilitātes un nostiprināt savu pozīciju Baltijas aviācijas tirgū.