Vai vasarā jāmaina investīciju stratēģija?

Investori jau gadu desmitiem cenšas noteikt likumsakarības, kas palīdzētu prognozēt tirgus uzvedību. Viena no biežāk apspriestajām parādībām ir sezonalitāte – tendence, ka noteiktos gada periodos finanšu tirgi uzrāda līdzīgas uzvedības pazīmes. Šādas tendences var būt saistītas ar investoru psiholoģiju, uzņēmumu finanšu pārskatu publicēšanas cikliem, nodokļu plānošanu vai pat atvaļinājumu sezonu.

Runājot par vasaru, bieži tiek pieminēts teiciens “Sell in May and Go Away”. Tas balstās uz novērojumu, ka vēsturiski laika posmā no novembra līdz aprīlim akciju tirgi daudzos gadījumos ir uzrādījuši labākus rezultātus nekā no maija līdz oktobrim. Pētījumi un tirgus dati liecina, ka šāda tendence dažādos tirgos patiešām ir novērota, taču tas nenozīmē, ka akciju cenas vasarā obligāti krītas vai ka investoriem būtu jāpamet tirgus uz vairākiem mēnešiem.

Svarīgi saprast, ka sezonalitāte nav tas pats, kas garantēta nākotnes atdeve. Lai gan statistika var parādīt noteiktas vēsturiskas sakarības, finanšu tirgus ietekmē neskaitāmi faktori – ekonomikas izaugsme, inflācija, procentu likmes, ģeopolitiskie notikumi un uzņēmumu peļņas rezultāti. Tieši tāpēc sezonālās tendences drīzāk jāuztver kā papildu informācijas avots, nevis pamats investīciju lēmumu pieņemšanai.

“Sell in May and Go Away” – vai šī stratēģija joprojām darbojas?

Ja ir viena investīciju frāze, kas regulāri atgriežas līdz ar vasaras tuvošanos, tad tā ir “Sell in May and Go Away”. Šī ideja balstās uz vēsturisku novērojumu, ka akciju tirgi periodā no novembra līdz aprīlim bieži uzrādījuši labāku ienesīgumu nekā no maija līdz oktobrim. Tieši tāpēc daļa investoru apsver iespēju vasarā samazināt akciju īpatsvaru portfelī vai pat uz laiku iziet no tirgus.

Vēsturiskie dati patiešām liecina, ka šai tendencei ir statistisks pamats. Piemēram, S&P 500 indekss kopš Otrā pasaules kara vidēji ir nodrošinājis ievērojami augstāku atdevi ziemas pusgadā nekā vasaras mēnešos. Par vienu no iespējamajiem iemesliem tiek uzskatīti zemāki tirdzniecības apjomi vasarā, kad daudzi institucionālie investori un tirgus dalībnieki izmanto atvaļinājumus. Tas var samazināt likviditāti un palielināt cenu svārstības.

Tomēr ar to nepietiek, lai šo pieeju uzskatītu par drošu investīciju stratēģiju. Pētījumi rāda, ka arī maija-oktobra periodā akciju tirgi bieži vien saglabā pozitīvu atdevi. Turklāt pēdējos gados ir bijuši vairāki piemēri, kad vasaras mēneši investoriem izrādījušies ļoti veiksmīgi, un tirgus pieaugums turpinājies neatkarīgi no sezonālajiem pieņēmumiem.

Vēl viens būtisks arguments pret šo stratēģiju ir tirgus laika noteikšanas sarežģītība. Investoriem būtu ne tikai jāiziet no tirgus īstajā brīdī, bet arī precīzi jānosaka, kad atgriezties. Kļūdas abos virzienos var novest pie būtiski zemākas ilgtermiņa atdeves. Daudzi finanšu eksperti norāda, ka disciplinēta ilgtermiņa investēšana bieži sniedz labākus rezultātus nekā mēģinājumi pielāgot portfeli kalendāram.

Kā vasarā mainās tirgus aktivitāte?

Viens no biežāk minētajiem vasaras sezonas efektiem finanšu tirgos ir zemāka tirdzniecības aktivitāte. Vairāki akadēmiskie pētījumi apstiprina, ka vasaras mēnešos daudzos pasaules akciju tirgos samazinās tirdzniecības apjomi, jo daļa institucionālo investoru, fondu pārvaldnieku un tirgotāju izmanto atvaļinājumu periodu. Analizējot 51 valsts akciju tirgus, pētnieki konstatēja, ka vasarā akciju apgrozījums ir būtiski zemāks nekā citos gada periodos.

Mazāka aktivitāte nenozīmē, ka tirgus apstājas. Taču zemāka likviditāte var ietekmēt cenu kustības. Ja tirgū ir mazāk pircēju un pārdevēju, pat salīdzinoši nelieli darījumi vai negaidītas ziņas var radīt izteiktākas cenu svārstības. Pētījumi liecina, ka vasaras periodā bieži palielinās arī starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenām (bid-ask spread), kas atsevišķiem investoriem var sadārdzināt tirdzniecību.

Īpaši interesants periods ir augusts, ko tirgus dalībnieki nereti dēvē par vienu no klusākajiem mēnešiem gadā. Dažādi tirgus novērojumi rāda, ka šajā laikā zemie apjomi mēdz pastiprināt reakciju uz ekonomikas datiem, centrālo banku paziņojumiem vai ģeopolitiskajiem notikumiem. Rezultātā īstermiņa svārstīgums dažkārt pieaug, pat ja fundamentālā situācija būtiski nav mainījusies.

Tomēr zemāki tirdzniecības apjomi paši par sevi nav uzticams signāls par gaidāmu tirgus kritumu. Vairāki analītiķi norāda, ka starp tirdzniecības apjomu un turpmāko akciju tirgus atdevi nav stabilas un prognozējamas saistības. Tas nozīmē, ka vasaras klusums var sakrist gan ar spēcīgu akciju cenu kāpumu, gan ar kritumu vai sānkustību periodu.

Vai ilgtermiņa investoram būtu jāveic izmaiņas?

Lielākajai daļai ilgtermiņa investoru vasara pati par sevi nav pietiekams iemesls būtiskām izmaiņām investīciju stratēģijā. Lai gan finanšu medijos regulāri tiek apspriestas sezonālās tendences un iespējamās tirgus svārstības, pētījumi un investīciju speciālistu novērojumi liecina, ka ilgtermiņa rezultātus daudz vairāk ietekmē disciplīna, aktīvu sadalījums un ieguldījumu horizonts, nevis mēģinājumi pielāgoties kalendāram.

Viens no galvenajiem ilgtermiņa investēšanas principiem ir konsekvence. Investori, kuri regulāri iegulda neatkarīgi no tirgus situācijas, bieži izvairās no kļūdām, kas rodas, cenšoties noteikt ideālo brīdi pirkšanai vai pārdošanai. Tirgus laika noteikšana ir sarežģīta pat profesionāliem pārvaldniekiem, jo veiksmīgi jāparedz ne tikai iziešana no tirgus, bet arī atgriešanās īstajā brīdī.

Tas nenozīmē, ka portfelis būtu pilnībā jāignorē. Daudzi finanšu eksperti iesaka vismaz reizi gadā pārskatīt aktīvu sadalījumu un pārliecināties, ka tas joprojām atbilst investora mērķiem un riska tolerancei. Piemēram, ja akciju vērtība ilgstoša kāpuma rezultātā kļuvusi par daudz lielāku portfeļa daļu, nekā sākotnēji plānots, var būt lietderīgi veikt portfeļa līdzsvarošanu jeb rebalansēšanu. Šāda pieeja palīdz kontrolēt risku un saglabāt sākotnējo investīciju plānu.

Svarīgi arī atcerēties, ka emocijas bieži kļūst par investoru lielāko pretinieku. Tirgus kritumu laikā rodas vēlme pārdot aktīvus, savukārt strauja pieauguma periodos – ieguldīt vairāk nekā sākotnēji plānots. Regulāra stratēģijas maiņa, reaģējot uz īstermiņa notikumiem, var negatīvi ietekmēt ilgtermiņa rezultātus. Tāpēc daudzi pieredzējuši investori dod priekšroku skaidri definētam plānam un pieturas pie tā neatkarīgi no sezonas.