Vai airBaltic tiešām piesaista investorus Latvijai?

Diskusija par to, vai airBaltic patiešām piesaista investorus Latvijai, kļuva īpaši aktuāla pēc Lufthansa ienākšanas uzņēmuma kapitālā. 2025. gadā Vācijas aviācijas grupa iegādājās 10% daļu airBaltic par 14 miljoniem eiro, vienlaikus iegūstot vietu uzņēmuma padomē un nostiprinot sadarbību ar Latvijas nacionālo aviokompāniju.

Valdība un airBaltic šo darījumu pasniedza kā signālu starptautiskajiem investoriem, ka Latvijā iespējams attīstīt konkurētspējīgu aviācijas uzņēmumu ar Eiropas mēroga partneriem. Lufthansa iesaiste tika saistīta arī ar iespējamo airBaltic akciju publisko piedāvājumu jeb IPO, par kuru uzņēmums runā jau vairākus gadus.

Taču investīcijas apmērs Baltijas mērogā nav liels. Salīdzinājumam – tajā pašā laikā Latvijā tika pieteikti projekti simtos miljonu eiro, tostarp Rheinmetall militārās industrijas rūpnīca un vairāki bioekonomikas un enerģētikas projekti. LIAA dati rāda, ka 2025. gadā ar aģentūras atbalstu piesaistīto investīciju apjoms pārsniedza vienu miljardu eiro.

Tas rada būtisku jautājumu – vai airBaltic ir reāls investīciju magnēts Latvijas ekonomikai, vai tomēr vairāk simbolisks stāsts par valsts uzņēmuma spēju piesaistīt stratēģisku partneri? Lufthansa darījums noteikti uzlaboja airBaltic reputāciju Eiropas aviācijas tirgū, taču tas automātiski nenozīmē jaunu rūpnīcu, tehnoloģiju centru vai tūkstošiem darba vietu ienākšanu Latvijā.

Ko patiesībā nozīmē Lufthansa investīcija airBaltic?

Lufthansa ienākšana airBaltic kapitālā vairāk izskatās pēc stratēģiskas partnerības nekā klasiskas ārvalstu investīcijas Latvijas ekonomikā. Vācijas aviācijas grupa iegādājās 10% daļu uzņēmumā par 14 miljoniem eiro, taču darījuma būtība saistīta ar paša airBaltic attīstību, flotes izmantošanu un gatavošanos IPO, nevis jaunu rūpnīcu vai infrastruktūras projektu veidošanu Latvijā.

Lufthansa interesēs svarīga ir pieeja airBaltic Airbus A220 flotei un ilgtermiņa “wet lease” sadarbība, kur Latvijas aviokompānija nodrošina lidmašīnas un apkalpes Lufthansa grupas vajadzībām Eiropā. Lufthansa pati atzinusi, ka darījums stiprina tās pozīcijas Eiropas tirgū un palīdz risināt lidmašīnu pieejamības problēmas.

Tas nozīmē, ka investīcija nav orientēta uz Latvijas tautsaimniecības transformāciju tādā veidā, kā to dara lieli industriālie projekti. Piemēram, aizsardzības, enerģētikas vai tehnoloģiju investīcijas parasti rada jaunas ražotnes, piegāžu ķēdes un simtiem darba vietu. Lufthansa darījuma galvenais ieguvums Latvijai ir reputācijas efekts – fakts, ka viens no Eiropas lielākajiem aviācijas uzņēmumiem ir gatavs kļūt par airBaltic akcionāru.

Vienlaikus šis darījums arī izgaismoja airBaltic finanšu ievainojamību. Uzņēmuma IPO vairākkārt pārcelts dzinēju piegāžu problēmu, zaudējumu un nestabilas tirgus situācijas dēļ. Reuters ziņoja, ka airBaltic vēl 2025. gadā turpināja meklēt papildu investorus pirms akciju kotēšanas biržā.

Arī pēc Lufthansa ienākšanas Latvijas valstij saglabājas dominējošā loma uzņēmumā. 2026. gadā valstij joprojām piederēja vairāk nekā 88% airBaltic akciju, savukārt Lufthansa ieguldījums bija strukturēts tā, lai pēc iespējamā IPO tai saglabātos vismaz 5% līdzdalība.

Vai airBaltic Latvijai dod vairāk nekā izmaksā?

Jautājums par airBaltic spēju piesaistīt investorus nav atdalāms no cita jautājuma – cik daudz pati Latvijas valsts šajā uzņēmumā jau ir ieguldījusi. Pēdējos gados airBaltic ir kļuvis par vienu no lielākajiem valsts atbalsta projektiem Latvijas ekonomikā, un tas būtiski ietekmē diskusiju par investīciju atdevi.

Valsts kontroles dati rāda, ka Latvijas kopējais ieguldījums airBaltic pamatkapitālā sasniedzis 545 miljonus eiro. No tiem 340 miljoni eiro tika ieguldīti Covid-19 krīzes laikā no 2020. līdz 2022. gadam, lai novērstu uzņēmuma finanšu sabrukumu un uzturētu aviācijas nozari.

Sākotnēji valdība publiski uzsvēra, ka šie līdzekļi nākotnē būtu jāatgūst caur IPO procesu, pārdodot daļu valsts akciju. Taču 2025. gadā Valsts kontrole secināja, ka konkrēts investīciju atgūšanas plāns nekad nav ticis pilnvērtīgi izstrādāts, bet uzraudzība bijusi nepietiekama. Auditā tika norādīts, ka airBaltic biznesa plāni kopš 2023. gada vairs nav balstīti uz mērķi atgūt valsts ieguldījumus.

Tas rada pretrunu starp publisko stāstu par investoru piesaisti un reālo finanšu situāciju. No vienas puses, airBaltic uztur Rīgu kā nozīmīgu aviācijas centru Baltijā, nodrošina tranzīta pasažieru plūsmu un palīdz savienot Latviju ar Eiropas tirgiem. Uzņēmums arī rada ekonomisko aktivitāti lidostā, tūrisma nozarē un pakalpojumu sektorā. No otras puses, airBaltic joprojām lielā mērā balstās uz valsts kapitālu, un peļņas stabilitāte nav sasniegta.

Salīdzinot ar klasiskām ārvalstu investīcijām, atšķirība ir būtiska. Ja starptautisks uzņēmums uzceļ rūpnīcu vai tehnoloģiju centru, kapitāls ienāk ekonomikā no ārpuses. airBaltic gadījumā ievērojama daļa finansējuma nākusi tieši no Latvijas budžeta. Tāpēc Lufthansa ieguldījums tiek vērtēts vairāk kā uzticības signāls uzņēmumam, nevis liels jauna ārvalstu kapitāla pieplūdums valstij.

Lielās investīcijas Baltijā: kā Latvija izskatās uz kaimiņu fona?

Lai saprastu airBaltic nozīmi investīciju kontekstā, jāskatās uz daudz lielākiem kapitāla projektiem Baltijā. Pēdējo divu gadu laikā Lietuva un Igaunija īpaši aktīvi piesaistījušas aizsardzības, enerģētikas un tehnoloģiju investīcijas, kamēr Latvija mēģina panākt konkurentus ar jauniem industriālajiem projektiem un valsts atbalsta programmām.

Latvijā lielākais pēdējā laika investīciju stāsts ir Vācijas aizsardzības uzņēmuma Rheinmetall plānotā munīcijas rūpnīca. Projekta vērtība sasniedz aptuveni 275 miljonus eiro, un rūpnīca paredzēta artilērijas munīcijas ražošanai. Darījums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas projektiem Latvijas vēsturē.

Taču Lietuva šajā jomā bija soli priekšā. Rheinmetall jau iepriekš vienojās par 300 miljonu eiro vērtas 155 mm munīcijas rūpnīcas izveidi Lietuvā, un vēlāk sākās sarunas arī par otro rūpnīcu propelentu ražošanai. Lietuva pēdējos gados mērķtiecīgi veidojusi sevi kā NATO militārās industrijas centru reģionā.

Igaunija tikmēr saglabā spēcīgas pozīcijas tehnoloģiju un zaļās ekonomikas investīcijās. Invest Estonia dati rāda, ka valsts regulāri piesaista simtiem miljonu eiro vērtus projektus digitālajās tehnoloģijās, enerģētikā un augstas pievienotās vērtības ražošanā. Igaunijas priekšrocība ir stabila investīciju vide, ātrāka birokrātija un spēcīgā starptautiskā reputācija tehnoloģiju sektorā.

Latvija 2025. gadā sasniedza rekordlielu piesaistīto investīciju apjomu – vairāk nekā vienu miljardu eiro 31 projektā, liecina LIAA dati. Starp lielākajiem projektiem bija bioekonomikas rūpnīcas, enerģētikas infrastruktūra, biznesa pakalpojumu centri un aizsardzības industrija.

Šajā kontekstā airBaltic un Lufthansa darījums izskatās daudz pieticīgāks. Tas vairāk darbojas kā reputācijas un uzticības signāls, nevis projekts, kas pats par sevi maina investīciju statistiku Baltijā. Reālo kapitāla apjomu Baltijas konkurencē šobrīd nosaka rūpnīcas, enerģētika, militārā industrija un tehnoloģiju centri, nevis aviācijas uzņēmumu akcionāru maiņa.

Kāpēc Latvija investīciju konkurencē bieži atpaliek?

Ārvalstu investori Baltijā regulāri norāda uz vienu un to pašu problēmu loku – Latvija spēj piedāvāt labu ģeogrāfiju, kvalificētus speciālistus un salīdzinoši attīstītu infrastruktūru, taču zaudē konkurencē birokrātijas, lēnas lēmumu pieņemšanas un nepietiekami koordinētas ekonomiskās politikas dēļ. Tieši šie faktori bieži nosaka, kāpēc daļa lielo projektu nonāk Lietuvā vai Igaunijā.

Ārvalstu investoru organizācijas FICIL un AmCham vairākkārt norādījušas, ka Latvijai trūkst konsekventas un agresīvas investīciju piesaistes stratēģijas. Investori pozitīvi vērtē Latvijas darbaspēku, loģistiku un digitālo potenciālu, taču kritizē sarežģītus administratīvos procesus un ilgstošu projektu saskaņošanu.

Lietuva pēdējos gados īpaši fokusējusies uz ātru investoru apkalpošanu. Invest Lithuania sistēma ļauj lielus projektus virzīt paātrinātā kārtībā, bet Igaunija ilgstoši izmanto savu digitālās valsts reputāciju kā investīciju magnētu tehnoloģiju sektorā. OECD pētījums secina, ka Lietuvai un Igaunijai izdevies efektīvāk savienot ārvalstu investorus ar vietējiem uzņēmumiem un inovāciju ekosistēmām, kamēr Latvijā politikas īstenošana bieži ir fragmentēta.

Arī paši investori publiski norādījuši, ka Latvijā problēma nav tikai nodokļi vai izmaksas. Daudz biežāk tiek minēta lēna valsts pārvalde un neskaidra ilgtermiņa prioritāšu noteikšana. 2025. gada Baltijas investoru noskaņojuma pētījumā uzņēmēji uzsvēra nepieciešamību samazināt birokrātiju, ātrāk pieņemt lēmumus un koncentrēt resursus uz rūpniecības un tehnoloģiju investoru piesaisti.

Vienlaikus Latvijai ir arī savas priekšrocības. ASV Valsts departamenta investīciju pārskatā uzsvērts, ka Latvija saglabā konkurētspējīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, speciālās ekonomiskās zonas un labu piekļuvi Eiropas tirgum. Valsts mēģina aktīvāk konkurēt aizsardzības industrijā, enerģētikā un biznesa pakalpojumu centros.

Šajā fonā airBaltic stāsts bieži tiek izmantots kā pierādījums tam, ka Latvija spēj piesaistīt starptautisku interesi. Taču investoru skatījumā daudz svarīgāki ir jautājumi par to, cik ātri iespējams uzbūvēt rūpnīcu, pieslēgt infrastruktūru, saņemt atļaujas un atrast darbiniekus. Tieši šajās jomās Baltijas konkurence šobrīd kļūst arvien asāka.

airBaltic ietekme uz ekonomiku: lielāka nekā investīciju skaitļi

Lai gan Lufthansa ieguldījums airBaltic nav liels Baltijas investīciju mērogā, pašas aviokompānijas ekonomiskā nozīme Latvijai ir daudz plašāka nekā tikai akcionāru darījumi. airBaltic jau vairākus gadus kalpo kā galvenais Rīgas lidostas izaugsmes dzinējs un palīdz uzturēt Latviju kā reģionālu aviācijas centru.

2025. gadā Rīgas lidosta apkalpoja vairāk nekā 7,1 miljonu pasažieru, un vairāk nekā puse tirgus piederēja tieši airBaltic. Lidosta norādīja, ka aviācijas nozarē konkurence kļūst arvien agresīvāka, jo Eiropas pārvadātāji cīnās par maršrutiem un tranzīta plūsmām.

Tieši tranzīta modelis ir viens no galvenajiem airBaltic ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijai. Rīga gadiem veidota kā savienojošais punkts starp Baltijas valstīm, Ziemeļeiropu un pārējo Eiropu. Tas palīdz uzturēt ne tikai lidostas ienākumus, bet arī viesnīcu, transporta, ēdināšanas un tūrisma sektoru. RIX Airport City projektā pati lidosta uzsver, ka teritorija tiek attīstīta kā biznesa un inovāciju centrs ap Baltijas lielāko lidostu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis 2026. gadā publiski norādīja, ka airBaltic pienesums Latvijas ekonomikā var sasniegt ap 300 miljoniem eiro gadā caur tūrisma un mobilitātes efektu. Vienlaikus tika brīdināts, ka aviokompānijas darbības pārtraukšana negatīvi ietekmētu IKP, investoru uzticību un starptautisko savienojamību.

Arī starptautiskās reitingu aģentūras uzsver airBaltic stratēģisko nozīmi. S&P 2026. gadā norādīja, ka uzņēmums ir būtisks Latvijas ekonomiskajai attīstībai un tūrisma nozarei, jo nodrošina regulāru savienojamību valstij, kuru ģeogrāfiski nevar tik viegli sasniegt ar citiem transporta veidiem.

Taču šeit parādās vēl viena būtiska nianse. airBaltic palīdz Latvijas ekonomikai galvenokārt caur mobilitāti un infrastruktūru, nevis caur jaunu ārvalstu kapitāla ieplūdi. Citiem vārdiem – aviokompānija vairāk darbojas kā ekonomikas balsts un savienojamības instruments, nevis klasisks investīciju magnēts, kas valstī ievelk miljardiem eiro vērtus ražošanas vai tehnoloģiju projektus.