Pārdod daļu no “Skonto” kompleksa Rīgas centrā

Rīgas centrā pārdota daļa no “Skonto” stadiona kompleksa teritorijas – zemesgabali pie Krišjāņa Valdemāra ielas, kas līdz šim izmantoti kā autostāvvieta, mainījuši īpašniekus četru miljonu eiro darījumā. Tas atkal aktualizējis jautājumu par viena no vērtīgākajiem īpašumiem galvaspilsētas centrā nākotni – vai šeit saglabāsies sporta infrastruktūra, vai arī teritoriju pakāpeniski pārņems komerciālā apbūve.

Īpašumu iegādājusies SIA “K28”, kas saistīta ar nekustamo īpašumu attīstītājiem “River Properties”. Uzņēmums jau īstenojis vairākus projektus Rīgas centrā, tostarp biroju un dzīvojamo ēku attīstību. Jaunie īpašnieki pagaidām norāda, ka teritorija turpinās darboties kā autostāvvieta, taču nākotnē šeit iespējama daudz plašāka attīstība – sākot no dzīvojamiem namiem līdz jaukta tipa projektam.

Darījums notiek laikā, kad Latvijas Futbola federācija (LFF) vēl aizvien apsver “Skonto” stadiona iegādi un rekonstrukciju nacionālā stadiona vajadzībām. Šā gada februārī LFF parakstīja nodomu protokolu ar stadiona teritorijas īpašniekiem par iespējamu iegādi un pārbūvi, uzsverot, ka esošās infrastruktūras izmantošana ļautu ātrāk un efektīvāk attīstīt modernu futbola stadionu Rīgas centrā.

Pārdod daļu no “Skonto” kompleksa Rīgas centrā

Viens no būtiskākajiem jautājumiem pēc teritorijas pārdošanas ir “Skonto” stadiona nākotne. Lai gan daļa kompleksa nonākusi jaunu attīstītāju rokās, Latvijas Futbola federācija joprojām publiski uztur ieceri stadionu saglabāt un pārbūvēt par nacionālo futbola arēnu. Februārī LFF parakstīja nodomu protokolu ar SIA “Adventika Group” par iespējamu stadiona iegādi un rekonstrukciju sadarbībā ar Rīgas domi, valsti, UEFA un FIFA.

Federācija uzsver, ka “Skonto” atrašanās vieta dod priekšrocības salīdzinājumā ar ideju būvēt pilnīgi jaunu stadionu citur pilsētā. Esošā infrastruktūra, komunikācijas un piekļuve sabiedriskajam transportam ļautu projektu īstenot efektīvāk un ātrāk. LFF vadība norādījusi, ka paralēli notiek sarunas ar valsts institūcijām un starptautiskajiem partneriem par iespējamo finansējuma modeli.

Vienlaikus stadiona nākotni joprojām apvij neskaidrības. Jau vairāk nekā desmit gadus īpašums saistīts ar juridiskiem strīdiem, īpašnieku maiņām un dažādām attīstības iecerēm. Vēl pērn publiski izskanēja biroju kompleksa “Hanza Spire” projekts teritorijas daļā pie Skanstes apkaimes, kas apliecina – interese par šo vietu nekustamo īpašumu tirgū nav mazinājusies.

Pārmaiņas Skanstes un Hanzas apkaimē

“Skonto” stadiona teritorija jau vairākus gadus atrodas attīstītāju uzmanības centrā, un apkārtējā vide strauji mainās. Līdzās stadionam top jauni dzīvojamie nami, biroju ēkas un komercobjekti, kas Skanstes un Hanzas apkaimi pamazām pārvērš par vienu no modernākajiem Rīgas biznesa rajoniem.

Viens no redzamākajiem projektiem ir iecere par biroju ēku “Hanza Spire” Emiļa Melngaiļa ielā 1A. Projekts paredz aptuveni 13 stāvu biroju ēkas izbūvi ar investīcijām ap 25 miljoniem eiro. Publiski pieejamā informācija liecina, ka iecere joprojām nav realizēta, taču projekts nav pazudis no attīstītāju plāniem.

Arī apkārtējās teritorijās pēdējos gados notikuši vairāki nozīmīgi darījumi. Netālu ekspluatācijā nodots dzīvojamais komplekss “Heart of Hanza”, savukārt agrākā “Skonto būves” biroja ēka mainījusi īpašniekus un pašlaik stāv tukša. Tas rada situāciju, kurā visa kvartāla attīstības virziens joprojām nav līdz galam skaidrs – daļa investoru saredz premium biroju un dzīvojamo projektu potenciālu, kamēr futbola organizācijas vēl cenšas saglabāt teritorijas sportisko funkciju.

Rīgas dome un Latvijas Futbola federācija iepriekš vairākkārt uzsvērušas, ka “Skonto” atrašanās vieta ir viena no piemērotākajām nacionālā stadiona attīstībai tieši infrastruktūras un pieejamības dēļ. Skanstes apkaime jau šobrīd ir viens no galvenajiem galvaspilsētas attīstības centriem, kur koncentrējas biroji, koncertvietas, dzīvojamie projekti un sporta infrastruktūra.

Juridiskie strīdi un īpašumtiesību sarežģījumi

“Skonto” stadiona teritorijas attīstību gadiem kavējuši sarežģīti juridiskie jautājumi un īpašumtiesību strīdi. Vēl 2016. gadā uzņēmums “Adventika Group”, kas saistīts ar stadiona zemes īpašumiem, publiski paziņoja, ka darījumos par īpašuma iegādi esot apkrāpts un valsts iespējami zaudējusi miljoniem eiro nenomaksātos nodokļos. Pēc šiem apgalvojumiem tika sākts kriminālprocess.

Tiesvedības un izmeklēšanas procesi turpinājušies vairākus gadus. Pērn Latvijas mediji ziņoja, ka tiesa joprojām izskata krimināllietu saistībā ar “Skonto” stadiona pārdošanas darījumiem. Šie procesi radījuši papildu neskaidrību potenciālajiem investoriem un attīstītājiem, jo jebkuras lielākas ieceres teritorijā prasa skaidru īpašumtiesību un juridisko risku izvērtējumu.

Papildu sarežģījumus rada arī īpašumu struktūra. Nekustamo īpašumu datubāzēs uz adresi Emiļa Melngaiļa iela 1A reģistrēti daudzi atsevišķi ieraksti, kas ietver dažādas zemes vienības, būves un nomas attiecības. Tas nozīmē, ka potenciālai stadiona rekonstrukcijai vai plašākai teritorijas attīstībai nepieciešama vairāku pušu iesaiste un vienošanās.

Tieši šo iemeslu dēļ Latvijas Futbola federācija publiski norādījusi, ka pašlaik notiek padziļināta juridiskā un tehniskā izpēte par iespējamo stadiona iegādi. Federācija vērtē gan esošās saistības, gan teritorijas attīstības iespējas, pirms pieņemt lēmumu par nākamajiem soļiem.

Vai Rīgas centrā vēl būs vieta stadionam?

Diskusijas par “Skonto” stadiona nākotni izgaismo plašāku jautājumu – kādam jābūt Rīgas centra attīstības virzienam turpmākajos gados. Skanstes un Hanzas apkaime pēdējā desmitgadē kļuvusi par vienu no aktīvāk attīstītajām teritorijām galvaspilsētā, kur līdzās sporta būvēm arvien vairāk dominē biroju ēkas, premium klases dzīvokļi un komercobjekti.

No vienas puses, nekustamo īpašumu attīstītāji šo teritoriju uzskata par vienu no pievilcīgākajām vietām investīcijām Rīgā. Zemesgabalu skaits centrā ir ierobežots, bet pieprasījums pēc modernām biroju un dzīvojamām ēkām saglabājas augsts. Tieši tādēļ darījums ar daļu no “Skonto” kompleksa izraisījis bažas, ka stadiona teritorija ilgtermiņā varētu zaudēt savu sportisko funkciju.

No otras puses, Latvijas Futbola federācija uzsver, ka nacionālais stadions pilsētas centrā būtu stratēģiski svarīgs ne tikai sportam, bet arī pilsētas tēlam un ekonomikai. UEFA stadionu vadlīnijas paredz, ka starptautiska līmeņa futbola infrastruktūrai jābūt viegli sasniedzamai ar sabiedrisko transportu un integrētai pilsētvidē

“Skonto” priekšrocība ir tieši atrašanās vieta – stadions atrodas dažu minūšu attālumā no Rīgas vēsturiskā centra, blakus Arēnai Rīga, “Hanzas peronam” un topošajiem biznesa kvartāliem. Tas potenciāli ļautu izveidot daudzfunkcionālu teritoriju, kur sporta infrastruktūra pastāv līdzās komerciālai apbūvei, nevis tiek pilnībā aizstāta ar to.

Pašlaik gan skaidras atbildes par teritorijas nākotni vēl nav. Attīstītāji runā par jaunām iespējām, bet LFF turpina analizēt stadiona iegādes un pārbūves scenārijus. Tuvākie gadi, visticamāk, noteiks, vai “Skonto” saglabāsies kā Latvijas futbola simbols vai arī kļūs par vēl vienu nekustamo īpašumu attīstības projektu Rīgas centrā.