Naftas cenas aug: Tramps meklē risinājumu

Naftas cenas atkal virzās augšup, un galvenais iemesls ir jauns saspīlējums ASV un Irānas konfliktā. Pēc ASV trieciena Irānas Larākas salai Teherāna atbildēja ar raķešu uzbrukumiem ASV militārajām bāzēm Jordānijā. Tirgus reakcija bija strauja: “Brent” jēlnaftas cena pieauga līdz aptuveni 92 dolāriem par barelu, bet ASV WTI cena sasniedza gandrīz 88 dolārus.

Lielākās bažas rada Hormuza šaurums - viens no svarīgākajiem naftas transporta ceļiem pasaulē. Pirms konflikta sākuma caur to plūda aptuveni piektā daļa pasaules naftas. ASV Enerģētikas informācijas administrācijas dati rāda, cik dramatiski situācija ir mainījusies: 2025. gada pēdējā ceturksnī caur Hormuza šaurumu dienā transportēja vidēji 21,6 miljonus barelu naftas un citu naftas produktu, bet 2026. gada otrajā ceturksnī - tikai 4,9 miljonus.

Arī jaunākie kuģu kustības dati liecina, ka situācija nav normalizējusies. Pirmdien šaurumu šķērsoja aptuveni pieci kravas kuģi, salīdzinot ar vidēji 14 kuģiem dienā iepriekšējā desmit dienu periodā. Turklāt neviens no tiem nebija naftas tankkuģis.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra augustā brīdināja, ka naftas tirgus drošības rezerves sarūk. Kopš kara sākuma līdz jūlija beigām novērotie pasaules naftas krājumi bija samazinājušies par aptuveni 410 miljoniem barelu. Tas nozīmē, ka ilgstoši piegāžu traucējumi Hormuza šaurumā var saglabāt naftas cenas augstas un radīt jaunus cenu lēcienus, ja konflikts turpinās saasināties.

Augstās benzīna cenas kļūst par politisku problēmu Trampam

Naftas sadārdzināšanās arvien jūtamāk ietekmē ASV autovadītājus. Regulārā benzīna vidējā cena valstī pārsniegusi četrus dolārus par galonu un ir aptuveni par dolāru augstāka nekā pirms gada. Reuters norāda, ka cenu kāpums lielā mērā saistīts ar karu pret Irānu un energoresursu piegāžu traucējumiem Hormuza šaurumā.

Tas rada problēmas Donaldam Trampam pirms novembrī gaidāmajām Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. Reuters/Ipsos aptaujā Trampa darba vērtējums noslīdējis līdz 33%, bet 71% aptaujāto nav apmierināti ar viņa rīcību dzīves dārdzības jautājumos. Neapmierinātību pastiprina arī ieilgušais konflikts ar Irānu un tā ekonomiskās sekas.

Lai meklētu risinājumu, Tramps otrdien Baltajā namā tiekas ar ASV naftas pārstrādes uzņēmumu un degvielas izplatītāju pārstāvjiem. Starp uzaicinātajiem uzņēmumiem ir Marathon Petroleum, Chevron, PBF Energy, Valero Energy un Delek US Holdings. Baltā nama uzmanības centrā ir iespējas palielināt naftas pārstrādes jaudas un samazināt degvielas cenas patērētājiem.

Tomēr iespējas ātri panākt ievērojamu cenu kritumu ir ierobežotas. ASV naftas pārstrādes rūpnīcas jau darbojas tuvu maksimālajai jaudai, savukārt problēmas skar arī pārstrādes infrastruktūru citviet pasaulē. Reuters vēsta, ka aptuveni piektā daļa Tuvo Austrumu naftas pārstrādes jaudu nav pieejama kara postījumu vai eksporta traucējumu dēļ.

Naftas cenu kāpums palielina spiedienu uz ASV centrālo banku

Naftas cenu pieaugums rada problēmas ne tikai autovadītājiem un Baltajam namam. Dārgāka enerģija var uzturēt augstu inflāciju, tādēļ investori arvien vairāk pieļauj, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīzumā varētu paaugstināt procentlikmes.

FRS vadītājs Kevins Voršs augusta beigās Džeksonholas ekonomikas forumā uzsvēra, ka centrālajai bankai būs jārīkojas, ja tā negūs pietiekamu pārliecību par inflācijas atgriešanos pie 2% mērķa. FRS dati rāda, ka bāzes procentlikmju mērķa diapazons kopš gada sākuma saglabāts 3,5-3,75% līmenī, taču inflācija joprojām pārsniedz vēlamo līmeni.

Situāciju sarežģī enerģijas cenu kāpums. FRS pārstāve Līza Kuka augustā norādīja, ka PCE cenu indekss 12 mēnešos līdz jūnijam palielinājies par 3,7%, bet pamatinflācija, neieskaitot pārtikas un enerģijas cenas, sasniegusi 3,3%. Viņa arī uzsvēra, ka Tuvo Austrumu konflikta izraisītais enerģijas sadārdzinājums ir būtiski veicinājis inflāciju.

Pēc Vorša izteikumiem tirgi sāka aktīvāk rēķināties ar procentlikmju paaugstināšanu. Reuters ziņoja, ka 31. augustā tirgotāji septembra likmju celšanas iespējamību vērtēja ap 64%. Savukārt “Barclays” prognozē likmju paaugstināšanu par 0,25 procentpunktiem gan septembrī, gan decembrī.

Dārgāka nafta satricina pasaules finanšu tirgus

Naftas cenu kāpuma sekas arvien vairāk jūtamas arī ārpus enerģētikas nozares. Otrdien “Brent” jēlnaftas cena pakāpās virs 92 dolāriem par barelu, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas tuvojās augstākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Investori bažījas, ka ilgstoši augstas enerģijas cenas uzturēs inflāciju un liks centrālajām bankām saglabāt stingrāku monetāro politiku.

Šīs bažas jau atspoguļojas akciju un obligāciju tirgos. Eiropas STOXX 600 indekss 1. septembrī samazinājās par aptuveni 0,2%, bet Vācijas DAX un Lielbritānijas FTSE 100 zaudēja aptuveni 0,5%. Vienlaikus enerģētikas uzņēmumu akcijas pieauga, jo augstākas naftas cenas var palielināt nozares uzņēmumu ieņēmumus.

Spiediens īpaši jūtams obligāciju tirgū. Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums sasniedza aptuveni 3,36%, kas ir augstākais līmenis 15 gadu laikā, bet Lielbritānijas desmit gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 5,24% un sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada. Arī Japānā desmit gadu obligāciju ienesīgums pirmo reizi kopš 1996. gada sasniedza 3%.

Riski saglabājas arī ilgākā termiņā. Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka pasaules naftas tirgus sākotnējo kara izraisīto šoku spēja absorbēt, pateicoties krājumiem, zemākam pieprasījumam un lielākai ieguvei ārpus Persijas līča. Taču šīs rezerves sarūk. SVF lēš, ka kara sākumā Hormuza šauruma slēgšana pārtrauca aptuveni 20 miljonu barelu naftas un naftas produktu plūsmu dienā. Tas nozīmē, ka jauna konflikta eskalācija pasaules ekonomikai varētu būt sāpīgāka nekā iepriekšējie satricinājumi.