Lielākie nekustamā īpašuma darījumi 2026. gada sākumā

20226. gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas nekustamo īpašumu tirgus demonstrēja stabilu aktivitāti, saglabājot augstu darījumu skaitu un ievērojamu finanšu apgrozījumu. Saskaņā ar “Lursoft IT” datiem šajā periodā reģistrēti vairāk nekā 9100 nekustamo īpašumu darījumi, kuru vērtība pārsniedza 460 miljonus eiro. Īpaši aktīvs bija februāris, kad tika noslēgti gandrīz 3500 darījumi un sasniegta augstākā vidējā darījuma summa ceturksnī.

Tirgus dinamika liecina, ka pieprasījums saglabājas gan galvaspilsētā, gan Pierīgas novados, kur pēdējos gados attīstās jauni dzīvojamie projekti un pieaug interese par privātmājām. Starp pašvaldībām ar augstākajām vidējām darījumu summām izceļas Mārupes novads, Jūrmala un Rīga. Šajās teritorijās pircēji arvien biežāk izvēlas īpašumus ar augstāku pievienoto vērtību, pievēršot uzmanību infrastruktūrai, dzīves kvalitātei un ilgtermiņa investīciju potenciālam.

Pirmā ceturkšņa iespaidīgākais darījums tika reģistrēts Jūrmalā, kur par 3 miljoniem eiro pārdots īpašums Ernesta Birznieka-Upīša ielā. Arī citi lielākie darījumi koncentrējās Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā, vēlreiz apliecinot šo reģionu nozīmi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū.

Vienlaikus eksperti norāda, ka pircēju izvēles kļūst arvien pragmatiskākas. Līdzās cenai svarīga kļūst īpašuma atrašanās vieta, energoefektivitāte, transporta pieejamība un apkārtējās vides kvalitāte. Tieši šie faktori arvien biežāk nosaka, kur veidojas dārgākie un pieprasītākie darījumi valstī.

Pirmā ceturkšņa galvenie statistikas rādītāji

2026. gada sākums Latvijas nekustamo īpašumu tirgū iezīmējās ar augstu aktivitāti un salīdzinoši stabilām darījumu summām. Pirmajā ceturksnī valstī tika reģistrēti vairāk nekā 9100 nekustamo īpašumu darījumi, kuru vērtība pārsniedza 460 miljonus eiro. Aktīvākais mēnesis bija februāris, kad noslēgti 3493 darījumi un sasniegta arī augstākā vidējā darījuma summa – 51,57 tūkstoši eiro par vienu darījumu.

Janvārī tika reģistrēti 3325 darījumi ar vidējo summu 49,74 tūkstoši eiro, savukārt martā darījumu skaits samazinājās līdz 2324. Neskatoties uz mazāku aktivitāti, vidējā darījuma vērtība martā saglabājās gandrīz nemainīga un sasniedza 49,52 tūkstošus eiro. Tas liecina, ka tirgū nebija vērojamas krasas cenu svārstības, bet pircēji turpināja koncentrēties uz kvalitatīviem īpašumiem ekonomiski pievilcīgākajos reģionos.

Īpaši nozīmīga loma saglabājās dzīvokļu segmentam. Pirmajos trīs mēnešos Latvijā pārdoti aptuveni 4500 dzīvokļi, un gandrīz puse no šiem darījumiem notika Rīgā. Liela aktivitāte bija arī Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Jūrmalā. Tirgus dati rāda, ka augstākās dzīvokļu cenas joprojām koncentrējas galvaspilsētā un Pierīgā, kur attīstītāji turpina piedāvāt jaunus dzīvojamos projektus un modernus mājokļus ar augstāku energoefektivitāti.

Nozīmīga tendence 2026. gada sākumā bija pircēju piesardzīgāka pieeja. Nekustamā īpašuma uzņēmumi norāda, ka arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai cenai, bet arī īpašuma uzturēšanas izmaksām, atrašanās vietai, būvniecības kvalitātei un potenciālajai vērtībai nākotnē. Šādas pārmaiņas pakāpeniski veido nobriedušāku tirgu, kurā lēmumi tiek pieņemti pēc detalizētākas analīzes.

Dārgākie nekustamā īpašuma darījumi 2026. gada sākumā

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū lielākās investīcijas gada pirmajos mēnešos tika veiktas Jūrmalā, Rīgā un Pierīgā. Vērtīgākais darījums reģistrēts Jūrmalā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, kur par 3 miljoniem eiro pārdots īpašums ar vairākām ēkām un vairāk nekā 5500 kvadrātmetru plašu zemes teritoriju. Šis darījums kļuva par lielāko nekustamā īpašuma pārdošanu Latvijā pirmajā ceturksnī.

Starp iespaidīgākajiem darījumiem bija arī īpašuma pārdošana Salaspilī, Rīgas ielā 1, kura vērtība sasniedza 2,78 miljonus eiro. Savukārt Rīgā viens no lielākajiem darījumiem notika Lāčplēša ielā 106, kur zeme ar ēkām un inženierbūvēm tika pārdota par 2,43 miljoniem eiro. Vēl viens nozīmīgs darījums reģistrēts Klijānu ielā 7, kur īpašuma cena pārsniedza 2,2 miljonus eiro. Šādi darījumi apliecina, ka investoru interese saglabājas teritorijās ar augstu attīstības potenciālu un pieprasītu atrašanās vietu.

Luksusa mājokļu segmentā īpaši izcēlās Jūrmala, kur tika pārdots piecistabu dzīvoklis Pumpuros par 725 tūkstošiem eiro. Dzīvokļa platība sasniedz vairāk nekā 200 kvadrātmetrus, un tas kļuva par dārgāko telpu grupas darījumu valstī šajā periodā. Premium segmentā pircēji joprojām izvēlas īpašumus pie jūras, klusās privātmāju teritorijās vai jaunos projektos ar augstu komforta līmeni.

Nekustamo īpašumu eksperti norāda, ka dārgāko darījumu segmentā arvien lielāku nozīmi iegūst kvalitāte un ekskluzivitāte. Pieprasīti ir īpašumi ar moderniem energoefektivitātes risinājumiem, plašu teritoriju, privātumu un ērtu piekļuvi Rīgai. Šī tendence īpaši izteikta Jūrmalā un Mārupes novadā, kur pēdējos gados attīstīti vairāki augstas klases dzīvojamo īpašumu projekti.

Pašvaldības ar augstāko aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū

Lielākā nekustamo īpašumu aktivitāte gada pirmajos trīs mēnešos tika reģistrēta Rīgā, kur notika 3281 darījums. Galvaspilsēta saglabā dominējošo pozīciju Latvijas tirgū, jo tajā koncentrējas gan dzīvojamais fonds, gan komercobjekti, gan investīciju projekti. Augstu aktivitāti uzrādīja arī Daugavpils, Liepāja, Jelgava un Jūrmala, kur nekustamo īpašumu pieprasījums saglabājās stabils dažādos segmentos.

Īpaša uzmanība pievērsta Pierīgas novadiem, kuru nozīme tirgū turpina pieaugt. Mārupes novadā pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 238 darījumi, un tas kļuva par līderi Latvijā pēc vidējās darījuma summas – 118,73 tūkstoši eiro. Eksperti norāda, ka pircējus piesaista attīstītā infrastruktūra, jaunie dzīvojamie projekti, tuvums Rīgai un augstā dzīves kvalitāte. Mārupe arvien biežāk tiek uztverta kā pilnvērtīga premium dzīves vide, nevis tikai galvaspilsētas piepilsēta.

Jūrmala saglabā vienas no prestižākajām nekustamo īpašumu lokācijām statusu Latvijā. Vidējā darījuma summa sasniedza 96,69 tūkstošus eiro, kas ir otrais augstākais rādītājs valstī. Pieprasījumu turpina veicināt īpašumi pie jūras, privātums, kūrortpilsētas vide un ierobežots premium segmenta piedāvājums. Jūrmala joprojām piesaista gan vietējos pircējus, gan investorus, kuri meklē īpašumus ar augstu ilgtermiņa vērtību.

Arvien lielāka nozīme tirgū ir arī citiem Pierīgas novadiem – Ķekavai, Ropažiem, Ādažiem un Salaspilij. Šajās teritorijās pieaug iedzīvotāju skaits, attīstās infrastruktūra un tiek īstenoti jauni dzīvojamo māju projekti. Pašvaldību finanšu dati rāda, ka tieši Rīga, Jūrmala un vairāki Pierīgas novadi veic lielākās iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas netieši apliecina šo teritoriju ekonomisko aktivitāti un nekustamo īpašumu tirgus attīstību.

Tirgus tendences liecina, ka pircēji arvien biežāk izvēlas lokācijas ārpus Rīgas centra, kur iespējams iegūt plašāku dzīves telpu, modernāku vidi un zemākas uzturēšanas izmaksas. Šī pārorientēšanās pakāpeniski stiprina Pierīgas novadu pozīcijas un veicina konkurenci starp pašvaldībām par jaunu iedzīvotāju un investoru piesaisti.

Galvenās tendences, kas ietekmē nekustamo īpašumu tirgu

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas šobrīd ietekmē nekustamo īpašumu tirgu Latvijā, ir pieaugošā interese par energoefektīviem mājokļiem. Pircēji arvien rūpīgāk izvērtē ne tikai īpašuma cenu, bet arī ikmēneša uzturēšanas izmaksas, apkures efektivitāti un ēkas tehnisko kvalitāti. Attīstītāji norāda, ka energoefektivitāte kļuvusi par vienu no svarīgākajiem kritērijiem jauna mājokļa izvēlē, īpaši pēc straujajām energoresursu cenu svārstībām pēdējos gados.

Pieprasījums saglabājas pēc jaunajiem projektiem Rīgā un Pierīgā. Pircēji priekšroku dod dzīvokļiem ar pilnu apdari, kvalitatīvu ventilācijas sistēmu, autostāvvietām un attīstītu apkārtējo infrastruktūru. Tirgus dati rāda, ka jaunajos projektos Rīgā vidējās cenas turpina pieaugt, savukārt attīstītāji aktīvi turpina būvniecību vairākās galvaspilsētas apkaimēs, tostarp Skanstē, Zolitūdē un Pļavniekos.

Tirgū vērojama arī pircēju uzvedības maiņa. Ja iepriekš lēmumi biežāk tika pieņemti emocionāli, tad tagad cilvēki daudz rūpīgāk analizē īpašuma ilgtermiņa vērtību. Svarīga kļuvusi apkaimes attīstības perspektīva, sabiedriskā transporta pieejamība, izglītības iestādes tuvumā un nākotnes infrastruktūras projekti. Šāda pieeja īpaši raksturīga jaunajām ģimenēm un cilvēkiem, kuri mājokli iegādājas ilgākam laikam.

Tirgus atjaunošanos veicinājusi arī procentu likmju stabilizēšanās. Nekustamo īpašumu attīstītāji norāda, ka pēc vairāku gadu piesardzības pircēju pārliecība pakāpeniski atgriežas, kas palielina aktivitāti gan primārajā, gan sekundārajā tirgū. Īpaši izteikta interese ir par mājokļiem ar augstāku komforta līmeni un lielāku dzīvojamo platību.

Diskusijās nekustamo īpašumu forumos un sociālajās platformās arvien biežāk parādās arī jautājumi par komunālo maksājumu apmēru. Daudzi pircēji salīdzina apkures izmaksas dažādos projektos un secina, ka energoefektīvos namos rēķini ziemas mēnešos var būt ievērojami zemāki nekā vecākās sērijveida ēkās. Tas vēl vairāk pastiprina interesi par jaunajiem projektiem un renovētiem īpašumiem.