Latvijas Bankas ekonomikas prognozes 2026

Latvijas Bankas 2026. gada jūnija makroekonomiskās prognozes liecina, ka Latvijas ekonomika turpinās augt, taču attīstības temps būs lēnāks, nekā tika paredzēts iepriekš. Galvenie iemesli ir ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, augstākas energoresursu cenas un vājāks ārējais pieprasījums Eiropā. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās eirozonas valstīs.

Latvijas Banka prognozē, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gadā pieaugs par 2,0%, 2027. gadā - par 2,4%, bet 2028. gadā - par 3,0%. Vienlaikus inflācija saglabāsies salīdzinoši augsta un tuvākajos trīs gados svārstīsies 3-4% robežās. 2026. gadā patēriņa cenu pieaugums tiek prognozēts 3,6% apmērā.

Ekonomikas attīstību turpinās atbalstīt investīcijas militārās un divējāda lietojuma preču ražošanā, valsts infrastruktūras projekti un pakāpeniska privātā patēriņa atjaunošanās. Vienlaikus uzņēmumiem un mājsaimniecībām jārēķinās ar paaugstinātu nenoteiktību, kas ietekmē investīciju un patēriņa lēmumus.

Latvijas Banka norāda, ka ekonomikas perspektīvas joprojām ir cieši saistītas ar globālo notikumu attīstību. Energoresursu cenu svārstības, piegādes ķēžu traucējumi un ģeopolitiskie riski arī turpmāk var būtiski ietekmēt gan inflāciju, gan ekonomiskās izaugsmes tempu Latvijā.

Norises eirozonā

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākās prognozes rāda, ka eirozonas ekonomika arī nākamajos gados attīstīsies lēnāk, nekā tika gaidīts iepriekš. Paredzams, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts 2026. gadā pieaugs par 0,8%, 2027. gadā - par 1,2%, bet 2028. gadā - par 1,5%. Prognozes koriģētas lejup, jo ģeopolitiskā spriedze un karadarbība Tuvajos Austrumos ir palielinājusi nenoteiktību, sadārdzinājusi energoresursus un negatīvi ietekmējusi uzņēmumu un patērētāju noskaņojumu.

Vienlaikus eirozonā saglabājas paaugstināts inflācijas spiediens. ECB prognozē, ka patēriņa cenu pieaugums 2026. gadā sasniegs 3,0%, 2027. gadā samazināsies līdz 2,3%, bet 2028. gadā stabilizēsies pie 2,0% līmeņa. Inflācijas prognoze šim un nākamajam gadam paaugstināta galvenokārt enerģijas cenu kāpuma dēļ. Augstākas energoresursu izmaksas ietekmē ne tikai mājsaimniecību izdevumus, bet arī transporta, ražošanas un pārtikas piegādes ķēdes.

Reaģējot uz inflācijas riskiem, ECB Padome 2026. gada jūnijā palielināja visas trīs galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Centrālā banka uzsvērusi, ka turpmākie lēmumi būs atkarīgi no ekonomikas un inflācijas datiem, saglabājot elastīgu pieeju monetārās politikas veidošanā. Šie lēmumi ir nozīmīgi arī Latvijai, jo eirozonas ekonomiskā attīstība, procentu likmju izmaiņas un pieprasījums ārējos tirgos tieši ietekmē Latvijas eksporta iespējas, investīciju vidi un tautsaimniecības izaugsmes tempu.

Inflācija Latvijā: cenu kāpums saglabāsies paaugstināts

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija tuvākajos gados saglabāsies 3-4% robežās. Patēriņa cenu pieaugums 2026. gadā varētu sasniegt 3,6%, 2027. gadā - 3,8%, bet 2028. gadā - 3,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm inflācijas novērtējums ir paaugstināts, galvenokārt augstāku energoresursu cenu dēļ.

Viens no būtiskākajiem riska faktoriem ir ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos. Karadarbības ietekmē pieaug naftas, gāzes un citu energoresursu cenas, kas pakāpeniski atspoguļojas arī transporta, ražošanas un pārtikas izmaksās. Dārgāki kļūst arī minerālmēsli un vairāki rūpniecībā izmantoti naftas pārstrādes produkti. Šādu izmaksu pieaugumu uzņēmumi sākotnēji daļēji absorbē, taču ilgākā periodā daļa izmaksu tiek pārnesta uz gala patērētājiem.

Latvijā inflāciju ietekmē arī iekšējie faktori. Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka valstī joprojām vērojams straujš darba samaksas kāpums, kas palielina pakalpojumu sniegšanas izmaksas un uztur spiedienu uz cenām. Tajā pašā laikā pārtikas cenu dinamiku ietekmē gan globālās izejvielu cenas, gan konkurences situācija vietējā tirgū.

Lai gan inflācijas līmenis ir zemāks nekā 2022. un 2023. gadā, tas joprojām ievērojami pārsniedz Eiropas Centrālās bankas noteikto 2% cenu stabilitātes mērķi. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām un uzņēmumiem arī tuvākajos gados būs jārēķinās ar salīdzinoši strauju preču un pakalpojumu sadārdzināšanos.

Darba tirgus: saglabāsies darbinieku trūkums un spēcīgs algu kāpums

Latvijas Banka prognozē, ka darba tirgus tuvākajos gados saglabāsies saspringts, lai gan ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās nedaudz samazinās darbaspēka pieprasījumu. Bezdarba līmenis pakāpeniski saruks - no 6,9% 2025. gadā līdz 6,7% 2026. gadā, 6,5% 2027. gadā un 6,3% 2028. gadā. Tas liecina, ka uzņēmumiem arī turpmāk būs jākonkurē par kvalificētiem darbiniekiem.

Darbaspēka piedāvājums nepalielinās tik strauji, kā nepieciešams ekonomikai. Sabiedrības novecošanās, migrācijas tendences un ierobežotais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits rada strukturālu darbinieku trūkumu vairākās nozarēs. Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka iedzīvotāju aktivitātes pieaugums tikai daļēji kompensē šos demogrāfiskos izaicinājumus.

Vienlaikus darba samaksas pieaugums saglabāsies salīdzinoši straujš. Nominālā bruto alga 2026. gadā varētu palielināties par 7,4%, 2027. gadā - par 7,3%, bet 2028. gadā - par 7,5%. Lai gan algu pieauguma prognozes ir nedaudz samazinātas salīdzinājumā ar iepriekšējiem vērtējumiem, tās joprojām pārsniedz inflācijas tempu. Tas nozīmē, ka daļai iedzīvotāju pirktspēja varētu pakāpeniski uzlaboties.

Darba tirgus attīstība būs viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēs privāto patēriņu un ekonomikas izaugsmi. Augošās algas atbalsta mājsaimniecību ienākumus, taču vienlaikus palielina uzņēmumu izmaksas un var uzturēt spiedienu uz cenām, īpaši pakalpojumu nozarēs.

IKP un ekonomikas izaugsme: attīstība kļūs mērenāka

Latvijas Banka prognozē, ka valsts ekonomika tuvākajos gados turpinās augt, taču lēnāk, nekā tika gaidīts iepriekš. Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gadā varētu pieaugt par 2,0%, 2027. gadā - par 2,4%, bet 2028. gadā - par 3,0%. Iepriekšējās prognozēs izaugsmes tempi bija augstāki, taču ģeopolitiskā nenoteiktība un vājāks ārējais pieprasījums ir pasliktinājuši ekonomiskās attīstības perspektīvas.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nestabilā starptautiskā vide. Karadarbība Tuvajos Austrumos ir veicinājusi energoresursu cenu pieaugumu, palielinājusi transporta un ražošanas izmaksas, kā arī radījusi lielāku piesardzību uzņēmēju un investoru vidū. Šie faktori negatīvi ietekmē eksportu un uzņēmumu vēlmi īstenot jaunus investīciju projektus.

Vienlaikus Latvijas ekonomiku atbalsta vairāki nozīmīgi attīstības virzītāji. Latvijas Banka norāda, ka arvien lielāka nozīme ir ieguldījumiem militāro un divējāda lietojuma preču ražošanā, valsts infrastruktūras projektiem, Eiropas Savienības fondu finansējumam un pakāpeniskai mājokļu būvniecības aktivizēšanai. Šie faktori palīdz uzturēt pozitīvu izaugsmes tempu pat paaugstinātas nenoteiktības apstākļos.

Arī privātais patēriņš turpinās pieaugt, lai gan lēnāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Mājsaimniecību ienākumus atbalsta algu kāpums un iepriekš veidotie uzkrājumi, tomēr augstāka inflācija un piesardzīgāka patērētāju rīcība ierobežo straujāku pieprasījuma atjaunošanos. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika tuvākajos gados saglabās pozitīvu attīstības virzienu, taču izaugsmes temps būs cieši saistīts ar notikumiem pasaules ekonomikā un ģeopolitiskajā vidē.