Kur iegulda Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji?

Pēdējo gadu laikā investēšana Baltijā kļuvusi par arvien aktuālāku personīgo finanšu tēmu. Ja agrāk lielākā daļa mājsaimniecību koncentrējās uz uzkrājumu veidošanu neparedzētiem gadījumiem, tad tagad arvien biežāk tiek apsvērta arī kapitāla audzēšana, izmantojot akcijas, obligācijas, pensiju fondus un citus finanšu instrumentus. Šādas pārmaiņas veicina augošā finanšu pratība, digitālo ieguldījumu platformu attīstība un plašāka informācijas pieejamība par investēšanas iespējām. Vienlaikus Baltijas valstīs joprojām saglabājas atšķirīga investēšanas kultūra un pieredze.

Lai gan interese par ieguldījumiem pieaug, investēšana vēl nav kļuvusi par ikdienas paradumu lielai sabiedrības daļai. Brand Capital 2025. gada pētījums rāda, ka vairāk nekā puse Baltijas iedzīvotāju joprojām nav veikuši ieguldījumus nevienā finanšu instrumentā. Daudzi vispirms izvēlas izveidot finanšu drošības spilvenu, un tikai pēc tam apsver iespēju ieguldīt ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Šāda pieeja ir loģiska, jo stabils uzkrājums ļauj vieglāk pārciest neparedzētas situācijas, neizņemot līdzekļus no investīcijām.

Investēšanas aktivitāti ietekmē arī kapitāla tirgus piedāvājums. Pēdējos gados Baltijā ievērojami audzis uzņēmumu obligāciju tirgus, radot investoriem plašākas izvēles iespējas, savukārt jaunu publisko akciju piedāvājumu (IPO) skaits bijis salīdzinoši neliels. Tirgus eksperti norāda, ka tieši skaļi IPO bieži piesaista jaunus investorus un veicina sabiedrības interesi par vērtspapīru tirgu. Tajā pašā laikā Baltijas biržās turpinās uzņēmumu finansējuma piesaiste ar obligāciju emisijām, kas apliecina tirgus pakāpenisku attīstību un investoru uzticības pieaugumu.

Latvija, Lietuva un Igaunija - kā atšķiras investoru paradumi?

Lai gan Baltijas valstis nereti tiek aplūkotas kā vienots reģions, investoru paradumi tajās ievērojami atšķiras. Igaunija jau daudzus gadus tiek uzskatīta par privāto investoru līderi. To veicinājusi gan agrīna kapitāla tirgus attīstība, gan veiksmīgi vietējo uzņēmumu publiskie akciju piedāvājumi. Piemēram, 2021. gadā Enefit Green IPO piesaistīja vairāk nekā 60 000 investoru, kas bija viens no augstākajiem iedzīvotāju līdzdalības rādītājiem Eiropā. Tas būtiski stiprināja sabiedrības interesi par investēšanu akciju tirgū.

Latvijā investoru pieeja ir piesardzīgāka. Daudzi pirmos ieguldījumus veic 3. pensiju līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, tikai vēlāk pievēršoties akcijām un obligācijām. Arī Brand Capital pētījuma dati liecina, ka akcijās iegulda mazāka iedzīvotāju daļa nekā Igaunijā, savukārt neinvestējošo cilvēku īpatsvars joprojām saglabājas salīdzinoši augsts.

Tikmēr Lietuvā pēdējos gados vērojama straujāka investoru aktivitātes izaugsme. Valsts centrālā banka norāda, ka investējošo iedzīvotāju skaits piecu gadu laikā pieaudzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot gandrīz 200 000 cilvēku. Vienlaikus strauji attīstījies uzņēmumu obligāciju tirgus, bet ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumi kļuvuši pieejami arī mazākiem privātajiem investoriem.

Šīs atšķirības veidojušās ilgākā laika posmā. Eiropas Stabilitātes mehānisma analīze rāda, ka Igaunijas mājsaimniecības ievērojami lielāku savu finanšu aktīvu daļu novirza akcijām un ieguldījumu fondiem, kamēr Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji biežāk izvēlas noguldījumus vai citus konservatīvākus risinājumus. Tas liecina, ka investīciju kultūru nosaka ne vien ienākumu līmenis, bet arī vēsturiskā pieredze, finanšu pratība un uzticēšanās kapitāla tirgum.

Finanšu pratība aug, taču investēt sāk ne visi

Pēdējos gados finanšu pratība Baltijā pakāpeniski uzlabojas, tomēr tas ne vienmēr nozīmē aktīvāku iesaisti investēšanā. Brand Capital 2025. gada pētījumā Baltijas iedzīvotāji savas finanšu zināšanas vērtē salīdzinoši augstu, taču vienlaikus liela daļa atzīst, ka prioritāte joprojām ir ikdienas izdevumu segšana un drošības uzkrājumu veidošana. Tas skaidrojams ar ekonomisko nenoteiktību, augstākām dzīves izmaksām un piesardzīgu attieksmi pret risku.

Līdzīga tendence vērojama arī citviet Eiropā. Eiropas Komisija norāda, ka finanšu pratība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem pārdomātu investīciju lēmumu pieņemšanai, tomēr tikai aptuveni piektdaļai Eiropas Savienības iedzīvotāju ir augsts finanšu pratības līmenis. Tas nozīmē, ka daudzi cilvēki joprojām izvairās no ieguldījumiem vai izvēlas turēt uzkrājumus banku kontos, pat ja inflācija samazina to pirktspēju.

Eksperti uzsver, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem nav zināšanu trūkums vien. Nereti cilvēki baidās zaudēt naudu, uzskata, ka investēšanai nepieciešams liels sākuma kapitāls vai arī nespēj izvēlēties piemērotāko finanšu instrumentu. Tikmēr mūsdienu digitālās platformas ļauj sākt ieguldīt ar salīdzinoši nelielām summām, turklāt arvien plašāk pieejami indeksu fondi, regulāro ieguldījumu plāni un automatizēti risinājumi.

OECD secina, ka augstāks finanšu pratības līmenis parasti saistīts ar pārdomātākiem finanšu lēmumiem, lielāku uzkrājumu apmēru un biežāku dalību finanšu tirgos. Tāpēc nākamais solis Baltijas valstīm ir ne tikai turpināt uzlabot finanšu izglītību, bet arī veidot vidi, kurā iedzīvotāji jūtas droši spert pirmos soļus investēšanā.

Populārākie ieguldījumi un nākamās tendences Baltijā

Trešais pensiju līmenis joprojām ir populārākais ieguldījumu veids visās trīs Baltijas valstīs, jo tas apvieno ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu ar nodokļu priekšrocībām. Pēc tam seko akcijas, kuru popularitāte īpaši izteikta Igaunijā. Latvijā un Lietuvā arvien vairāk uzmanības piesaista arī uzņēmumu obligācijas, jo tās bieži piedāvā prognozējamāku ienesīgumu nekā akcijas un kļuvušas pieejamākas privātajiem investoriem.

Baltijas kapitāla tirgus pēdējos gados attīstījies strauji tieši obligāciju segmentā. Nasdaq Baltic dati liecina, ka 2025. gadā biržā tika kotētas 60 jaunas obligāciju emisijas un uzņēmumi piesaistīja vairāk nekā divus miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs reģionā. Tas apliecina, ka arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū, vienlaikus paplašinot investoriem pieejamo ieguldījumu klāstu.

Vienlaikus tirgus eksperti uzsver, ka investoru aktivitāti būtiski ietekmē arī jaunu akciju publiskie piedāvājumi. Skaļi IPO piesaista ne tikai pieredzējušus investorus, bet arī cilvēkus, kuri līdz tam vērtspapīros nav ieguldījuši. Igaunijas pieredze rāda, ka veiksmīgi publiskie piedāvājumi var radīt ilgstošu interesi par investēšanu un palielināt privāto investoru skaitu.

Turpmākajos gados Baltijas investīciju vidi, visticamāk, noteiks vairāki faktori - digitalizācija, jauni emitenti biržā, finanšu pratības pieaugums un plašāka investīciju produktu pieejamība. OECD norāda, ka arī augstāku procentu likmju vide pēdējos gados ir palielinājusi privāto investoru interesi par obligācijām, jo tās piedāvā pievilcīgāku ienesīgumu nekā iepriekš. Tas var kļūt par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas veicinās investēšanas kultūras attīstību Baltijā.