Kas Latvijā sadārdzinājās visvairāk?

Šā gada maijā patēriņa cenas Latvijā bija par 3,5% augstākas nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir straujākais gada inflācijas kāpums pēdējos mēnešos, jo aprīlī inflācija bija 2,9%, bet martā - 3,4%. Ekonomisti jau iepriekš prognozēja, ka maijā cenu pieaugums varētu sasniegt 3,3-3,5% robežu.

Lielāko ietekmi uz cenu kāpumu atstāja transports, mājokļa uzturēšanas izdevumi, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums. Transporta grupā cenas gada laikā pieauga par 11,1%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu lēciens. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 33,3%, benzīns - par 21,5%, bet autogāze - par 14,4%. Degvielas cenu svārstības jau kopš pavasara ir viens no galvenajiem inflācijas virzītājiem Latvijā.

Būtisks cenu pieaugums vērojams arī mājokļu sektorā. Gada laikā sadārdzinājās siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze, ūdensapgāde un kanalizācijas pakalpojumi. Energoresursu izmaksas joprojām ir viens no faktoriem, kas ietekmē gan mājsaimniecību budžetus, gan uzņēmumu izmaksas.

Interesanti, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā samazinājās par 0,8%, mazinot inflācijas spiedienu. Finanšu ministrijas un banku analītiķu vērtējumā pārtikas cenu kritumu veicinājušas akcijas un atsevišķu produktu cenu samazinājums, taču pakalpojumu un enerģijas izmaksu kāpums šo efektu ir pārsniedzis.

Pārtikas cenas samazinās, taču atsevišķi produkti kļūst ievērojami dārgāki

Lai gan inflācija maijā sasniedza 3,5%, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā gada laikā fiksēts cenu kritums par 0,8%. Tas ir viens no retajiem patēriņa segmentiem, kur cenu līmenis samazinājās, mazinot inflācijas ietekmi uz mājsaimniecību budžetiem. Arī iepriekšējos mēnešos Centrālā statistikas pārvalde norādīja, ka pārtikas cenu lejupslīdi veicinājušas veikalu akcijas un zemākas cenas vairākām ikdienas precēm.

Visstraujāk lētāks gada laikā kļuvis sviests, kura cena samazinājusies par 17,6%. Ievērojams kritums bija arī tropu augļiem, kartupeļiem, svaigiem lapu dārzeņiem, augu eļļām, sieram un piena produktiem. Lētāki kļuva arī gaļas izstrādājumi, šokolāde, makaroni un brokastu pārslas. Šīs izmaiņas daļēji skaidrojamas ar stabilizāciju pasaules pārtikas izejvielu tirgos un sīvu konkurenci mazumtirdzniecībā.

Vienlaikus ne visi pārtikas produkti kļuva pieejamāki. Īpaši straujš sadārdzinājums bija žāvētām, sālītām un kūpinātām zivīm, kuru cena pieauga gandrīz par 30%. Dārgāki kļuva arī svaigi augļi un dārzeņi, citrusaugļi, liellopu gaļa, olas, svaigas ogas un garšvielas. Daļai produktu cenu kāpumu ietekmējuši nelabvēlīgi laikapstākļi piegādes valstīs, kā arī augstākas transporta un enerģijas izmaksas.

Ekonomisti gan brīdina, ka pārtikas cenu kritums var nebūt ilgstošs. Energoresursu sadārdzināšanās un ģeopolitiskā spriedze pasaules tirgos gada otrajā pusē var radīt jaunu spiedienu uz pārtikas cenām, īpaši importētajām precēm.

Mājokļa uzturēšana kļūst arvien dārgāka

Viena no straujāk augošajām izdevumu pozīcijām Latvijā ir mājokļa uzturēšana. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka mājokļa, ūdensapgādes, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,8%. Šī patēriņa grupa bija otra nozīmīgākā pēc transporta, kas veicināja inflācijas kāpumu maijā.

Vislielākais sadārdzinājums reģistrēts dabasgāzei, kuras cena gada laikā pieauga par 16,6%. Ievērojami dārgāki kļuva arī kanalizācijas pakalpojumi (+12,1%), ūdensapgāde (+8,7%) un dažādi mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+7,9%). Augstākas izmaksas iedzīvotāji izjuta arī par siltumenerģiju, elektroenerģiju, atkritumu apsaimniekošanu un mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Šie izdevumi ir grūti samazināmi, tādēļ to pieaugums tieši ietekmē mājsaimniecību budžetus.

Enerģijas cenu ietekme nav raksturīga tikai Latvijai. Eiropas Komisijas jaunākajās prognozēs norādīts, ka 2026. gadā inflāciju Eiropā būtiski ietekmē energoresursu sadārdzināšanās, ko veicina spriedze pasaules enerģētikas tirgos. Tiek prognozēts, ka Latvijā gada vidējā inflācija sasniegs aptuveni 3,6%, un viens no galvenajiem iemesliem būs tieši augstākas enerģijas izmaksas.

Pozitīva tendence gan vērojama būvmateriālu segmentā. Materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam gada laikā kļuva par 0,6% lētāki, kas daļēji mazina izmaksu pieaugumu tiem iedzīvotājiem, kuri plāno remontdarbus vai mājokļa labiekārtošanu. Taču ikdienas komunālo maksājumu sadārdzinājums joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palielina dzīves dārdzību Latvijā.

Degviela un pakalpojumi kļūst par galvenajiem cenu kāpuma virzītājiem

Ja mājokļa uzturēšanas izmaksas ir viens no lielākajiem sloga avotiem iedzīvotājiem, tad transporta nozare šogad kļuvusi par galveno inflācijas dzinējspēku. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka transporta grupā cenas gada laikā pieauga par 11,1%, un tieši šī kategorija deva lielāko ieguldījumu kopējā cenu līmeņa kāpumā. Galvenais iemesls ir degvielas sadārdzināšanās - gada laikā degvielas cenas pieauga par 28,2%. Īpaši straujš kāpums bija dīzeļdegvielai, kuras cena pieauga par 33,3%, savukārt benzīns sadārdzinājās par 21,5%, bet autogāze - par 14,4%.

Energoresursu cenu svārstības ietekmē ne tikai autovadītājus. Dārgāka degviela palielina transportēšanas izmaksas uzņēmumiem, kas savukārt atspoguļojas preču un pakalpojumu cenās. Eiropas Komisija prognozē, ka tieši augstākas enerģijas cenas būs viens no galvenajiem faktoriem, kas 2026. gadā uzturēs inflāciju Latvijā ap 3,6% līmeni.

Vienlaikus turpina sadārdzināties arī dažādi pakalpojumi. Restorānu un izmitināšanas pakalpojumu grupā cenas gada laikā pieauga par 9,5%, turklāt viesnīcu pakalpojumi kļuva par 16,3% dārgāki. Pieauga arī ēdināšanas pakalpojumu cenas restorānos, kafejnīcās un ēdnīcās. Tāpat dārgāka kļuvusi veselības aprūpe - cenu kāpums sasniedza 4,9%, ko veicināja augstākas izmaksas zobārstniecībā, ambulatorajā ārstēšanā, diagnostikā un medikamentu iegādē. Šīs nozares īpaši izjūt darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas pēdējos gados saglabājas augsts.

Ekonomisti norāda, ka pakalpojumu cenu pieaugums parasti ir noturīgāks nekā preču cenu svārstības, tādēļ tieši šis segments var turpināt uzturēt inflāciju paaugstinātā līmenī arī gada otrajā pusē.