Inflācija 10 gados apēdusi pusi uzkrājumu

Pēdējo desmit gadu laikā inflācija Latvijā būtiski samazinājusi iedzīvotāju naudas pirktspēju. Lai gan daudzi joprojām uzskata bankas kontu vai skaidras naudas uzkrājumus par drošāko veidu līdzekļu glabāšanai, realitātē naudas vērtība šajā laikā ir ievērojami sarukusi. Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem, cenu līmenis Latvijā kopš 2016. gada pieaudzis par aptuveni 56%, kas nozīmē, ka par 100 eiro šodien iespējams iegādāties daudz mazāk preču un pakalpojumu nekā pirms desmit gadiem.

Inflācija īpaši strauji pieauga pēc Covid-19 pandēmijas, kad pasaules ekonomikā radās piegāžu ķēžu traucējumi, pieauga energoresursu cenas un vēlāk Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja jaunu cenu kāpuma vilni. Latvijā inflācijas maksimums tika sasniegts 2022. gadā, kad gada inflācija pārsniedza 17%, kļūstot par vienu no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Lai gan 2024. gadā inflācijas temps būtiski samazinājās, cenu līmenis neatgriezās iepriekšējā stāvoklī. Tas nozīmē, ka augstākās cenas saglabājās, bet to pieaugums kļuva lēnāks. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka arī 2025. gadā Latvijā inflācija saglabāsies virs 3%, un galvenie cenu kāpuma virzītāji būs pakalpojumi un pārtika.

12,1 miljards eiro kontos – vai nauda patiešām ir drošībā?

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2025. gada beigās Latvijas iedzīvotāju noguldījumi banku kontos sasniedza aptuveni 12,1 miljardu eiro. Tas norāda, ka sabiedrība joprojām dod priekšroku uzkrājumu glabāšanai kontos, nevis ieguldīšanai dažādos finanšu instrumentos. Daudziem šāda pieeja šķiet droša, jo nauda ir viegli pieejama un nav pakļauta ikdienas finanšu tirgu svārstībām.

Tomēr inflācijas apstākļos šī drošības sajūta var būt maldinoša. Pat tad, ja kontā esošā summa nemainās, tās reālā vērtība samazinās. Ja cenu līmenis pieaug straujāk nekā uzkrājumu ienesīgums, cilvēks ar laiku par to pašu naudas summu var atļauties arvien mazāk. Šo procesu ekonomisti dēvē par pirktspējas samazināšanos.

Pēdējos gados Latvijā īpaši strauji sadārdzinājušies pārtikas produkti, pakalpojumi, energoresursi un mājokļa uzturēšanas izmaksas. Latvijas Banka norāda, ka arī 2025. gadā inflāciju uztur augošas algas, pakalpojumu cenu kāpums un augstas pārtikas cenas. Tādēļ gada inflācijas prognoze tika paaugstināta līdz 3,9%.

Līdzīga tendence novērojama arī Eiropā. Eurostat dati rāda, ka inflācija eirozonā pēdējos gados ir samazinājusies salīdzinājumā ar 2022. gada rekordaugstajiem rādītājiem, tomēr pakalpojumu un pārtikas cenas joprojām saglabā spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem.

Tieši tādēļ arvien biežāk tiek uzsvērts, ka uzkrājumu uzkrāšana vien pati par sevi negarantē finanšu drošību nākotnē. Ja nauda ilgstoši netiek izmantota vai ieguldīta veidos, kas spēj vismaz daļēji kompensēt inflācijas ietekmi, tās reālā vērtība turpina sarukt. Rezultātā cilvēks var būt uzkrājis vairāk eiro nekā iepriekš, taču spēt iegādāties mazāk nekā pirms vairākiem gadiem.

Inflācijas ietekme uz pirktspēju pēdējo desmit gadu laikā

Inflācija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ilgtermiņā samazina naudas vērtību. Tā nozīmē, ka preces un pakalpojumi kļūst dārgāki, savukārt par to pašu naudas summu iespējams iegādāties arvien mazāk. Tieši tādēļ ekonomisti bieži uzsver, ka svarīga nav tikai uzkrātā summa eiro izteiksmē, bet arī tās reālā pirktspēja.

Latvijā cenu pieaugums īpaši paātrinājās pēc 2021. gada. Enerģijas sadārdzināšanās, piegādes ķēžu problēmas un ģeopolitiskā nestabilitāte izraisīja strauju inflācijas kāpumu, kas ietekmēja gandrīz visas mājsaimniecību izdevumu pozīcijas. Visvairāk sadārdzinājās pārtika, komunālie maksājumi, transports un dažādi pakalpojumi.

Ja cilvēks 2016. gadā noguldīja 100 eiro un šos līdzekļus desmit gadus vienkārši turēja kontā bez ienesīguma, 2026. gadā šī summa nomināli joprojām būtu 100 eiro. Taču tās pirktspēja būtu ievērojami zemāka, jo cenu līmenis šajā laikā pieaudzis vairāk nekā par pusi. Praktiski tas nozīmē, ka par tiem pašiem 100 eiro šodien iespējams iegādāties daudz mazāk pārtikas, pakalpojumu vai sadzīves preču nekā pirms desmit gadiem.

Īpaši spilgti tas redzams ikdienas izdevumos. Eurostat un CSP dati rāda, ka būtisks cenu kāpums pēdējos gados novērots pārtikas produktiem, mājokļa uzturēšanai un energoresursiem. Arī veselības aprūpes un transporta izmaksas pieaugušas straujāk nekā daudzās citās patēriņa kategorijās.

Sabiedrībā bieži rodas maldīgs priekšstats, ka inflācijas samazināšanās nozīmē cenu kritumu. Patiesībā zemāka inflācija norāda tikai uz to, ka cenas turpina pieaugt lēnāk nekā iepriekš. Lai cenas samazinātos, būtu nepieciešama deflācija, kas ekonomikā notiek reti. Šo atšķirību bieži uzsver arī ekonomisti un finanšu analītiķi.

Kur cenas pieaugušas visvairāk? Patēriņa grupu analīze

Inflācijas ietekme nav vienāda visās preču un pakalpojumu kategorijās. Pēdējo desmit gadu laikā dažās jomās cenu pieaugums bijis salīdzinoši mērens, bet citās izmaksas pieaugušas vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka atsevišķām mājsaimniecībām reālā inflācija var būt daudz augstāka par oficiālo vidējo rādītāju, jo izdevumu struktūra katram cilvēkam atšķiras.

Viens no straujākajiem cenu kāpumiem novērots veselības aprūpē. Stomatoloģijas pakalpojumu cenas kopš 2016. gada pieaugušas par vairāk nekā 120%, savukārt ambulatorās aprūpes izmaksas pārsniegušas 100% pieaugumu. Tas saistīts gan ar darbaspēka izmaksu kāpumu, gan medicīnas tehnoloģiju un materiālu sadārdzināšanos. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka veselības aprūpes cenas turpina pieaugt vēl 2025. un 2026. gadā.

Ļoti būtiski sadārdzinājušies arī mājokļa uzturēšanas izdevumi. Elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, ūdensapgādes un citu komunālo pakalpojumu cenas pēdējos gados kļuvušas par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājiem Latvijā. CSP dati liecina, ka arī 2025. un 2026. gadā cenu pieaugumu ievērojami ietekmēja mājokļa un enerģijas izmaksas.

Iedzīvotāji īpaši izjutuši arī pārtikas cenu pieaugumu. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas desmit gadu laikā palielinājušās par vairāk nekā 70%. Atsevišķiem produktiem sadārdzinājums bijis vēl straujāks. Piemēram, dažādos periodos būtiski pieauga sviesta, kafijas, gaļas un piena produktu cenas. Pārtika joprojām ir viena no lielākajām mājsaimniecību budžeta pozīcijām, tādēļ šīs izmaiņas tieši ietekmē cilvēku ikdienu.

Ne mazāk nozīmīgas pārmaiņas notikušas transporta sektorā. Degvielas cenu svārstības, augstākas uzturēšanas izmaksas un piegādes ķēžu problēmas radīja ievērojamu sadārdzinājumu personisko transportlīdzekļu ekspluatācijā. 2026. gada sākumā transporta izmaksu kāpums atkal kļuva par vienu no galvenajiem inflācijas pieauguma faktoriem Latvijā.

Ekonomisti bieži uzsver, ka inflāciju cilvēki izjūt atšķirīgi. Mājsaimniecībām, kuru izdevumos liela daļa tiek tērēta pārtikai, mājoklim vai veselības aprūpei, cenu kāpums šķiet daudz straujāks nekā oficiālajos datos redzamais vidējais rādītājs. Šādu atšķirību regulāri apspriež arī finanšu un ekonomikas forumos, kur lietotāji norāda, ka ikdienas izdevumu sadārdzināšanās bieži ir jūtamāka nekā statistiskajos pārskatos redzamā inflācija.

Latvija un Eiropas Savienība: kāpēc inflācija Latvijā bija augstāka?

Salīdzinot inflācijas rādītājus Latvijā ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, redzams, ka pēdējos gados Latvija vairākkārt atradās starp valstīm ar visstraujāko cenu pieaugumu. Īpaši izteikta atšķirība bija 2022. gadā, kad gada inflācija Latvijā sasniedza 17,3%, kamēr Eiropas Savienībā vidējais rādītājs bija aptuveni 9-10%. Dažos mēnešos Latvijā inflācija pārsniedza pat 20%, kļūstot par vienu no augstākajām visā eirozonā.

Ekonomisti skaidro, ka Latvijas augstāko inflāciju noteica vairāku faktoru kombinācija. Viens no būtiskākajiem iemesliem bija energoresursu sadārdzināšanās. Baltijas valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas, kuras īpaši jutīgi reaģē uz globālajām cenu svārstībām. Enerģijas un dabasgāzes cenu kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ļoti ātri ietekmēja gan uzņēmumu izmaksas, gan mājsaimniecību izdevumus.

Svarīga nozīme bija arī patēriņa struktūrai. Latvijas mājsaimniecības lielāku ienākumu daļu tērē pārtikai, apkurei un elektroenerģijai nekā daudzu Rietumeiropas valstu iedzīvotāji. Tā kā tieši šajās kategorijās cenu pieaugums bija visstraujākais, inflācijas ietekme Latvijā kļuva īpaši jūtama. Latvijas Banka norādījusi, ka enerģijas un pārtikas īpatsvars patēriņā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cenu kāpums Latvijā pārsniedza eirozonas vidējo līmeni.

Papildu spiedienu radīja algu pieaugums un darbaspēka trūkums. Uzņēmumiem pieaugot izmaksām, tās tika iekļautas preču un pakalpojumu cenās. Tas īpaši izpaudās pakalpojumu sektorā, kur darbaspēka izmaksas veido ievērojamu daļu no gala cenas. Starptautiskais Valūtas fonds norādījis, ka Latvijā pēc enerģijas cenu šoka izveidojās arī tā sauktie otrā viļņa efekti, kad sākotnējais sadārdzinājums pakāpeniski izplatījās citās nozarēs.

Līdzīga situācija bija arī Lietuvā un Igaunijā. Baltijas valstis vairākus mēnešus pēc kārtas saglabāja augstākos inflācijas rādītājus eirozonā. Analītiķi to saistīja ar enerģētisko atkarību, ģeopolitiskajiem riskiem un straujāku globālo cenu pārnesi uz vietējo ekonomiku.

Lai gan 2023. un 2024. gadā inflācija būtiski samazinājās, cenu līmenis saglabājās augsts. Tas nozīmē, ka mājsaimniecību izdevumi neatgriezās pirmskrīzes līmenī. Arī sabiedrības diskusijās bieži tika uzsvērts, ka cilvēki ikdienā izjūt lielāku sadārdzinājumu nekā rāda oficiālā statistika, jo īpaši pārtikas, apkures un elektroenerģijas izmaksās.