ECB atkal paaugstina procentu likmes

Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. septembrī nolēma paaugstināt visas trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Līdz ar to noguldījumu iespējas uz nakti jeb depozīta likme no 16. septembra pieaugs līdz 2,50%, galveno refinansēšanas operāciju likme - līdz 2,65%, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,90%.

Šis ir jau otrais ECB procentu likmju paaugstinājums 2026. gadā. Centrālā banka likmju celšanu atsāka jūnijā, bet jūlijā nolēma tās nemainīt. Septembra solis finanšu tirgiem nebija liels pārsteigums - Reuters aptaujātie ekonomisti jau pirms ECB sanāksmes pārsvarā prognozēja likmes palielināšanu par 25 bāzes punktiem.

Galvenais iemesls stingrākai ECB politikai ir inflācijas atgriešanās. Augustā gada inflācija eirozonā pieauga līdz 3,3% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā. Īpaši straujš bijis enerģijas cenu kāpums - to gada inflācija augustā sasniedza 14,3%. Tajā pašā laikā inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenas, nedaudz samazinājās no 2,5% līdz 2,4%.

ECB jaunākās prognozes liecina, ka cenu spiediens tik ātri nepazudīs. Banka paredz vidējo inflāciju 3,0% apmērā 2026. gadā, 2,5% 2027. gadā un 2,1% 2028. gadā. Tas nozīmē, ka ECB noteiktais 2% inflācijas mērķis vēl kādu laiku var palikt nesasniegts.

Naftas cenas atkal rada galvassāpes Eiropai

ECB uzdevumu krietni sarežģī notikumi enerģijas tirgū. Brent jēlnaftas cena 11. septembrī noslēdza tirdzniecību pie 104,61 ASV dolāra par barelu, bet nedēļas laikā tās kāpums pārsniedza 8%. Arī ASV WTI naftas cena saglabājās virs 100 dolāru atzīmes. Galvenais cenu kāpuma iemesls ir bažas par piegāžu traucējumiem Tuvajos Austrumos un apdraudējumu svarīgākajiem energoresursu transportēšanas maršrutiem.

Īpaša uzmanība pievērsta Hormuza šaurumam, caur kuru pirms pašreizējā konflikta tika transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu. Kuģu satiksme šajā maršrutā ir būtiski sarukusi, bet uzbrukumi kuģiem un enerģētikas infrastruktūrai palielina risku, ka piegādes varētu tikt traucētas vēl ilgāk.

Eiropai šāda situācija ir īpaši nepatīkama, jo tā ir liela energoresursu importētāja. Dārgāka nafta sadārdzina benzīnu, dīzeļdegvielu un transportu, savukārt augstākas gāzes un elektroenerģijas cenas palielina uzņēmumu ražošanas izmaksas. Daļa šo izmaksu ar laiku var nonākt arī preču un pakalpojumu cenās.

ECB septembra aplēses rāda, ka enerģijas cenu risks joprojām ir ievērojams. Nelabvēlīgā scenārijā naftas cena gada ceturtajā ceturksnī varētu turēties ap 100 dolāriem par barelu, bet smagākā scenārijā sasniegt aptuveni 130 dolārus. Šādā gadījumā enerģijas šoks būtu ilgstošāks un tā ietekme arvien vairāk izplatītos uz citām cenām.

Vai ar 2,5% būs gana?

Vēl pirms septembra ECB sēdes liela daļa ekonomistu uzskatīja, ka šis varētu būt pēdējais procentu likmju palielinājums pašreizējā ciklā. Reuters 3. septembrī publicētajā aptaujā dominēja prognoze, ka pēc septembra soļa depozīta likme tiks saglabāta 2,5% līmenī vismaz līdz 2027. gada vidum. Taču tikai dažas dienas vēlāk tirgus noskaņojums jau bija kļuvis piesardzīgāks.

Pēc ECB lēmuma pastiprinājās spekulācijas par vēl vienu likmju palielinājumu. Reuters, atsaucoties uz avotiem ECB, ziņoja, ka daļa politikas veidotāju saskata nepieciešamību pēc turpmākas monetārās politikas stingrināšanas. Nākamā iespēja tam būs jau 29. oktobra sanāksmē, lai gan lēmums būs atkarīgs no jaunākajiem ekonomikas datiem un ģeopolitiskās situācijas.

Arī finanšu institūciju prognozes kļūst piesardzīgākas. Deutsche Bank septembra sākumā paaugstināja savu prognozi ECB likmju augstākajam punktam no 2,5% līdz 2,75%, paredzot vēl vienu 25 bāzes punktu palielinājumu decembrī. Bankas analītiķi gan norāda, ka scenārijs var mainīties, ja ģeopolitiskā spriedze mazināsies un eirozonas ekonomikas izaugsme vājināsies.

Pašai ECB pašlaik nav iepriekš noteikta likmju ceļa. Centrālā banka uzsver, ka lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot cenu dinamiku, ekonomikas un finanšu datus, kā arī to, cik efektīvi augstākas likmes iedarbojas uz tautsaimniecību.

Stagflācija - nepatīkamākais scenārijs Eiropai

Viena no nepatīkamākajām iespējām eirozonai ir stagflācija - situācija, kurā augsta inflācija iet roku rokā ar ļoti vāju ekonomikas izaugsmi. Centrālajai bankai šādos apstākļos izvēle kļūst sevišķi sarežģīta: cīņa pret cenu kāpumu var vēl vairāk nospiest ekonomisko aktivitāti, bet pārāk pielaidīga monetārā politika riskē nostiprināt inflāciju.

Pagaidām ECB pamata prognoze šādu scenāriju neparedz. Septembrī centrālā banka pat paaugstināja eirozonas izaugsmes aplēses - IKP šogad varētu palielināties par 0,9%, 2027. gadā par 1,4%, bet 2028. gadā par 1,5%. ECB norāda, ka patēriņš, investīcijas un rūpniecība līdz šim turējušies labāk, nekā gaidīts. Atbalstu ekonomikai sniedz arī valdību izdevumi infrastruktūrai un aizsardzībai.

Taču nelabvēlīgākie ECB scenāriji rāda pavisam citu ainu. Smaga un ilgstoša enerģētikas šoka gadījumā eirozonas izaugsme 2027. gadā varētu noslīdēt līdz tikai 0,4%, kamēr inflācija tajā pašā gadā varētu sasniegt 5,4%. Tas jau būtu ļoti tuvu klasiskai stagflācijas videi - cenu kāpums saglabājas spēcīgs, bet tautsaimniecība faktiski iestrēgst.

Risku izjūt arī patērētāji. ECB galvenais ekonomists Filips Leins 11. septembrī brīdināja, ka ilgstoši augstas enerģijas izmaksas jau rudenī varētu sākt jūtamāk ietekmēt mājsaimniecību patēriņu. Ja lielāka ienākumu daļa jāatvēl enerģijai un citām pirmās nepieciešamības precēm, mazāk naudas paliek citiem pirkumiem un pakalpojumiem.