Zelta cena sarūk par 3%, sudraba par 5%

Zelta un sudraba cenas pirmdien strauji saruka, turklāt sudrabs zaudēja vērtību vēl ātrāk nekā zelts. Saskaņā ar rakstā minētajiem datiem zelta nākotnes līgumu cena kritās par 3,34% līdz 4176,80 ASV dolāriem par Trojas unci. Zelta cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 3,27% līdz 4145,88 dolāriem.

Sudraba nākotnes līgumu cena kritās par 5,1% līdz 61,52 dolāriem par unci, bet tūlītējās piegādes cena - par 4,92% līdz 61,11 dolāriem. Tātad sudraba procentuālais kritums abos cenu veidos bija lielāks.

Šie skaitļi raksturo divus atšķirīgus darījumu veidus. Tūlītējās piegādes cena attiecas uz pašreizējo metāla tirgu, savukārt nākotnes līgums paredz darījumu ar vēlāku izpildi. Tāpēc abu veidu cenas var atšķirties arī vienā tirdzniecības dienā.

Kāpēc obligāciju ienesīgums rada spiedienu uz zelta cenu?

Investori dārgmetālu cenu kritumu saista ar valsts obligāciju ienesīguma pieaugumu. Obligācijas var nodrošināt procentu ienākumus, savukārt zelts tos nemaksā. Kad obligāciju ienesīgums aug, ieguldītājam kļūst izdevīgāk apsvērt alternatīvu zelta turēšanai. Pasaules Zelta padome šo izvēli dēvē par zelta turēšanas alternatīvajām izmaksām.

Īpaša nozīme ir reālajam ienesīgumam - obligāciju atdevei, ņemot vērā inflāciju. Ja tas pieaug, procentus nesoši ieguldījumi var kļūt pievilcīgāki arī pēc cenu kāpuma ietekmes izvērtēšanas. Šādas pārmaiņas var mazināt investoru interesi par zeltu un fondiem, kas tajā iegulda.

Obligāciju tirgus reaģē arī uz gaidām par ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem. Ja investori paredz augstākas procentu likmes, ienesīgums var mainīties vēl pirms paša lēmuma. FRS skaidro, ka tās noteiktās likmes izmaiņas parasti ietekmē arī citas tirgus procentu likmes un plašākus finanšu apstākļus. Tomēr obligāciju ienesīgums viens pats nenosaka zelta cenu: to ietekmē arī dolāra vērtība, ekonomiskā nenoteiktība un investoru vēlme mazināt risku.

Inflācijas bažas un sudraba rūpnieciskais pieprasījums

Inflācijas attīstība var mainīt investoru skatījumu uz zeltu. Ja cenu kāpums mazinās un ekonomika saglabājas stabila, vajadzība iegādāties zeltu aizsardzībai pret nenoteiktību var kļūt mazāka. Ja inflācija ieilgst vai pieaug bažas par ekonomiku, interese par zeltu kā ieguldījumu portfeļa dažādošanas līdzekli var saglabāties. Pasaules Zelta padome norāda, ka risks un nenoteiktība ir vieni no zelta pieprasījuma virzītājiem, taču tā cena nereaģē vienādi uz katru inflācijas pārmaiņu.

ASV Federālā rezervju sistēma 16. septembrī paaugstināja bāzes procentu likmes mērķa diapazonu līdz 3,75-4% un paziņoja, ka inflācija joprojām ir paaugstināta. Tādēļ turpmākie inflācijas dati un FRS lēmumi būs nozīmīgi dārgmetālu tirgus dalībniekiem.

Sudrabam ir vēl viens būtisks pieprasījuma avots - rūpniecība. To izmanto elektronikā, elektrotīklu iekārtās un saules paneļos. Tomēr lielāks saules paneļu ražošanas apjoms automātiski nenozīmē lielāku sudraba patēriņu: ražotāji var samazināt katrā panelī izmantoto metāla daudzumu vai to daļēji aizstāt. Sudraba institūts šādu taupīgāku izmantošanu min kā vienu no faktoriem, kas 2026. gadā var mazināt pieprasījumu saules enerģijas nozarē.

Centrālo banku zelta pirkumi turpinās

Līdzās ikdienas cenu svārstībām zelta tirgū nozīmīga ir centrālo banku rīcība. Pasaules Zelta padomes dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī tās kopā ar citām oficiālā sektora iestādēm iegādājās par 289 tonnām zelta vairāk, nekā pārdeva. Tas bija lielākais otrā ceturkšņa neto pirkumu apjoms padomes datos. Starp valstīm, kas ziņojušas par savām rezervēm, lielākais pircējs bija Polija; zelta uzkrāšanu paātrināja arī Ķīna.

Pirkumu iemesli atšķiras no tiem, kas vada īstermiņa tirdzniecību. Pasaules Zelta padomes 2026. gada aptaujā centrālās bankas kā būtiskus zelta turēšanas iemeslus minēja rezervju dažādošanu, vērtības saglabāšanu ilgā laikā un tā lomu krīzes apstākļos. Aptaujā 45% respondentu paredzēja palielināt savas iestādes zelta rezerves nākamo 12 mēnešu laikā. Tā ir iecere, nevis jau veikts pirkums.

Arī 289 tonnas nevajadzētu uztvert kā garantiju turpmākam cenu kāpumam. Pasaules Zelta padome norāda, ka pēc lēnāka pirmā ceturkšņa centrālo banku pieprasījums 2026. gada pirmajā pusgadā bija zemākais kopš 2022. gada. Tādēļ nākamie ceturkšņa dati palīdzēs novērtēt, vai otrais ceturksnis iezīmēja noturīgu pirkumu pieaugumu.