Valdība plāno samazināt degvielas cenas par 20 centiem litrā

Ministru prezidents Andris Kulbergs ir paziņojis par valdības ieceri samazināt degvielas cenas Latvijā. Plānotais samazinājums varētu sasniegt līdz pat 20 centiem par litru. Šāds solis paredzēts, lai mazinātu degvielas cenu radīto finansiālo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Valdība šonedēļ plāno izskatīt vairākus iespējamos risinājumus, izmantojot tās rīcībā esošos instrumentus degvielas cenu samazināšanai.

Degvielas cenu izmaiņas ietekmē ne tikai autovadītājus, bet arī dažādas tautsaimniecības nozares. Transporta uzņēmumiem degviela ir viena no būtiskākajām izmaksu pozīcijām, tāpēc cenu samazinājums varētu palīdzēt samazināt pārvadājumu izmaksas. Arī lauksaimniecības, loģistikas un citu nozaru uzņēmumi varētu gūt labumu no zemākām degvielas cenām. Savukārt mājsaimniecībām tas nozīmētu mazākus ikdienas izdevumus par pārvietošanos.

Premjers norādījis, ka valdība vēlas izmantot visus iespējamos tai pieejamos rīkus, lai panāktu degvielas cenas samazinājumu līdz pieļaujamajam minimumam. Plāns paredz pārskatīt vairākas izmaksu pozīcijas, kas ietekmē degvielas gala cenu.

Tomēr jāņem vērā, ka pašlaik runa ir par iecerētiem pasākumiem, nevis jau pieņemtiem lēmumiem. Faktiskais cenu samazinājums būs atkarīgs no valdības un Saeimas lēmumiem, kā arī no tā, kā pieņemtās izmaiņas tiks atspoguļotas degvielas mazumtirdzniecības cenās. Rakstā minētais 20 centu samazinājums ir maksimāli iespējamais rezultāts, nevis garantēta cenu izmaiņa katrā degvielas uzpildes stacijā.

Galvenie pasākumi degvielas cenu samazināšanai

Valdība izskata trīs galvenos pasākumus, kuru kopējais iespējamais rezultāts būtu degvielas cenas samazinājums līdz 20 centiem litrā. Katrs no šiem pasākumiem ir saistīts ar atšķirīgu degvielas cenas veidošanās sastāvdaļu.

Pirmais risinājums ir akcīzes nodokļa samazināšana. Akcīzes nodoklis ir viens no nodokļiem, kas tiek piemērots degvielai un ietekmē tās gala cenu. Saskaņā ar Ministru prezidenta sniegto informāciju šī nodokļa samazināšana varētu ļaut ietaupīt aptuveni 8 centus par katru degvielas litru. Tas būtu viens no būtiskākajiem plānotā cenu samazinājuma elementiem.

Otrais pasākums paredz atcelt izmaksas, kas saistītas ar degvielas rezervju prasībām. Degvielas rezerves tiek uzturētas, lai nodrošinātu valsts gatavību iespējamām piegādes problēmām. Šo prasību izmaksu atcelšana varētu samazināt degvielas cenu vēl par aptuveni 8 centiem litrā. Vienlaikus šāda risinājuma īstenošanā būtu svarīgi izvērtēt tā ietekmi uz degvielas apgādes drošību.

Trešais risinājums ir biopiedevas prasības atcelšana. Biopiedevas tiek izmantotas degvielas sastāvā, un to izmantošanas prasības var ietekmēt degvielas ražošanas un tirdzniecības izmaksas. Pēc premjera aplēsēm šī pasākuma rezultātā degvielas cena varētu samazināties par aptuveni 4 centiem litrā.

Apvienojot visus trīs pasākumus, teorētiskais ietaupījums sasniegtu 20 centus par litru. Tomēr katra pasākuma faktiskā ietekme būs atkarīga no tā īstenošanas nosacījumiem un degvielas tirgus situācijas.

Lēmumu pieņemšanas process un samazinājuma termiņš

Degvielas cenu samazināšanas plāns paredz konkrētu lēmumu pieņemšanas kārtību un ierobežotu darbības termiņu. Ministru prezidents Andris Kulbergs informējis, ka valdība šonedēļ izskatīs iespējamos risinājumus, lai noteiktu, kā praktiski īstenot plānoto cenu samazinājumu.

Saskaņā ar rakstā sniegto informāciju trešdien, 23. septembrī, Ministru kabineta pieņemtos lēmumus paredzēts iesniegt Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Komisijas uzdevums būs izvērtēt iesniegtos priekšlikumus un virzīt tos tālākai izskatīšanai Saeimā. Šis process ir nepieciešams, jo daļa plānoto pasākumu var prasīt izmaiņas normatīvajos aktos, tostarp nodokļu regulējumā.

Plānots, ka degvielas cenu samazinājums stātos spēkā 2026. gada 1. oktobrī un būtu spēkā līdz 31. decembrim. Tādējādi paredzētais atbalsta periods ilgtu trīs mēnešus. Šāds termiņš ļautu īslaicīgi samazināt degvielas izmaksas laikā, kad starptautiskā situācija rada papildu nenoteiktību energoresursu tirgū.

Pagaidu pasākumu ieviešana nozīmē arī to, ka pēc noteiktā termiņa beigām būs jāvērtē turpmākā rīcība. Ja degvielas cenas pasaules tirgū saglabāsies augstas, valdībai varētu nākties apsvērt, vai nepieciešami papildu risinājumi.

Svarīgi uzsvērt, ka rakstā minētie datumi atspoguļo valdības iecerēto lēmumu pieņemšanas un pasākumu īstenošanas grafiku. Kamēr attiecīgie lēmumi nav pieņemti un stājušies spēkā, nav iespējams garantēt, ka degvielas cenas samazināsies tieši paredzētajā apmērā un laikā.

Situācija Tuvajos Austrumos un degvielas pieejamības riski

Ministru prezidents Andris Kulbergs ir pievērsis uzmanību arī starptautiskajai situācijai, kas var ietekmēt degvielas cenas un pieejamību Eiropā. Viņš brīdinājis, ka gadījumā, ja situācija Tuvajos Austrumos neuzlabosies, Eiropas Savienība varētu saskarties ar nopietnākām problēmām nekā tikai augstām degvielas cenām.

Tuvie Austrumi ir nozīmīgs pasaules naftas ieguves un eksporta reģions. Konflikti un politiskā nestabilitāte šajā reģionā var radīt traucējumus naftas ieguvē, transportēšanā un piegādēs. Šādi notikumi var ietekmēt naftas cenas pasaules tirgū un līdz ar to arī degvielas cenas Eiropas valstīs, tostarp Latvijā.

Premjers norādījis, ka nelabvēlīgas situācijas attīstības gadījumā varētu rasties arī kopēja degvielas pieejamības problēma. Tas nozīmē, ka jautājums vairs nebūtu tikai par to, cik daudz degviela maksā, bet arī par iespējām nodrošināt pietiekamas degvielas piegādes.

Šajā kontekstā īpaši nozīmīgs ir valdības priekšlikums atcelt ar degvielas rezervju prasībām saistītās izmaksas. Lai gan šāds pasākums varētu palīdzēt samazināt cenu, vienlaikus būtu jāizvērtē, kā saglabāt valsts gatavību iespējamām piegādes krīzēm.

Plānotais degvielas cenu samazinājums ir īstermiņa risinājums iedzīvotāju un uzņēmumu izmaksu mazināšanai. Tomēr ilgtermiņā degvielas tirgus stabilitāte būs atkarīga arī no starptautiskās drošības situācijas, energoresursu piegāžu nepārtrauktības un Eiropas Savienības spējas reaģēt uz iespējamiem apgādes traucējumiem.