Valdība atbalsta Netflix nodokli

Ministru kabinets 7. jūlijā atbalstīja Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā, kas paredz ieviest tā dēvēto Netflix nodokli. Ar šo risinājumu starptautiskajām video straumēšanas platformām, kas sniedz pakalpojumus Latvijas skatītājiem, būs pienākums veikt finansiālu ieguldījumu vietējā audiovizuālā satura veidošanā. Pirms jaunā regulējuma stāšanās spēkā tas vēl jāapstiprina Saeimā.

Plānots, ka tādi pakalpojumu sniedzēji kā Netflix, Disney+, Amazon Prime Video, Apple TV+, HBO Max, Go3 un citi maksās vismaz 3,5% no ieņēmumiem, kas gūti Latvijas tirgū. Kultūras ministrija lēš, ka šādā veidā Nacionālā kino centra budžetu ik gadu varētu papildināt aptuveni 600 000 eiro, kurus izmantotu jaunu Latvijas filmu, seriālu un citu audiovizuālo darbu finansēšanai konkursa kārtībā.

Lai gan publiskajā telpā šo ieceri dēvē par "Netflix nodokli", tas nav nodoklis klasiskajā izpratnē. Runa ir par obligātu finansiālu ieguldījumu nacionālā kino attīstībā, ko paredz Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Šādu modeli jau ieviesušas daudzas ES dalībvalstis, un katra nosaka savu iemaksu apmēru. Latvijā izvēlētais 3,5% slieksnis ir zemāks nekā Eiropas vidējais, kas ir aptuveni 5%.

Kāpēc tiek ieviests Netflix nodoklis?

"Netflix nodokļa" ieviešanas mērķis nav tikai palielināt finansējumu Latvijas kino nozarei. Kultūras ministrija norāda, ka jaunais regulējums ir daļa no Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ieviešanas, kas dod dalībvalstīm tiesības pieprasīt video straumēšanas platformām finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā. Direktīva tika pārskatīta 2018. gadā, lai pielāgotu noteikumus straujajai straumēšanas pakalpojumu attīstībai un nodrošinātu taisnīgākus konkurences apstākļus starp tradicionālajiem medijiem un digitālajām platformām.

Latvijā šāda iniciatīva kļuvusi aktuāla, jo pēdējo gadu laikā būtiski mainījušies iedzīvotāju filmu un seriālu skatīšanās paradumi. Aizvien vairāk cilvēku izvēlas tādas platformas kā Netflix, Go3, Disney+ un HBO Max, savukārt lineārās televīzijas auditorija pakāpeniski samazinās. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes dati rāda, ka video pakalpojumu pēc pieprasījuma popularitāte turpina pieaugt, īpaši jaunākās auditorijas vidū.

Līdzīgi mehānismi jau darbojas daudzviet Eiropā. Finansiālā ieguldījuma likme dažādās valstīs ir atšķirīga - Horvātijā tā ir 2%, bet Francijā sasniedz 25% no attiecīgajā tirgū gūtajiem ieņēmumiem. Latvijā plānotie 3,5% ir zemāki par Eiropas vidējo rādītāju, kas ir aptuveni 5%. Kultūras ministrija uzskata, ka šāds risinājums palīdzēs radīt vairāk vietējā satura latviešu valodā un stiprinās Latvijas filmu nozares konkurētspēju, vienlaikus saglabājot samērīgas prasības starptautiskajiem straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Kā straumēšanas uzņēmumi vērtē jauno regulējumu?

Plānotais "Netflix nodoklis" nav guvis vienprātīgu atbalstu starptautisko straumēšanas platformu vidū. Pret ieceri iepriekš iebilda Motion Picture Association (MPA), kas pārstāv tādus pasaules mēroga uzņēmumus kā Netflix, The Walt Disney Company, Warner Bros. Discovery, Paramount Pictures, Sony Pictures Entertainment un Universal Pictures. Organizācija uzskata, ka obligāts finansiālais ieguldījums var radīt papildu administratīvo slogu un ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

2024. gadā MPA nosūtīja vēstuli Kultūras ministrijai, kurā pauda bažas par iecerētajiem likuma grozījumiem. Asociācija aicināja izvērtēt, vai izvēlētais regulējums ir samērīgs un atbilst ES tiesību normām. Vienlaikus organizācija uzsvēra, ka straumēšanas platformas jau investē Eiropas filmu un seriālu veidošanā, finansējot vietējo saturu dažādās valstīs.

Savukārt Kultūras ministrija norāda, ka līdzīgi pienākumi jau ir spēkā daudzās Eiropas valstīs un nav kavējuši lielo straumēšanas platformu darbību. Ministrijas ieskatā jaunais regulējums palīdzēs nodrošināt taisnīgāku konkurenci starp vietējiem un ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus radot papildu finansējumu Latvijas filmu nozarei. Pēc valdības atbalsta likumprojekts nonāks Saeimā, kur deputāti lems par tā galīgo apstiprināšanu. Ja likums tiks pieņemts, Latvija pievienosies to Eiropas valstu lokam, kur video straumēšanas platformām ir pienākums finansiāli atbalstīt vietējā audiovizuālā satura veidošanu.

Kā jaunais regulējums ietekmēs skatītājus?

Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir, vai pēc jaunā regulējuma ieviešanas pieaugs straumēšanas platformu abonēšanas cenas. Kultūras ministrija uzsver, ka paredzētais 3,5% finansiālais ieguldījums ir jāmaksā pakalpojumu sniedzējiem, nevis lietotājiem. Tas nozīmē, ka likumā nav paredzēts automātisks abonēšanas maksas pieaugums.

Tomēr nav iespējams pilnībā izslēgt iespēju, ka atsevišķi uzņēmumi nākotnē pārskatīs savu cenu politiku. Straumēšanas platformas regulāri maina abonēšanas maksu dažādu iemeslu dēļ - satura iegādes izmaksu, inflācijas, investīciju vai uzņēmuma stratēģijas dēļ. Līdz ar to, pat ja cenas kādreiz pieaugtu, tas nebūtu automātiski saistāms tikai ar Latvijā ieviesto finansiālā ieguldījuma prasību.

Savukārt Latvijas filmu nozarei ieguvumi varētu būt jūtamāki. Papildu finansējums ļautu Nacionālajam kino centram izsludināt vairāk konkursu filmu, seriālu un citu audiovizuālo darbu veidošanai. Tas varētu veicināt arī vietējā satura nonākšanu starptautiskajās straumēšanas platformās, jo daļa pakalpojumu sniedzēju var izvēlēties ieguldīt Latvijas filmu producēšanā vai iegādāties vietējā satura izplatīšanas tiesības, nevis veikt iemaksu valsts budžetā. Šādu iespēju paredz direktīvas īstenošanas modelis, ko izmanto arī vairākās citās Eiropas valstīs.