Somija konfiscē Krievijas miljonus

Somijas varasiestādes 2026. gada sākumā konfiscēja aptuveni 3,7 miljonus eiro, kas piederēja Krievijai un bija paredzēti Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas finansēšanai. Līdzekļi tika arestēti pēc Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmuma “Naftogaz” un tā meitasuzņēmumu pieprasījuma, cenšoties nodrošināt kompensāciju piedziņu no Krievijas par zaudējumiem, kas radušies pēc Krimas okupācijas.

Konfiscētā nauda bija daļa no Somijas un Krievijas kopīgi finansētas programmas, kuras mērķis bija veicināt ekonomisko attīstību abu valstu pierobežas reģionos. Krievija savu finansējuma daļu bija pārskaitījusi vēl pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Pēc kara sākuma programma tika pārtraukta, un līdzekļi palika Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas pārziņā.

Somijas Nacionālā izpildiestāde norādījusi, ka arests pagaidām ir pagaidu drošības līdzeklis, kas liedz īpašniekam pārvietot vai izmantot attiecīgos aktīvus, kamēr turpinās juridiskie procesi. Šis lēmums ir daļa no plašākas starptautiskas kampaņas, kurā Ukraina cenšas panākt Krievijas aktīvu izmantošanu tiesu piespriesto kompensāciju segšanai.

Somija jau iepriekš ir arestējusi Krievijas īpašumus un citus aktīvus desmitiem miljonu eiro vērtībā. Ja tiesvedības noslēgsies par labu “Naftogaz”, nākotnē kompensāciju izmaksai varētu tikt novirzīti arī ievērojami lielāki Krievijas valsts aktīvi, kas atrodas Somijas jurisdikcijā.

Programmas apturēšana pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

Līdzekļi, kurus Somija šogad konfiscēja pēc “Naftogaz” pieprasījuma, sākotnēji bija paredzēti Eiropas Savienības un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas īstenošanai. Šādas programmas daudzus gadus finansēja infrastruktūras, uzņēmējdarbības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības projektus Somijas un Krievijas pierobežā.

Situācija būtiski mainījās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Eiropas Savienība apturēja sadarbību ar Krieviju vairākās jomās, tostarp pārrobežu programmās. Rezultātā tika pārtraukti arī Somijas un Krievijas kopīgi finansētie projekti, kuru īstenošana vairs nebija iespējama politisko un drošības apsvērumu dēļ.

Krievija savu aptuveni 3,7 miljonu eiro ieguldījumu programmā bija pārskaitījusi vēl pirms kara sākuma. Pēc programmas slēgšanas nauda netika izmantota plānotajiem mērķiem un palika Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas pārziņā. Vairākus gadus šie līdzekļi atradās Somijā bez konkrēta izmantošanas plāna, līdz Ukrainas puse sāka juridiskās darbības, lai panāktu to arestu.

Šis gadījums parāda, kā kara radītās sekas ietekmējušas ne tikai diplomātiskās attiecības, bet arī agrāk izveidotos ekonomiskās sadarbības mehānismus. Projekts, kas sākotnēji bija paredzēts reģionu attīstības veicināšanai, tagad kļuvis par daļu no daudz plašākas starptautiskas juridiskās cīņas par kompensācijām Ukrainai un tās uzņēmumiem.

Naftogaz prasības juridiskais pamats

Somijas lēmums arestēt Krievijas līdzekļus ir tieši saistīts ar starptautisku arbitrāžas strīdu, kas ilgst jau vairākus gadus. 2023. gada 12. aprīlī Pastāvīgās arbitrāžas tiesas tribunāls Hāgā nolēma, ka Krievijai jāizmaksā Ukrainas valsts uzņēmumam “Naftogaz” un tā meitasuzņēmumiem vairāk nekā pieci miljardi ASV dolāru par aktīvu nelikumīgu atsavināšanu Krimā pēc pussalas okupācijas 2014. gadā.

Lietas centrā bija “Naftogaz” īpašumi Krimā, tostarp gāzes ieguves infrastruktūra, transportēšanas sistēmas, uzglabāšanas objekti un citi enerģētikas aktīvi. Uzņēmums apgalvoja, ka Krievija pēc Krimas aneksijas pārņēma šos īpašumus, pārkāpjot starp Ukrainu un Krieviju noslēgto investīciju aizsardzības līgumu. Arbitrāžas tribunāls piekrita šiem argumentiem un noteica ievērojamu kompensāciju.

Tā kā Krievija spriedumu nav izpildījusi brīvprātīgi, “Naftogaz” uzsāka starptautisku aktīvu piedziņas kampaņu dažādās valstīs. Uzņēmums panācis Hāgas lēmuma atzīšanu Apvienotajā Karalistē, Francijā, Somijā un citās jurisdikcijās, kas ļauj meklēt un arestēt Krievijas valstij piederošus aktīvus ārvalstīs.

Tieši šīs stratēģijas ietvaros Somijā tika identificēti un arestēti līdzekļi, kas bija palikuši neizmantoti pēc ES pārrobežu sadarbības programmas apturēšanas. Juridiski šie aktīvi tiek uzskatīti par iespējamu avotu, no kura nākotnē varētu segt daļu no “Naftogaz” piešķirtās kompensācijas, ja Krievija arī turpmāk atteiksies ievērot starptautiskās arbitrāžas spriedumu.

Krievijas aktīvu arestēšana Somijā un tiesu lēmumi

Pēdējo divu gadu laikā Somija kļuvusi par vienu no aktīvākajām valstīm Eiropā, kas īsteno Krievijas aktīvu arestu saistībā ar Ukrainas uzņēmumu prasībām. Vēl 2024. gadā Somijas Nacionālā izpildiestāde sāka arestēt Krievijai piederošus nekustamos īpašumus un citus aktīvus pēc “Naftogaz” lūguma, lai nodrošinātu Hāgas arbitrāžas sprieduma izpildi.

Starp arestētajiem īpašumiem bija dažādi Krievijas valstij piederoši objekti, tostarp administratīvās ēkas, dzīvokļi un kultūras iestāžu nekustamie īpašumi. Somijas amatpersonas norādīja, ka aresta mērķis ir novērst iespējamu aktīvu atsavināšanu vai pārvietošanu, kamēr turpinās juridiskie procesi.

Krievija centās apstrīdēt šos lēmumus, atsaucoties uz valsts imunitātes principu un apgalvojot, ka daļa īpašumu ir diplomātiski objekti, kurus nedrīkst pakļaut piespiedu izpildei. Tomēr Helsinku apgabaltiesa 2025. gadā atzina, ka aresti ir likumīgi un nepieciešami, lai aizsargātu kreditora intereses. Vēlāk arī apelācijas instance atstāja šo spriedumu spēkā.

Saskaņā ar Somijas izpildiestādes datiem kopš 2024. gada valstī arestēti Krievijas aktīvi vairāk nekā 40 miljonu eiro vērtībā. Ja turpmākās tiesvedības noslēgsies par labu “Naftogaz”, arestēto īpašumu apjoms varētu pieaugt vēl ievērojamāk, jo Hāgas arbitrāžas sprieduma summa pārsniedz četrus miljardus eiro.

Plašākā nozīme Eiropas un starptautiskajā kontekstā

Somijas lēmums konfiscēt Krievijas līdzekļus ir daļa no plašāka procesa, kurā Eiropas valstis meklē veidus, kā panākt starptautisko tiesu un arbitrāžas spriedumu izpildi pret Krieviju. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā daudzās valstīs ir iesaldēti Krievijas valsts, valsts uzņēmumu un centrālās bankas aktīvi simtiem miljardu eiro vērtībā. Tomēr šo līdzekļu pārvēršana reālās kompensācijās joprojām ir juridiski sarežģīts jautājums.

“Naftogaz” lieta tiek uzskatīta par vienu no redzamākajiem piemēriem, kā Ukrainas uzņēmumi cenšas izmantot ārvalstu tiesu sistēmas, lai panāktu Krievijas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. Uzņēmums aktīvi meklē Krievijas aktīvus dažādās jurisdikcijās un pieprasa to arestu, pamatojoties uz Hāgas arbitrāžas spriedumu. Līdzīgas darbības veic arī citi Ukrainas uzņēmumi un institūcijas, kuru īpašumi tika zaudēti Krimā vai kara laikā citās Ukrainas teritorijās.

Eksperti norāda, ka katrs veiksmīgi īstenots arests rada precedentu nākamajām lietām. Tas var mudināt arī citas valstis aktīvāk iesaistīties starptautisko spriedumu izpildē un palielināt spiedienu uz Krieviju. Vienlaikus saglabājas diskusijas par to, cik tālu valstis drīkst ierobežot ārvalstu valsts īpašuma imunitāti, īpaši gadījumos, kad runa ir par diplomātiskajiem vai stratēģiski nozīmīgiem aktīviem.