Skolēnu darbs vasarā: kas jāzina 2026. gadā

Vasaras brīvlaiks daudziem skolēniem ir pirmā iespēja iegūt darba pieredzi, nopelnīt savu naudu un iepazīt darba vidi. Arī 2026. gadā interese par skolēnu nodarbinātību Latvijā saglabājas augsta – Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vasaras nodarbinātības programmā šogad plānots iesaistīt vairāk nekā 15 tūkstošus jauniešu dažādās profesijās un uzņēmumos.

Skolēni vasarā var strādāt gan privātajos uzņēmumos, gan pašvaldībās, gan valsts līdzfinansētajās darba vietās. Pieejamās vakances ir ļoti dažādas – no palīgstrādnieka un pārdevēja palīga līdz biroja administratora, arhivāra vai programmētāja asistenta amatam. Darba devēji arvien biežāk jauniešiem uztic arī atbildīgākus pienākumus, kas ļauj iegūt praktiskas prasmes un pirmo profesionālo pieredzi.

Vienlaikus skolēnu nodarbinātībai ir noteikti īpaši nosacījumi. Nepilngadīgajiem tiek piemēroti darba laika ierobežojumi, darba devējiem jāievēro papildu drošības prasības, savukārt vecākiem un pašiem skolēniem jāņem vērā arī nodokļu jautājumi. Piemēram, bērniem līdz 19 gadu vecumam, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā un turpina mācības, vecāki joprojām var saglabāt nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Lai vasaras darbs noritētu veiksmīgi, svarīgi laikus sagatavot CV, sekot NVA un darba devēju publicētajām vakancēm, kā arī iepazīties ar darba līguma un nodokļu piemērošanas nosacījumiem.

Nodokļu atvieglojumi vecākiem

Vecākiem, kuru bērni vasaras brīvlaikā strādā algotu darbu, ir svarīgi zināt, kādos gadījumos iespējams saglabāt nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka arī 2026. gadā vecāks nezaudē tiesības uz šo atvieglojumu, ja bērns ir jaunāks par 19 gadiem, turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā – no 1. jūnija līdz 31. augustam.

Tas nozīmē, ka vecākam nav jāveic izmaiņas algas nodokļa grāmatiņā un bērns nav jāizņem no apgādībā esošo personu saraksta. Šādā situācijā vecāks turpina saņemt nodokļu atvieglojumu 250 eiro mēnesī apmērā.

Situācija mainās, ja skolēns sāk strādāt arī mācību gada laikā. Tad bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski no darba attiecību uzsākšanas brīža. Ja skolēns vēlāk darbu pārtrauc, vecākam pašam jāatjauno bērns apgādībā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

VID norāda, ka apgādību iespējams atjaunot tikai tad, ja skolēna ienākumi nepārsniedz noteikto atvieglojuma apmēru – 250 eiro mēnesī. Lai to izdarītu, var būt nepieciešams vecāka apliecinājums vai darba līgums, kas apliecina skolēna ienākumu apmēru.

Svarīgi ņemt vērā arī to, ka atvieglojumi par bērnu var tikt piemēroti līdz 24 gadu vecumam, ja jaunietis turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Taču šādā gadījumā tiek vērtēts arī ienākumu apmērs un citi nosacījumi, piemēram, vai bērns ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam.

Nodokļu samaksas nosacījumi skolēniem

Skolēniem, kuri vasarā strādā algotu darbu, jāņem vērā, ka arī viņi ir nodokļu maksātāji. Darba devējam ir pienākums aprēķināt un samaksāt nodokļus atbilstoši izvēlētajam nodokļu režīmam un darba veidam. Tas, cik lielu algu jaunietis saņems “uz rokas”, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – vai tiek piemērots neapliekamais minimums, vai skolēns ir sociāli apdrošināts un kāds ir darba devēja nodokļu režīms.

Ja skolēns strādā uzņēmumā, kas izmanto vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu, darba devējs no darba algas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5% apmērā un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba ņēmēja sociālo iemaksu daļa 2026. gadā ir 10,5%, savukārt darba devēja daļa – 23,59%.

Svarīgi zināt, ka sociālās iemaksas neveic par skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu. Savukārt vecākiem skolēniem sociālās iemaksas tiek aprēķinātas tāpat kā citiem darba ņēmējiem. Šīs iemaksas nodrošina sociālās garantijas, piemēram, pensiju kapitāla uzkrājumu un apdrošināšanu noteiktos dzīves gadījumos.

Atšķirīgi nosacījumi ir sezonas laukstrādniekiem. Ja skolēns vasarā strādā lauksaimniecības darbos un saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, tiek piemērota īpaša nodokļa likme – 15% no ienākuma, bet ne mazāk kā 0,70 eiro par katru nodarbinātības dienu. Šajā režīmā sociālās iemaksas atsevišķi netiek ieturētas.

Finanšu ministrija un VID norāda, ka skolēniem ir izdevīgi izmantot algas nodokļa grāmatiņu elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tā ļauj piemērot neapliekamo minimumu. Ja darba devējs algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēts kā galvenā ienākumu gūšanas vieta, darba algai var piemērot 550 eiro neapliekamo minimumu mēnesī. Tas būtiski palielina summu, ko skolēns saņem pēc nodokļu nomaksas.

Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta darba devējam, nodokļi tiek ieturēti no pilnas algas summas. Šādā situācijā skolēns nākamajā gadā var iesniegt gada ienākumu deklarāciju un atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

Algas nodokļa grāmatiņa un neapliekamais minimums

Algas nodokļa grāmatiņa ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas ietekmē to, cik lielu algu skolēns saņems pēc nodokļu nomaksas. Latvijā tā ir pieejama tikai elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un visas darbības ar to notiek tiešsaistē.

Skolēns, kurš vasarā strādā pie darba devēja vispārējā nodokļu režīmā, var izvēlēties, vai savā algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt konkrēto darba devēju kā galveno ienākuma gūšanas vietu. Ja darba devējs tiek atzīmēts, algai piemēro mēneša neapliekamo minimumu – 550 eiro. Tas samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru un palielina izmaksājamo algu.

Piemēram, ja skolēna bruto alga mēnesī ir 780 eiro un darba devējam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, pēc nodokļu nomaksas skolēns var saņemt aptuveni 660 eiro. Savukārt, ja darba devējs nav atzīmēts, izmaksājamā summa būs ievērojami mazāka, jo nodokļi tiek aprēķināti no visas algas summas.

Svarīgi zināt, ka sezonas laukstrādnieku ienākumam algas nodokļa grāmatiņu izmantot nevar. Šajā nodokļu režīmā neapliekamais minimums un citi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi netiek piemēroti.

Ja skolēns vasarā nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam, pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli iespējams atgūt nākamajā gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju VID EDS sistēmā. Deklarāciju var iesniegt no 1. marta, un pārmaksātais nodoklis tiek atmaksāts uz skolēna norādīto bankas kontu.

VID speciālisti iesaka skolēniem vēl pirms darba uzsākšanas pārliecināties, vai algas nodokļa grāmatiņa ir aktivizēta un vai tajā pareizi norādīta ienākuma gūšanas vieta. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kad nodokļos tiek ieturēta lielāka summa nekā nepieciešams.

Darba laika ierobežojumi un drošības prasības nepilngadīgajiem

Skolēnu nodarbinātību Latvijā regulē Darba likums un Darba aizsardzības likums, kas paredz īpašus nosacījumus nepilngadīgo aizsardzībai darba vidē. Darba devējiem jāņem vērā ne tikai darba laika ierobežojumi, bet arī veselības un drošības prasības, lai jauniešu darbs nekaitētu viņu fiziskajai attīstībai, drošībai un izglītībai.

Bērnus vecumā no 13 līdz 14 gadiem drīkst nodarbināt tikai vieglos darbos ar vecāku rakstveida piekrišanu. Šajā vecumā darba laiks vasaras brīvlaikā nedrīkst pārsniegt četras stundas dienā un 20 stundas nedēļā. Savukārt pusaudžiem no 15 līdz 17 gadiem darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Nepilngadīgajiem ir aizliegts strādāt nakts laikā. Pusaudžiem darbs parasti nedrīkst notikt laikposmā no pulksten 22.00 līdz 6.00, savukārt jaunākiem bērniem aizlieguma periods ir vēl garāks. Tāpat skolēnus nedrīkst nodarbināt virsstundās.

Darba devējam pirms darba attiecību uzsākšanas ir pienākums izvērtēt darba vides riskus un pārliecināties, ka konkrētais darbs nepilngadīgajam ir drošs. Skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku, smagu fizisku slodzi, kaitīgām ķīmiskām vielām vai bīstamām iekārtām.

Valsts darba inspekcija uzsver, ka nepilngadīgajiem obligāti jāveic darba aizsardzības instruktāža un jāiepazīstas ar darba drošības noteikumiem vēl pirms darba sākšanas. Ja darbā paredzēta specifiska tehnika vai aprīkojums, darba devējam jānodrošina arī praktiska apmācība.

Svarīga ir arī rakstveida darba līguma noslēgšana. Līgumā jānorāda darba pienākumi, darba laiks, atalgojums un citi nodarbinātības nosacījumi. Nepilngadīgajiem ieteicams rūpīgi iepazīties ar līguma saturu un nepieciešamības gadījumā to pārrunāt ar vecākiem vai aizbildņiem.

NVA vasaras nodarbinātības programma skolēniem

Viens no populārākajiem veidiem, kā skolēni Latvijā iegūst pirmo darba pieredzi, ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētā skolēnu vasaras nodarbinātības programma. Arī 2026. gadā programma tiek īstenota visā Latvijā, piedāvājot jauniešiem iespēju strādāt uzņēmumos, pašvaldībās un nevalstiskajās organizācijās.

Programmā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pieteikšanās notiek elektroniski NVA mājaslapā, un skolēniem ieteicams reģistrēties laikus, jo daudzās pilsētās vakances tiek aizpildītas ļoti ātri.

NVA programma paredz valsts līdzfinansējumu darba devējiem. Tas nozīmē, ka daļu no skolēna darba algas sedz valsts, tādēļ uzņēmumi ir vairāk ieinteresēti piedāvāt darba vietas jauniešiem bez iepriekšējas pieredzes. Darba devēji saņem arī atbalstu darba vadītāja atalgojumam, ja tiek nodarbināti nepilngadīgie skolēni.

2026 gada vasarā īpaši pieprasītas ir vakances klientu apkalpošanā, tirdzniecībā, ēdināšanā, teritoriju labiekārtošanā un biroja darbā. Daļa uzņēmumu piedāvā arī iespēju apgūt digitālās prasmes, strādāt sociālo tīklu administrēšanā vai palīdzēt IT projektos.

Skolēniem pirms pieteikšanās ieteicams sagatavot CV un pārdomāt, kādu darba pieredzi viņi vēlas iegūt. Darba devēji bieži novērtē motivāciju, atbildības sajūtu un vēlmi mācīties pat tad, ja jaunietim vēl nav iepriekšējas darba pieredzes.

NVA norāda, ka dalība vasaras nodarbinātības programmā jauniešiem palīdz ne tikai nopelnīt, bet arī attīstīt komunikācijas prasmes, darba disciplīnu un izpratni par darba tirgu. Daudziem skolēniem tā kļūst par pirmo soli turpmākajā karjerā.