Saeima apstiprina 30 miljonu eiro aizdevumu “airBaltic”

Saeima ceturtdien, 2026. gada 16. aprīlī, pēc spraigām debatēm pieņēma lēmumu piešķirt nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā. Par aizdevuma piešķiršanu nobalsoja 49 deputāti, savukārt pret bija 23 parlamentārieši, kas skaidri iezīmēja politisko dalījumu šajā jautājumā.

Šis lēmums tika pieņemts pēc tam, kad aizdevumu jau bija atbalstījusi valdība, un tas kļuva par vienu no centrālajiem dienas politiskajiem jautājumiem. Debates parlamentā bija intensīvas, jo daļa deputātu pauda nopietnas bažas gan par aizdevuma nepieciešamību, gan par aviokompānijas spēju to atmaksāt.

Aizdevuma piešķiršana saistīta ar “airBaltic” finansiālajām grūtībām, ko būtiski ietekmējis straujais aviācijas degvielas cenu kāpums un ārējie ģeopolitiskie faktori. Valsts atbalsta mērķis ir stabilizēt uzņēmuma darbību un nodrošināt lidojumu nepārtrauktību, vienlaikus saglabājot nozīmīgu aviācijas nozares daļu Latvijas ekonomikā.

Lēmums iezīmē ne tikai ekonomisku, bet arī politisku robežšķirtni, jo tas izgaismoja atšķirīgos viedokļus par valsts iesaisti uzņēmējdarbībā un risku uzņemšanos laikā, kad “airBaltic” nākotne joprojām tiek vērtēta piesardzīgi.

Aizdevuma nepieciešamības iemesli

Valsts aizdevuma piešķiršana “airBaltic” nav izolēts politisks lēmums, bet gan reakcija uz strauji pasliktinājušos situāciju aviācijas nozarē. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis uzņēmuma finanšu stāvokli, ir būtiska aviācijas degvielas cenu pieauguma ietekme, ko savukārt pastiprinājuši ģeopolitiskie notikumi, tostarp konflikts Tuvajos Austrumos.

Degvielas izmaksas ir viens no lielākajiem aviokompāniju izdevumu posteņiem, tāpēc to straujš kāpums tieši ietekmē uzņēmuma rentabilitāti un naudas plūsmu. Šādā situācijā “airBaltic” bija spiesta vērsties pie valdības, lūdzot īstermiņa finansiālu atbalstu, lai saglabātu operacionālo darbību un nodrošinātu lidojumu nepārtrauktību.

Papildus ārējiem faktoriem uzņēmuma finanšu stabilitāti ietekmē arī ilgstošākas strukturālas problēmas. Lai gan ieņēmumi pēdējos gados ir pieauguši, uzņēmums joprojām strādā ar zaudējumiem – 2025. gadā tie sasniedza vairāk nekā 44 miljonus eiro. Tas norāda uz nepieciešamību ne tikai pēc īstermiņa atbalsta, bet arī pēc dziļākām izmaiņām uzņēmuma darbības modelī.

Eksperti un uzņēmēju organizācijas uzsver, ka “airBaltic” darbība Latvijai ir stratēģiski nozīmīga. Aviokompānija nodrošina valsts starptautisko savienojamību, kas ir būtiska eksportam, investīciju piesaistei un tūrisma attīstībai. Tāpēc aizdevums tiek pozicionēts kā stabilizējošs instruments – īstermiņa risinājums, kas ļauj uzņēmumam pārvarēt ārējo satricinājumu radītās sekas, vienlaikus dodot laiku ilgtermiņa finanšu un biznesa stratēģijas izstrādei.

Lēmuma pieņemšanas politiskais konteksts

Lēmums par 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu “airBaltic” tika pieņemts sarežģītā politiskā situācijā, kas būtiski ietekmēja tā virzību Saeimā. Lai gan valdība jau iepriekš bija atbalstījusi aizdevuma piešķiršanu, parlamentārais process tika aizkavēts koalīcijas iekšējo domstarpību dēļ, īpaši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumu dēļ.

ZZS pieprasīja papildu informāciju par aizdevuma nosacījumiem un “airBaltic” nākotnes perspektīvām, kā arī izvirzīja politiskus nosacījumus, tostarp satiksmes ministra atbildības jautājumu. Šīs prasības radīja spriedzi koalīcijā un pat izraisīja diskusijas par valdības stabilitāti.

Situācija saasinājās tik tālu, ka Ministru prezidente Evika Siliņa publiski atzina – nespēja vienoties par “airBaltic” atbalstu var apdraudēt valdības pastāvēšanu. Līdz ar to aizdevuma jautājums pārauga no ekonomiska lēmuma par politisku izšķiršanos, kas ietekmē koalīcijas nākotni.

Pēc intensīvām sarunām starp koalīcijas partneriem tomēr tika panākta vienošanās turpināt sadarbību, un tas ļāva Saeimai pieņemt galīgo lēmumu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka turpmāk no atbildīgajām amatpersonām tiks sagaidīta lielāka atbildība par “airBaltic” finanšu stabilizāciju un attīstības plānu īstenošanu.

Šādi apstākļi parāda, ka aizdevums “airBaltic” nav tikai ekonomisks instruments, bet arī būtisks politiskās stabilitātes jautājums, kas izgaismo atšķirīgus uzskatus par valsts lomu uzņēmējdarbībā un risku pārvaldībā.

Aizdevuma nosacījumi un mehānisms

Saeimas apstiprinātais aizdevums “airBaltic” ir definēts kā īstermiņa finanšu instruments ar konkrētiem un salīdzinoši stingriem nosacījumiem. Lēmums paredz, ka valsts aviokompānijai izsniedz 30 miljonu eiro aizdevumu bez nodrošinājuma, nosakot arī procentu likmi atbilstoši tirgus principiem un valsts atbalsta regulējumam.

Būtisks aizdevuma elements ir tā īsais atmaksas termiņš – gan pamatsumma, gan procenti uzņēmumam jāatmaksā līdz 2026. gada 31. augustam. Tas nozīmē, ka aizdevums tiek pozicionēts kā pagaidu risinājums, kas paredzēts konkrētas krīzes pārvarēšanai, nevis ilgtermiņa finanšu atbalsts.

Papildus finanšu nosacījumiem lēmums ietver arī institucionālu uzraudzību. Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt Eiropas Komisijas izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka aizdevums atbilst tā sauktajam privātā tirgus dalībnieka principam un nav uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu.

Tāpat valdības līmenī ir izveidota uzraudzības sistēma, kas paredz kontrolēt aizdevuma izlietojumu un nodrošināt lielāku caurspīdīgumu. Šajā procesā iesaistīti vairāku ministriju pārstāvji, kas uzrauga, kā līdzekļi tiek izmantoti un vai tie patiešām kalpo uzņēmuma stabilizācijai.

Aizdevuma mehānisms atspoguļo mēģinājumu sabalansēt divus aspektus – nepieciešamību steidzami atbalstīt stratēģiski svarīgu uzņēmumu un vienlaikus ierobežot valsts finanšu riskus, nosakot skaidrus termiņus, uzraudzību un atbilstību Eiropas Savienības regulējumam.

Opozīcijas kritika un bažas

Aizdevuma piešķiršana “airBaltic” izraisīja asu opozīcijas reakciju, kas Saeimas debatēs izpaudās gan ekonomiskos, gan politiskos argumentos. Galvenās bažas saistījās ar uzņēmuma spēju noteiktajā termiņā atmaksāt aizdevumu, ņemot vērā tā iepriekšējos finanšu rezultātus un prognozes par turpmāku naudas plūsmas trūkumu. Daļa deputātu uzsvēra, ka pastāv risks, ka šis nebūs pēdējais valsts atbalsts, bet gan tikai sākums jaunām finanšu injekcijām.

Opozīcijas pārstāvji kritizēja arī aizdevuma nosacījumus, norādot uz nepietiekamu skaidrību par to, kā tieši uzņēmums plāno atgriezt aizņemtos līdzekļus. Tika pausts viedoklis, ka lēmums tiek pieņemts bez pilnvērtīga ilgtermiņa stratēģijas redzējuma, kas garantētu uzņēmuma ilgtspēju bez regulāras valsts iesaistes.

Papildus tam tika aktualizēts jautājums par valsts atbildību un finanšu risku sadali. Kritiķi norādīja, ka Latvija faktiski viena pati uzņemas finansiālo slogu par aviokompāniju, kas darbojas reģionālā mērogā un apkalpo arī citas Baltijas valstis. Šis arguments tika izmantots, lai uzsvērtu nepieciešamību pēc plašākas starpvalstu sadarbības vai alternatīviem risinājumiem.

Tāpat opozīcija pievērsa uzmanību iespējamām sekām gadījumā, ja aizdevums netiktu atmaksāts noteiktajā termiņā. Publiskajā telpā izskanēja jautājumi par to, kāda būtu valsts turpmākā rīcība šādā scenārijā, kas norāda uz nenoteiktību un potenciāli augstu fiskālo risku. 

Valdības un amatpersonu argumenti

Valdības pārstāvji aizdevuma piešķiršanu “airBaltic” konsekventi pamatoja ar uzņēmuma stratēģisko nozīmi Latvijas ekonomikā un reģionālajā savienojamībā. Satiksmes ministrs un citi amatpersonas uzsvēra, ka aviokompānija nodrošina būtisku daļu starptautisko lidojumu no Rīgas, kā arī veicina tūrisma, eksporta un investīciju attīstību. Līdz ar to uzņēmuma darbības nepārtrauktība tiek uzskatīta par valsts ekonomisko interešu jautājumu, nevis tikai komerciālu lēmumu.

Svarīgs arguments bija arī potenciālās sekas, ja “airBaltic” darbība tiktu būtiski ierobežota vai pārtraukta. Ekspertu vērtējumos norādīts, ka šāds scenārijs valstij varētu izmaksāt simtiem miljonu eiro, ņemot vērā gan tiešos zaudējumus, gan netiešo ietekmi uz ekonomiku. Tas kalpoja kā pamatojums tam, kāpēc īstermiņa aizdevums tiek uzskatīts par mazāku risku nekā bezdarbība.

Vienlaikus valdība uzsvēra, ka aizdevums nav paredzēts kā ilgtermiņa subsidēšanas instruments, bet gan kā pārejas finansējums konkrētas krīzes pārvarēšanai. Šāds skatījums sakrīt arī ar uzņēmuma situāciju kopumā – lai gan “airBaltic” ieņēmumi pieaug un darbība attīstās, uzņēmums joprojām strādā ar zaudējumiem un tam ir sarežģīta finanšu struktūra ar augstu saistību līmeni.

Amatpersonas arī norādīja, ka nākotnē uzņēmumam būs jāspēj piesaistīt privātais kapitāls un uzlabot rentabilitāti. Plānotais sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), kas iepriekš tika uzskatīts par vienu no galvenajiem finansējuma avotiem, šobrīd ir atlikts, un tas vēl vairāk palielina spiedienu uz valdību rast pagaidu risinājumus.

Tādējādi valdības pozīcija balstās uz pragmatisku pieeju – aizdevums tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai saglabātu stratēģiski svarīgu uzņēmumu un dotu laiku strukturālām pārmaiņām, vienlaikus apzinoties, ka ilgtermiņā “airBaltic” būs jāspēj darboties bez pastāvīga valsts finansiāla atbalsta.