Rekordieņēmumi neglābj “airBaltic” no lielākiem zaudējumiem

Pirmais ceturksnis “airBaltic” finanšu rezultātos iezīmē pretrunīgu ainu: lidsabiedrība sasniegusi visu laiku augstākos pirmā ceturkšņa ieņēmumus, taču vienlaikus strauji pieauguši tās zaudējumi. Uzņēmuma ieņēmumi 2026. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 149,1 miljonu eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Šo kāpumu veicināja lielāks pārvadāto pasažieru skaits, vairāk veikto lidojumu, labāki komercdarbības rādītāji un ACMI jeb lidmašīnu nomas ar apkalpi pakalpojumu izaugsme.

Tomēr rekordieņēmumi nav bijuši pietiekami, lai uzlabotu uzņēmuma gala rezultātu. “airBaltic” neto zaudējumi pirmajā ceturksnī pieauga līdz 70,1 miljonam eiro, salīdzinot ar 29,3 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka zaudējumi gada laikā palielinājušies vairāk nekā divas reizes, lai gan operatīvajā līmenī uzņēmuma rādītāji uzlabojušies. Koriģētā EBITDAR peļņa sasniedza 7 miljonus eiro, kamēr pirms gada šajā pozīcijā bija 4,3 miljonu eiro zaudējumi.

Rezultātu pasliktināšanos uzņēmums skaidro ar faktoriem, kas nav tieši saistīti ar pamatdarbības apjomu pieaugumu. Būtisku ietekmi radīja ārvalstu valūtas kursu svārstības, mazāks komerciālais atbalsts un izmaksu kāpums vairākās pozīcijās. Vienlaikus aviācijas nozarei gada sākums tradicionāli ir vājāks periods, tāpēc pirmā ceturkšņa rezultāti jāvērtē arī sezonālās dinamikas kontekstā.

Uzņēmuma darbības rādītāji liecina, ka pieprasījums pēc “airBaltic” pakalpojumiem turpināja augt. Pirmajā ceturksnī lidsabiedrība savā maršrutu tīklā pārvadāja 1,044 miljonus pasažieru, bet, ieskaitot ACMI pakalpojumus, pasažieru skaits sasniedza 1,5 miljonus. Pieauga arī lidojumu skaits – līdz 15,1 tūkstotim, no kuriem 4,4 tūkstoši bija ACMI lidojumi. Tas rāda, ka uzņēmums spēj palielināt darbības apjomu, taču finanšu rezultātu joprojām būtiski ietekmē ārējie riski un izmaksu spiediens.

Ieņēmumu kāpumu balsta pasažieru un lidojumu skaita pieaugums

“airBaltic” rekordaugstie pirmā ceturkšņa ieņēmumi nav radušies tikai no biļešu cenu vai atsevišķu finanšu posteņu izmaiņām. Uzņēmuma rezultātus balstīja plašāka darbības apjoma palielināšanās: vairāk pasažieru, vairāk lidojumu un aktīvāka lidmašīnu izmantošana gan paša maršrutu tīklā, gan ACMI nomas pakalpojumos. 2026. gada pirmajā ceturksnī lidsabiedrības ieņēmumi sasniedza 149,1 miljonu eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un tas ir augstākais pirmā ceturkšņa ieņēmumu līmenis uzņēmuma vēsturē.

Pieprasījuma pieaugums redzams pasažieru datos. Savā maršrutu tīklā “airBaltic” pārvadāja 1,044 miljonus pasažieru, salīdzinot ar 995 tūkstošiem 2025. gada pirmajā ceturksnī. Ieskaitot ACMI operācijas, pārvadāto pasažieru skaits sasniedza 1,5 miljonus, kas ir par 10,9% vairāk nekā pirms gada. Šie rādītāji uzņēmumam nozīmē pirmā ceturkšņa rekordu gan paša maršrutu tīklā, gan plašākā darbības apjomā ar nomas pakalpojumiem.

Līdzīga tendence redzama arī lidojumu skaitā. Pirmajos trīs mēnešos “airBaltic” veica 15,1 tūkstoti lidojumu, kas ir par 11,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. No tiem 10,7 tūkstoši bija lidojumi uzņēmuma maršrutu tīklā, bet 4,4 tūkstoši – ACMI lidojumi. Tieši ACMI segmentā kāpums bijis īpaši straujš, jo šo lidojumu skaits gada laikā palielinājās par 33,5%, sasniedzot augstāko pirmā ceturkšņa līmeni uzņēmuma vēsturē.

Vienlaikus ne visi operatīvie rādītāji uzlabojās. Vidējais vietu piepildījums pirmajā ceturksnī bija 74,8%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Tas norāda, ka kapacitāte un lidojumu apjoms auga straujāk nekā pieprasījums uz katru pieejamo vietu. Tādēļ ieņēmumu kāpums vairāk saistāms ar darbības mēroga paplašināšanu, komercdarbības uzlabojumiem un ACMI segmenta izaugsmi, nevis ar vienmērīgu efektivitātes pieaugumu visos rādītājos.

EBITDAR uzlabojas, bet neto rezultātu nospiež ārējie faktori

Lai gan “airBaltic” pirmā ceturkšņa gala rezultāts būtiski pasliktinājās, operatīvās darbības līmenī uzņēmums uzrādīja redzamu uzlabojumu. Koriģētā EBITDAR peļņa 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 7 miljonus eiro, kamēr attiecīgajā periodā pērn šajā rādītājā bija 4,3 miljonu eiro zaudējumi. Šādu pavērsienu uzņēmums saista ar ieņēmumu pieaugumu, labāku ieņēmumu līmeni uz vienu pasažieri un augstāku lidmašīnu izmantošanas efektivitāti.

EBITDAR rādītājs aviācijas nozarē ļauj novērtēt uzņēmuma darbības rezultātu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un lidmašīnu nomas izmaksām. Tāpēc tas bieži precīzāk parāda, vai lidsabiedrības pamatdarbība – pasažieru pārvadājumi, maršrutu tīkls, lidmašīnu noslodze un komercdarbība – virzās uz labāku efektivitāti. “airBaltic” gadījumā šis rādītājs rāda, ka uzņēmums spējis nopelnīt vairāk no savas ikdienas darbības, neraugoties uz sezonāli vājāku periodu gada sākumā.

Tomēr pozitīvā dinamika EBITDAR līmenī nepārvērtās labākā neto rezultātā. “airBaltic” zaudējumi pirmajā ceturksnī sasniedza 70,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 29,3 miljoniem eiro gadu iepriekš. Uzņēmums šo kritumu skaidro ar ārvalstu valūtas kursu svārstībām, samazinātu komerciālo atbalstu un izmaksu inflāciju vairākās kategorijās. Tas nozīmē, ka finanšu rezultātu būtiski ietekmēja posteņi, kas atrodas ārpus tiešās pasažieru plūsmas un lidojumu skaita pieauguma.

Plašāks finanšu konteksts rāda, ka izmaksu spiediens “airBaltic” nav jauna problēma. 2025. gada rezultātu prezentācijā uzņēmums norādīja uz strukturālu izmaksu pieaugumu, tostarp navigācijas un valdības maksām, tehniskās apkopes izmaksām, personāla atalgojumu un oglekļa emisiju izmaksām. Uzņēmums arī uzsvēra, ka gandrīz 60% normalizēto izmaksu uz vienu pieejamo sēdvietkilometru veido ārēji un regulatīvi faktori, kas ierobežo iespējas tos ātri samazināt ar iekšējiem efektivitātes pasākumiem.

Tādēļ pirmā ceturkšņa rezultāti rāda divas atšķirīgas tendences. No vienas puses, lidsabiedrība palielina ieņēmumus, pasažieru skaitu un uzlabo pamatdarbības rentabilitāti. No otras puses, gala peļņas vai zaudējumu rādītāju joprojām nosaka valūtas svārstības, finansēšanas vide, komerciālā atbalsta izmaiņas un izmaksu kāpums. Šī plaisa starp operatīvo progresu un neto zaudējumiem ir viens no būtiskākajiem “airBaltic” finanšu stāsta elementiem 2026. gada sākumā.

Tuvajos Austrumos notiekošais konflikts palielina spiedienu uz maršrutu tīklu

Papildu slogu “airBaltic” pirmā ceturkšņa rezultātiem radīja drošības situācija Tuvajos Austrumos. Uzņēmums martā pārtrauca lidojumus uz Telavivu un Dubaiju, un šo lēmumu saistīja ar reģiona drošības riskiem un gaisa telpas ierobežojumiem. Rezultātā tika atcelti 1,4% no visiem martā plānotajiem lidojumiem, kas ietekmēja gan ieņēmumus, gan lidmašīnu un apkalpju izmantošanas plānošanu.

Šie maršruti uzņēmumam nav tikai atsevišķi galamērķi. Dubaija un Telaviva ir savienojumi, kuru pārtraukšana ietekmē plašāku tīkla loģiku: samazinās pārdodamā kapacitāte, mainās lidmašīnu rotācija, rodas nepieciešamība pārplānot reisus un pasažieriem piedāvāt alternatīvas. “airBaltic” savā informācijā pasažieriem norādīja, ka lidojumi uz un no Dubaijas ir atcelti līdz 2026. gada 24. oktobrim, bet lidojumi uz un no Telavivas – līdz 28. jūnijam.

Konflikta ietekme nav ierobežota tikai ar konkrētu reisu atcelšanu. Aviokompānijām šādās situācijās jārēķinās ar garākiem maršrutiem, degvielas cenu svārstībām, gaisa telpas izmantošanas ierobežojumiem un augstākām pamatdarbības izmaksām. Starptautiskie aviācijas nozares dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī kapacitāte Tuvajos Austrumos saruka par 14%, lai gan citos reģionos, tostarp Eiropā, tā turpināja pieaugt. Tas apstiprina, ka reģionālais konflikts ietekmēja ne tikai atsevišķas lidsabiedrības, bet arī plašāku aviācijas tirgu.

“airBaltic” gadījumā šie ārējie apstākļi pastiprināja jau esošo izmaksu spiedienu. Pat ar augstākiem ieņēmumiem un lielāku pasažieru skaitu uzņēmumam nācās strādāt vidē, kur daļu finanšu rezultāta nosaka nevis pieprasījums, bet drošības riski, degvielas tirgus un operatīvie ierobežojumi. Tāpēc Tuvo Austrumu konflikts kļuva par vienu no faktoriem, kas palīdz izskaidrot plaisu starp uzlabotiem darbības rādītājiem un būtiski lielākiem neto zaudējumiem.

Flotes pieejamība uzlabojas pēc dzinēju problēmu mazināšanās

Viens no būtiskākajiem pozitīvajiem signāliem “airBaltic” darbībā 2026. gada sākumā bija labāka lidmašīnu pieejamība. Pirmajā ceturksnī neviena uzņēmuma lidmašīna nebija spiesta palikt uz zemes “Pratt & Whitney” dzinēju problēmu dēļ, kamēr gadu iepriekš šā iemesla dēļ vidēji 13 lidaparāti nevarēja veikt lidojumus. Tas uzņēmumam deva lielāku elastību maršrutu plānošanā, palīdzēja palielināt lidojumu skaitu un ļāva efektīvāk izmantot pieejamo kapacitāti.

Šis uzlabojums ir nozīmīgs, jo “Pratt & Whitney” dzinēju pieejamība pēdējos gados bija viens no smagākajiem ierobežojumiem “airBaltic” darbībā. 2025. gadā uzņēmums bija spiests koriģēt vasaras lidojumu grafiku, atceļot 4670 reisus no visām bāzēm, jo vairākiem “Airbus A220-300” lidaparātiem bija jāpaliek uz zemes ilgstošas dzinēju apkopes un rezerves dzinēju trūkuma dēļ. Šie traucējumi ietekmēja aptuveni 67 tūkstošus pasažieru un parādīja, cik cieši lidsabiedrības kapacitāte ir saistīta ar viena lidmašīnu tipa tehnisko pieejamību.

“airBaltic” flotes struktūra šo risku padara īpaši redzamu, jo uzņēmums izmanto tikai vienu lidmašīnu tipu – “Airbus A220-300”. Paša uzņēmuma sniegtā informācija liecina, ka tā flotē pašlaik ir 55 šāda tipa lidaparāti. Vienota flote palīdz samazināt apmācību, apkopes un ekspluatācijas sarežģītību, taču tehnisku problēmu gadījumā tā var radīt plašāku ietekmi uz visu lidojumu tīklu.

Dzinēju problēmas nav bijušas tikai “airBaltic” jautājums. Aviācijas nozarē “Pratt & Whitney” GTF dzinēju uzticamības un apkopes problēmas ir skārušas vairākus “Airbus A220” operatorus, un 2025. gada beigās nozares apskati norādīja uz ievērojamu daļu A220 flotes, kas pasaulē atradās ārpus aktīvas ekspluatācijas dzinēju apkopes vai pārbaudes dēļ. Šādā kontekstā “airBaltic” paziņojums par pilnu flotes pieejamību 2026. gada pirmajā ceturksnī ir svarīgs darbības stabilitātes uzlabojums, nevis tikai tehniska detaļa.

Uzlabota flotes pieejamība palīdz izskaidrot, kāpēc uzņēmumam izdevās palielināt lidojumu skaitu un pārvadāto pasažieru apjomu, neraugoties uz sarežģītu ārējo vidi. Tomēr tā neatrisina visus finanšu izaicinājumus. Pat tad, ja lidmašīnas ir pieejamas un tiek izmantotas intensīvāk, gala rezultātu joprojām ietekmē degvielas cenas, valūtas svārstības, finansēšanas izmaksas, komerciālā atbalsta izmaiņas un citi ārēji faktori. Tādēļ flotes pieejamības uzlabošanās ir svarīgs priekšnoteikums labākiem rezultātiem, bet ne garantija peļņai.