Plāno ieviest solidaritātes maksājumu degvielai

Latvijas valdība plāno ieviest jaunu mehānismu – solidaritātes maksājumu degvielas tirgotājiem, reaģējot uz straujo degvielas cenu pieaugumu un tā ietekmi uz ekonomiku. Šo priekšlikumu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, un tas paredz, ka noteiktos gadījumos degvielas mazumtirgotājiem būs jāveic papildu maksājums valsts budžetā.

Idejas pamatā ir vēlme ierobežot situācijas, kad degvielas cenas uzpildes stacijās pieaug straujāk nekā naftas produktu cenas pasaules tirgos. Tādējādi valdība cenšas mazināt iespējamu nepamatotu cenu kāpumu un vienlaikus aizsargāt patērētāju intereses.

Vienlaikus šis maksājums netiek plānots kā pastāvīgs instruments. Tas iecerēts kā īstermiņa risinājums ārkārtas apstākļos, kas būs spēkā ierobežotu laiku un tiks piemērots tikai konkrētās situācijās, kad degvielas cenas būtiski pārsniedz tirgus tendences.

Valdības skatījumā šāds regulējums var palīdzēt ne tikai stabilizēt degvielas cenu dinamiku, bet arī nodrošināt papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā, īpaši laikā, kad pieaug izmaksas, kas saistītas ar energoresursiem un apgādes drošību. 

Likumprojekta virzība un statuss

Pēc valdības atbalsta likumprojekts vēl nav stājies spēkā – par tā pieņemšanu galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai. Tas nozīmē, ka priekšlikums šobrīd atrodas likumdošanas procesā, kur to vēl var mainīt, papildināt vai noraidīt.

Likumprojekta izstrāde nav bijusi vienkārša – sākotnēji tas tika atlikts, jo vairākas institūcijas, tostarp Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un Konkurences padome, nebija devušas savu saskaņojumu. Tas liecina, ka jau sagatavošanas posmā pastāvēja būtiskas diskusijas par šī regulējuma nepieciešamību un iespējamo ietekmi.

Pašreiz paredzēts, ka likums būs spēkā ierobežotu laiku – līdz 2026. gada 31. decembrim. Turklāt tas netiks piemērots automātiski uzreiz pēc pieņemšanas. Mehānisma iedarbināšana būs atkarīga no Ministru kabineta lēmuma, kas noteiks konkrēto piemērošanas periodu un tehniskos nosacījumus, piemēram, cenu aprēķināšanas metodiku.

Šāda pieeja norāda, ka valdība cenšas saglabāt elastību – solidaritātes maksājums paredzēts kā instruments, ko var aktivizēt tikai konkrētos tirgus apstākļos, nevis kā pastāvīgu nodokli visos gadījumos.

Premjerministres skatījums un pagaidu risinājuma raksturs

Valdības vadītāja Evika Siliņa uzsver, ka plānotais solidaritātes maksājums nav paredzēts kā ilgtermiņa nodokļu instruments, bet gan kā īslaicīgs risinājums konkrētai krīzes situācijai. Šī pieeja saistīta ar straujo degvielas cenu kāpumu, ko ietekmējuši globālie notikumi, tostarp spriedze energoresursu tirgos un piegāžu nenoteiktība.

Premjerministres skatījumā valdībai šādās situācijās ir jāreaģē elastīgi, ieviešot mehānismus, kas var ātri mazināt negatīvo ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Tāpēc solidaritātes maksājums tiek pozicionēts kā instruments, ko var aktivizēt tikai tad, kad degvielas cenas būtiski atkāpjas no objektīvajiem tirgus rādītājiem, nevis kā pastāvīgs regulējums visos apstākļos.

Svarīgi ir arī tas, ka valdība cenšas saglabāt līdzsvaru starp tirgus principiem un valsts iejaukšanos. No vienas puses, tiek atzīts, ka brīvais tirgus ir galvenais cenu noteicējs, taču ārkārtas apstākļos var būt nepieciešama īslaicīga intervence, lai novērstu strauju cenu pieauguma ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Vienlaikus premjerministre ir norādījusi, ka valdība nevēlas radīt negatīvu signālu investoriem vai apdraudēt uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai regulējums būtu samērīgs, caurspīdīgs un skaidri definēts, kā arī lai tā piemērošana nepārsniegtu sākotnēji iecerēto krīzes risinājuma funkciju.

Likuma mērķi un pamatojums

Ekonomikas ministrija uzsver, ka solidaritātes maksājuma ieviešanas galvenais mērķis ir mazināt strauja degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā. Degvielas cenu pieaugums tieši ietekmē transporta izmaksas, loģistiku un līdz ar to arī citu preču un pakalpojumu cenas, radot plašāku inflācijas spiedienu ekonomikā.

Papildus tam likumprojekts paredz arī fiskālu funkciju – nodrošināt papildu ieņēmumus valsts budžetā. Šie līdzekļi varētu tikt izmantoti, lai stiprinātu valsts apgādes drošību un segtu ar energoresursu krīzi saistītās izmaksas.

Svarīgs aspekts ir arī cenu veidošanās caurspīdīguma uzlabošana. Valdības ieskatā pašreizējā situācijā degvielas cenas ne vienmēr pietiekami ātri atspoguļo izmaiņas pasaules tirgos, īpaši gadījumos, kad naftas produktu cenas samazinās. Tāpēc jaunais mehānisms paredz stimulēt tirgotājus pielāgot cenas ciešāk starptautiskajām biržu tendencēm, īpaši cenu krituma periodos.

Likumprojekts balstās uz ideju, ka solidaritātes maksājums tiks piemērots tikai pārmērīga uzcenojuma gadījumos, nevis visai peļņai. Tas nozīmē, ka tirgotājiem joprojām būs iespēja gūt peļņu, taču tiks ierobežotas situācijas, kurās cenas būtiski pārsniedz objektīvi pamatotu līmeni.

Valdība šo instrumentu pozicionē kā līdzsvara meklējumu starp brīvā tirgus principiem un nepieciešamību aizsargāt patērētājus krīzes apstākļos, kad energoresursu cenu svārstības var radīt būtisku ietekmi uz visu ekonomiku.

Solidarītātes maksājuma darbības mehānisms

Plānotais solidaritātes maksājums tiks piemērots tikai konkrētos gadījumos, kad degvielas mazumtirdzniecības cena būtiski pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo cenu. Šī orientējošā cena tiks noteikta, balstoties uz vairākiem faktoriem, tostarp naftas produktu cenām starptautiskajos tirgos, nodokļiem un citām ar degvielas piegādi saistītajām izmaksām.

Likumprojekts paredz konkrētu slieksni – ja faktiskā degvielas cena uzpildes stacijā pārsniedz orientējošo cenu par vairāk nekā 3%, tad tirgotājam rodas pienākums maksāt solidaritātes maksājumu. Šis slieksnis kalpo kā robeža starp normālām tirgus svārstībām un potenciāli nepamatotu cenu pieaugumu.

Svarīgi, ka maksājums netiks piemērots automātiski visiem tirgotājiem vienlaikus. Katrs uzņēmums tiks vērtēts individuāli, ņemot vērā tā konkrētās izmaksas un cenu veidošanas apstākļus. Tas nozīmē, ka tirgotājiem būs iespēja pamatot savas cenas un, ja nepieciešams, iesniegt datus Ekonomikas ministrijai, lai izvairītos no nepamatota maksājuma piemērošanas.

Papildus tam mehānisma iedarbināšana būs atkarīga no valdības lēmuma – Ministru kabinets noteiks, kad šāds maksājums vispār jāpiemēro, ņemot vērā situāciju tirgū. Tādējādi solidaritātes maksājums darbojas kā elastīgs instruments, ko iespējams aktivizēt tikai tad, kad tirgus apstākļi to pamato.

Kopumā šī pieeja paredz kombinēt tirgus principus ar valsts uzraudzību, cenšoties novērst situācijas, kurās degvielas cenas pieaug nesamērīgi salīdzinājumā ar globālajām tendencēm, vienlaikus saglabājot iespēju uzņēmumiem darboties konkurences apstākļos.

Nozares un institūciju iebildumi

Plānotais solidaritātes maksājums jau izstrādes stadijā izraisījis plašas diskusijas un būtisku pretestību no dažādām institūcijām un nozares pārstāvjiem. Iebildumus pret likumprojektu izteikušas vairākas organizācijas, tostarp Konkurences padome, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Konkurences padome norāda, ka šāds regulējums var kropļot brīvā tirgus darbību, īpaši cenu veidošanās mehānismu. Tās ieskatā pastāv risks, ka vienota orientējošā cena nevarēs precīzi atspoguļot dažādo tirgus dalībnieku izmaksu struktūras, kas var novest pie nevienlīdzīgas konkurences situācijas. Turklāt tiek uzsvērts, ka šāds mehānisms var radīt cenu koordinācijas riskus un samazināt tirgus dinamiku.

Savukārt degvielas tirgotāju nozare uzsver, ka likumprojekts pēc būtības tuvojas cenu regulēšanai, nevis pārmērīgas peļņas ierobežošanai. Nozares pārstāvji norāda, ka lielāko daļu degvielas cenas – aptuveni 90% – veido faktori, kurus tirgotāji nevar ietekmēt, piemēram, iepirkuma cena un nodokļi. Līdz ar to papildu ierobežojumi uz atlikušo cenu daļu var būt nesamērīgi un ietekmēt uzņēmumu spēju darboties rentabli.

Arī investoru organizācijas pauž bažas par iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Ārvalstu investoru padome Latvijā uzsver, ka jebkādai valsts iejaukšanās politikai jābūt skaidrai, paredzamai un juridiski pamatotai. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka šādi īstermiņa risinājumi var negatīvi ietekmēt investīciju vidi un mazināt uzticību Latvijas regulējumam ilgtermiņā.