Nodokļu izmaiņas 2026. gadā

2026. gadā Latvijā stāsies spēkā virkne būtisku izmaiņu nodokļu jomā, kas skars gan fiziskās personas, gan uzņēmumus. Šīs izmaiņas ir daļa no turpinātas nodokļu politikas pilnveides, kuras mērķis ir vienlaikus stiprināt valsts fiskālo kapacitāti, uzlabot iedzīvotāju labklājību un veicināt ekonomisko aktivitāti.

Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi aptver vairākas nozīmīgas jomas – darbaspēka nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, kā arī specifiskus nodokļus, piemēram, azartspēļu un transportlīdzekļu nodokļus. Līdz ar to izmaiņu ietekme būs daudzdimensionāla un skars plašu sabiedrības daļu – no darba ņēmējiem un pensionāriem līdz uzņēmējiem un investoriem.

Būtiska 2026. gada nodokļu politikas iezīme ir centieni mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielinot neapliekamo minimumu un minimālo algu. Tas tiešā veidā ietekmēs strādājošo neto ienākumus un var veicināt patēriņa pieaugumu. Vienlaikus tiek ieviesti arī mērķēti atvieglojumi un precizējumi, lai nodrošinātu lielāku tiesisko skaidrību un taisnīgāku nodokļu piemērošanu, īpaši attiecībā uz dividendēm, nekustamā īpašuma darījumiem un nerezidentu ienākumiem.

Uzņēmumu sektorā nozīmīga ir alternatīvās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ieviešana noteiktos gadījumos, kas var ietekmēt uzņēmējdarbības struktūras un peļņas sadales izvēles. Tāpat paredzēti uzlabojumi finansējuma piesaistes regulējumā, kas potenciāli var veicināt investīciju aktivitāti.

Atsevišķās jomās, piemēram, azartspēļu nozarē, nodokļu likmes tiek paaugstinātas, kas liecina par fiskālās politikas mērķi palielināt budžeta ieņēmumus no specifiskiem sektoriem. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa jomā tiek saglabāta un paplašināta samazināto likmju piemērošana noteiktām preču un pakalpojumu kategorijām, tostarp grāmatām un pārtikas produktiem, tādējādi atbalstot sabiedrības pieejamību būtiskām precēm.

Darbaspēka nodokļi un izmaiņas ienākumos

2026. gadā darbaspēka nodokļu jomā tiek turpināta iepriekš uzsāktā politika, kuras centrālais mērķis ir pakāpeniski samazināt nodokļu slogu strādājošajiem un vienlaikus palielināt iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus. Šīs izmaiņas galvenokārt izpaužas kā neapliekamā minimuma palielināšana un minimālās algas kāpums, kas kopumā ietekmēs gan zemāku, gan vidēju ienākumu saņēmējus.

Viens no būtiskākajiem pasākumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma palielinājums par 40 eiro, sasniedzot 550 eiro mēnesī. Šis instruments tieši samazina ar nodokli apliekamo ienākuma daļu, tādējādi palielinot neto algu. Praktiski tas nozīmē, ka lielākai daļai darba ņēmēju palielināsies ienākumi “uz rokas”, nemainot bruto algu. Šāds risinājums ir īpaši nozīmīgs zemāku ienākumu grupām, kurām nodokļu sloga samazinājums rada relatīvi lielāku finansiālo ieguvumu.

Papildus tam no 2026. gada tiek paaugstināta arī minimālā alga – no 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī. Minimālās algas pieaugums ietekmē ne tikai tos darbiniekus, kuri saņem minimālo atalgojumu, bet arī plašāku darba tirgu kopumā, jo tas bieži kalpo kā atsauces punkts algu struktūras veidošanā. Līdz ar to iespējams netiešs algu pieaugums arī citās zemo un vidējo ienākumu kategorijās.

No fiskālās politikas viedokļa šīs izmaiņas liecina par virzību uz darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, kas ilgtermiņā var veicināt nodarbinātību, samazināt ēnu ekonomikas riskus un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā. Vienlaikus jāņem vērā, ka šādas izmaiņas ietekmē arī valsts budžeta ieņēmumus, tādēļ tās tiek sabalansētas ar citām nodokļu politikas iniciatīvām.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

2026. gadā tiek ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumā, kas vērstas gan uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu, gan uz taisnīgāku un skaidrāku normu piemērošanu. Šie grozījumi skar dažādas ienākumu kategorijas – dividendēm, nekustamā īpašuma darījumiem, valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem, kā arī specifiskus gadījumus, kas attiecas uz nerezidentiem.

Būtiska izmaiņa attiecas uz dividendēm. No 2026. gada 1. janvāra fiziskām personām, kuras ir kapitālsabiedrību dalībnieki, dividendēm, kas izmaksātas, piemērojot alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, tiks piemērota IIN likme 6%. Šāds modelis veido kombinētu nodokļu slogu un faktiski ievieš alternatīvu pieeju peļņas sadales aplikšanai ar nodokļiem, kas var ietekmēt uzņēmumu un to īpašnieku finanšu plānošanu.

Nozīmīgi precizējumi veikti arī attiecībā uz nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Ja īpašums ir iegūts dāvinājuma vai mantojuma ceļā no radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātā, tad nodokļu piemērošanas nolūkos tiek uzskatīts, ka īpašums pieder nodokļa maksātājam jau no brīža, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā uz iepriekšējā īpašnieka vārda. Šis regulējums būtiski ietekmē kapitāla pieauguma aprēķinu un samazina neskaidrības par īpašuma turēšanas periodu.

Vienlaikus likumā tiek skaidri noteikts, ka ar IIN netiek aplikta kompensācija, kas izmaksāta par zaudējumiem un neērtībām saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Šis precizējums nodrošina lielāku tiesisko skaidrību un novērš interpretācijas riskus praksē.

Papildu atvieglojumi paredzēti arī noteiktām atbalsta programmām. Laika periodā no 2026. līdz 2029. gadam ar IIN netiks aplikti maksājumi, kas saņemti no valsts vai Eiropas Savienības fondiem vēsturiski degradēto kūdras ieguves vietu revitalizācijai. Šāds regulējums ir mērķēts uz vides politikas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, vienlaikus samazinot nodokļu slogu attiecīgajiem projektiem.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)

2026 gadā stājas spēkā nozīmīgi grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumā, kas būtiski ietekmēs uzņēmumu peļņas sadales stratēģijas, finansēšanas struktūru un nodokļu plānošanu. Izmaiņas galvenokārt vērstas uz elastīgākas nodokļu sistēmas ieviešanu, vienlaikus saglabājot fiskālo līdzsvaru un veicinot investīciju piesaisti.

Viena no centrālajām izmaiņām ir alternatīvās UIN piemērošanas iespējas ieviešana. Uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, sadalot peļņu dividendēs, būs iespēja izvēlēties piemērot 15% UIN likmi. Šādā gadījumā saņemtajām dividendēm papildus tiks piemērots 6% iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šis modelis faktiski ievieš divpakāpju nodokļu sistēmu ar salīdzinoši zemāku kopējo nodokļu slogu noteiktos gadījumos, kas var būt pievilcīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veicināt peļņas sadales caurspīdīgumu.

Būtiskas izmaiņas skar arī procentu maksājumu regulējumu. Tiek paplašināti izņēmumi, kuros palielināti procentu maksājumi netiek iekļauti ar UIN apliekamajā bāzē. Šie izņēmumi attiecas uz finansējumu, kas piesaistīts no dažādiem alternatīviem avotiem, tostarp no Latvijā, Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs emitētiem vērtspapīriem, kolektīvās finansēšanas platformām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un alternatīvajiem ieguldījumu fondiem. Tas būtiski paplašina uzņēmumu iespējas piesaistīt kapitālu ārpus tradicionālajām banku kreditēšanas formām.

Papildus tam izņēmumi attieksies arī uz mērķsabiedrībām, kas izveidotas publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai, kā arī gadījumos, kad piesaistītais finansējums tiek novirzīts citām koncerna sabiedrībām. Šie grozījumi liecina par mērķtiecīgu politiku veicināt lielāka mēroga investīciju projektus un uzlabot kapitāla plūsmas efektivitāti uzņēmumu grupu ietvaros.

No 2026. gada būtiska izmaiņa attiecas arī uz ostu pārvaldēm – tās kļūs par UIN maksātājiem. Tas nozīmē, ka ostu pārvalžu darbība tiks iekļauta vispārējā uzņēmumu nodokļu regulējumā, kas var ietekmēt šo institūciju finanšu pārvaldību un investīciju plānošanu.

Azartspēļu nodoklis

2026. gadā tiek būtiski pārskatīts azartspēļu nodokļa regulējums, paredzot nodokļa likmju paaugstināšanu visos galvenajos azartspēļu segmentos. Šīs izmaiņas atspoguļo valsts fiskālās politikas virzību uz lielāku budžeta ieņēmumu nodrošināšanu no nozarēm, kurām raksturīga augsta peļņas potenciāla koncentrācija, kā arī pastiprinātu regulatīvo kontroli pār azartspēļu tirgu.

Būtiskākais pieaugums attiecas uz azartspēļu automātiem. Nodokļa likme par katru spēles vietu gadā tiek palielināta no 6204 eiro līdz 7440 eiro. Tas nozīmē ievērojamu izmaksu pieaugumu operatoriem, īpaši tiem, kuri uztur lielu automātu skaitu. Līdz ar to iespējama gan tirgus konsolidācija, gan biznesa modeļu pārskatīšana.

Tāpat pieaug nodoklis arī galda spēlēm – ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm. Nodokļa apmērs par katru galdu gadā tiek paaugstināts no 33 696 eiro līdz 40 440 eiro. Šī izmaiņa īpaši ietekmēs kazino segmentu, kur šādas spēles veido būtisku piedāvājuma daļu.

Savukārt attiecībā uz attālinātajām un interaktīvajām azartspēlēm tiek palielinātas procentuālās nodokļa likmes no spēļu organizēšanas ieņēmumiem. Veiksmes spēlēm pa tālruni, totalizatoriem un derībām likme pieaug no 15% līdz 18%, bingo – no 10% līdz 12%, bet interaktīvajām azartspēlēm – no 12% līdz 15%. Ņemot vērā digitālā segmenta straujo izaugsmi, šīs izmaiņas var būtiski palielināt nodokļu ieņēmumus no tiešsaistes platformām.

No nozares perspektīvas nodokļu sloga pieaugums var ietekmēt uzņēmumu rentabilitāti un cenu politiku, kā arī veicināt strukturālas pārmaiņas tirgū. Vienlaikus no valsts skatpunkta šie pasākumi kalpo gan fiskāliem mērķiem, gan kā instruments azartspēļu pieejamības un izplatības netiešai ierobežošanai.