Nodarbinātība Latvijā turpina pieaugt

Nodarbinātība ir viens no nozīmīgākajiem rādītājiem, kas raksturo valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību. Darba tirgus situācija Latvijā pēdējos gados saglabājusies samērā stabila, neraugoties uz dažādiem ārējiem izaicinājumiem, tostarp ģeopolitisko spriedzi, energoresursu cenu svārstībām un inflācijas pieaugumu. Darba vietu pieejamība un bezdarba līmenis ir cieši saistīti ar ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu investīcijām un darbaspēka pieejamību.

Latvijas darba tirgū arvien lielāku ietekmi atstāj demogrāfiskās pārmaiņas. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, tādēļ uzņēmumiem kļūst sarežģītāk atrast nepieciešamos darbiniekus. Vienlaikus pieaug iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū, jo arvien vairāk cilvēku iesaistās darba meklēšanā vai nodarbinātībā. Šāda tendence palīdz mazināt darbaspēka trūkuma radītās problēmas un veicina ekonomisko aktivitāti.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem, 2026. gada pirmajā pusē bija vērojams nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās. Tas liecina, ka Latvijas darba tirgus spēj pielāgoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un saglabāt noturību arī nenoteiktības periodos.

Nodarbinātības pieaugums 2026. gada 1. ceturksnī

2026.  pirmajā ceturksnī Latvijas darba tirgus saglabāja stabilitāti, un nodarbinātības rādītāji liecināja par pozitīvām tendencēm. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem valstī bija nodarbināti 868 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas veidoja 63,2% no attiecīgās vecuma grupas iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nodarbināto skaits palielinājās par 0,8 tūkstošiem cilvēku.

Nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju. CSP dati liecina, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī ES vidējais nodarbinātības līmenis bija 61,8%, kamēr Latvijā tas bija augstāks. Tas norāda uz salīdzinoši augstu iedzīvotāju iesaisti darba tirgū un spēju saglabāt darbavietas arī ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.

No visiem nodarbinātajiem 86,4% bija darba ņēmēji, 8,1% bija pašnodarbinātās personas, savukārt 5% bija darba devēji. Šāda struktūra parāda, ka Latvijas darba tirgus galvenokārt balstās uz algotu darbu, vienlaikus saglabājot arī uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības nozīmi.

Ekonomikas ministrija norāda, ka nodarbinātības pieaugumu veicina ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās vairākās nozarēs. Straujāks darbavietu skaita kāpums novērots tirdzniecībā, profesionālo pakalpojumu sektorā, apstrādes rūpniecībā un sabiedrisko pakalpojumu jomā. Šīs nozares rada pieprasījumu pēc jauniem darbiniekiem un palīdz uzturēt darba tirgus attīstību.

Bezdarba līmeņa tendences Latvijā

Bezdarba līmenis ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo darba tirgus attīstību un ekonomikas stāvokli valstī. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 7,4%, bet bezdarbnieku skaits bija 69,5 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni bezdarba līmenis pieauga par 0,2 procentpunktiem, savukārt bezdarbnieku skaits palielinājās par 0,8 tūkstošiem cilvēku.

Lai gan vērojams neliels bezdarba pieaugums, situācija darba tirgū joprojām ir salīdzinoši stabila. Finanšu ministrija norāda, ka bezdarba pieaugumu ietekmējusi lēnāka ekonomikas izaugsme un pieprasījuma samazināšanās ārējos tirgos. Vienlaikus bezdarba straujāku palielināšanos ierobežo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas mazina pieejamā darbaspēka apjomu.

Salīdzinot Latviju ar pārējām Baltijas valstīm, 2026. gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija augstāks nekā Lietuvā, kur tas sasniedza 6,9%, bet zemāks nekā Igaunijā, kur bezdarbs bija 8,6%. Tas liecina, ka Latvijas darba tirgus atrodas starpposmā starp abām kaimiņvalstīm. Tajā pašā laikā Latvijas bezdarba līmenis joprojām pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju.

Īpaša uzmanība pievēršama ilgstošajam bezdarbam. 2026. gada pirmajā ceturksnī 23,2 tūkstoši cilvēku bija bez darba vismaz vienu gadu. Šie iedzīvotāji veidoja 33,6% no visiem bezdarbniekiem. Lai gan ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās, tas joprojām ir būtisks izaicinājums darba tirgum, jo ilgstoša atrašanās bez darba samazina iespējas veiksmīgi atgriezties nodarbinātībā.

Faktori, kas ietekmē darba tirgu Latvijā

Latvijas darba tirgus attīstību ietekmē vairāki ekonomiski, demogrāfiski un sociāli faktori. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka iedzīvotāju novecošanās un zemā dzimstība samazina potenciālā darbaspēka apjomu, radot grūtības uzņēmumiem atrast nepieciešamos speciālistus. Šī tendence ir vērojama jau vairākus gadus un tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem šķēršļiem straujākai ekonomikas attīstībai. (Avots: CSP un Finanšu ministrijas darba tirgus apskati)

Būtiska nozīme ir arī ekonomikas izaugsmes tempam. Kad uzņēmumu ražošanas apjomi pieaug un palielinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, darba devēji biežāk pieņem jaunus darbiniekus. Savukārt ekonomiskās aktivitātes samazināšanās var ierobežot darbavietu skaita pieaugumu. Latvijas Banka norāda, ka 2026. gadā ekonomikas izaugsmi galvenokārt veicina privātais patēriņš, investīcijas un pakāpeniska eksporta atjaunošanās, kas pozitīvi ietekmē arī darba tirgu.

Darba tirgus situāciju ietekmē arī izglītības sistēmas spēja sagatavot speciālistus atbilstoši darba devēju vajadzībām. Daudzās nozarēs, īpaši informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, būvniecības un veselības aprūpes jomā, saglabājas kvalificētu darbinieku trūkums. Ekonomikas ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka prasmju neatbilstība starp darba meklētājiem un darba devēju prasībām kavē pilnvērtīgu nodarbinātības pieaugumu.

Ne mazāk svarīga ir tehnoloģiju attīstība un digitalizācija. Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizētus risinājumus un digitālās tehnoloģijas, kas palielina darba ražīgumu un maina pieprasījumu pēc noteiktām profesijām. Pieaug nepieciešamība pēc darbiniekiem ar digitālajām prasmēm, vienlaikus samazinoties pieprasījumam pēc daļas mazāk kvalificētu darbu.