No kā pelna ātro kredītu uzņēmumi?

Ātro kredītu reklāmās uzmanības centrā parasti ir summa, ko iespējams saņemt. Taču, lai saprastu, no kā pelna aizdevējs, jāseko naudai arī pēc tās izmaksas: cik aizņēmējs atdod procentos, kādas vēl maksas paredz līgums un kas mainās, ja maksājums kavējas. PTAC skaidro, ka kredīta kopējās izmaksas var ietvert arī komisijas un ar līgumu saistītus obligātus papildu pakalpojumus.

Šajā rakstā salīdzināsim kredītu piedāvājumus un līgumu noteikumus ar uzņēmumu finanšu pārskatiem. Tas ļaus pārbaudīt, kuri maksājumi rada ieņēmumus un cik daudz no tiem uzņēmumiem paliek peļņā.

Procenti un komisijas: ko rāda kredītlīgumi?

Aizdevuma pamatsumma ir nauda, kas klientam jāatdod. Aizdevēja ieņēmumus rada maksājumi virs šīs summas, galvenokārt procenti un līgumā paredzētās komisijas. Tāpēc ar reklāmā norādīto procentu likmi vien nepietiek, lai saprastu kredīta cenu.

Līgumā jāpārbauda kopējā atmaksājamā summa un gada procentu likme (GPL). GPL aprēķinā ietver procentus un obligātās ar kredītu saistītās izmaksas. Atsevišķi jāmeklē izvēles pakalpojumu cenas, piemēram, maksa par ātrāku naudas izmaksu: PTAC norāda, ka šādas maksas GPL var nebūt iekļautas.

Lai noskaidrotu, kā uzņēmumi pelna praksē, salīdzināsim vienādas summas un termiņa piedāvājumus: cik klients saņem, cik atmaksā noteiktajā laikā un par ko paredzētas papildu maksas. Šis salīdzinājums parādīs kredīta cenu klientam; uzņēmuma peļņu vēlāk pārbaudīsim finanšu pārskatos.

Kavēti maksājumi: cik tie izmaksā un kam nonāk nauda?

Ja aizņēmējs kavē maksājumu, kredītdevējs var aprēķināt nokavējuma procentus vai līgumsodu. Parāda summa tādēļ var pieaugt, taču kavējums uzņēmumam automātiski nenozīmē peļņu: daļu parāda var arī neizdoties atgūt.

Ja lietu nodod ārpustiesas parādu atguvējam, var rasties vēl viena izmaksu pozīcija. Tā nav automātiski kredītdevēja ieņēmums - jānoskaidro, kurš atgūst parādu un kam pienākas konkrētais maksājums. PTAC norāda, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst prasīt tikai pamatotu izdevumu atlīdzināšanu noteiktās robežās.

Tāpēc kavējumu ietekmi vērtēsim pēc līgumu noteikumiem un uzņēmumu pārskatiem: cik par kavējumiem aprēķināts, cik faktiski saņemts un cik parādu palicis neatgūts. Tikai tad var spriest, vai kavējumi ir būtisks uzņēmuma ienākumu avots.

Uzņēmumu pārskati: kuri ieņēmumi pārvēršas peļņā?

Izsniegto kredītu summa nerāda, cik uzņēmums nopelnījis. Tā ir klientiem aizdotā nauda. Piemēram, PTAC ziņo, ka 2025. gadā Latvijā izsniegto distances kredītu apjoms sasniedza 550,04 miljonus eiro. Šo skaitli nevar saukt par kredītdevēju ieņēmumiem vai peļņu. Turklāt distances kredīti ir plašāka kategorija par sarunvalodā lietoto apzīmējumu «ātrie kredīti».

Atbildi jāmeklē konkrētu uzņēmumu gada pārskatos. Tajos salīdzināmi procentu un komisiju ieņēmumi ar finansējuma, darbības un neatgūto parādu izmaksām. Pārskata peļņa ir atlikums pēc uzskaitītajām izmaksām, nevis visa summa, ko klienti samaksājuši virs aizdevuma pamatsummas.

Lai izdarītu secinājumu par nozari, nepietiek ar viena uzņēmuma rezultātu. Jāpārbauda vairāku kredītdevēju pārskati par vienu un to pašu periodu un jānoskaidro, vai tajos kredītu veidi uzrādīti atsevišķi. Ja ieņēmumi no ātrajiem kredītiem nav nodalīti, to īpatsvaru uzņēmuma peļņā precīzi noteikt nevar.

Uzraudzība: vai klients var saprast kredīta pilno cenu pirms parakstīšanas?

Kredītdevējam pirms līguma noslēgšanas jāizsniedz standartinformācija. Tajā jānorāda gada procentu likme, kopējā atmaksājamā summa, maksājumu grafiks un iespējamās kavējuma sekas. PTAC arī prasa izvērtēt klienta spēju kredītu atmaksāt.

Pārbaudei ir divi konkrēti jautājumi: vai piedāvājumā visas obligātās izmaksas ir ietvertas kopējā cenā, un vai izvēles pakalpojumu maksas ir skaidri nodalītas. PTAC norāda, ka, piemēram, maksa par ātrāku naudas izmaksu var nebūt iekļauta gada procentu likmē. Tādēļ ar vienu reklāmas skaitli pilnai salīdzināšanai nepietiek.

Atbilde uz raksta galveno jautājumu ir šāda: uzņēmumi gūst ieņēmumus no procentiem un piemērojamām maksām, bet peļņu nosaka tas, kas paliek pēc finansējuma, darbības un neatgūto parādu izmaksām. Cik liela peļņas daļa nāk tieši no ātrajiem kredītiem vai kavējumiem, bez konkrētu uzņēmumu detalizētiem datiem apgalvot nevar.