Latvijas kapitāla tirgus mostas: vai sākas izrāviens?

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau gadiem ilgi ir bijusi paradoksāla – infrastruktūra ir izveidota, regulējums sakārtots un piekļuve biržai nodrošināta, taču reālā aktivitāte ir bijusi ierobežota. Nasdaq Riga darbojas jau kopš 1993. gada un ir integrēta Baltijas tirgū, taču tirgus dziļums un likviditāte joprojām būtiski atpaliek no attīstītajām valstīm.

Skaitļi šo situāciju ilustrē ļoti skaidri. Latvijā akciju tirgus kapitalizācija ilgstoši bijusi tikai aptuveni 3% no IKP, kamēr Lietuvā tā pārsniedz 9%, bet Igaunijā pat 17%. Salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais līmenis ir ap 54%. Tas nozīmē, ka kapitāla tirgus Latvijā līdz šim nav pildījis savu galveno funkciju – efektīvi savienot investoru kapitālu ar uzņēmumu izaugsmes vajadzībām.

Šo stagnāciju daļēji nosaka strukturāli faktori. Latvijas uzņēmumi tradicionāli paļaujas uz banku finansējumu, savukārt lielu, biržā kotētu uzņēmumu trūkums ierobežo investoru interesi. Kā norāda Latvijas Banka, tirgum pietrūkst tieši lielo spēlētāju, kas spētu palielināt kapitalizāciju un padarīt tirgu redzamu starptautiskā līmenī.

Vienlaikus arī investoru aktivitāte ilgstoši bijusi zema, un tirgus cieš no “apburtā loka” – maz uzņēmumu nozīmē maz investoru, un maz investoru nozīmē zemu motivāciju uzņēmumiem kotēties biržā. Rezultātā kapitāla tirgus Latvijā gadiem ir bijis vairāk diskusiju objekts nekā reāls ekonomikas dzinējspēks.

Tomēr pēdējos gados šajā stagnācijā parādās pirmās plaisas. Pieaug investoru aktivitāte, strauji attīstās obligāciju tirgus, un arvien biežāk publiskajā telpā parādās konkrēti plāni par jaunu uzņēmumu ienākšanu biržā. Paralēli tam arī uzņēmēju noskaņojums Baltijā kļūst optimistiskāks, kas parasti ir priekšnosacījums lielākiem investīciju lēmumiem. 

Obligāciju tirgus – pirmais izrāviena posms

Ja meklē konkrētu vietu, kur Latvijas kapitāla tirgus pēdējos gados patiešām ir sācis kustēties, tad tā nepārprotami ir korporatīvo obligāciju segmentā. Kamēr akciju tirgus joprojām saglabājas salīdzinoši kluss, obligācijas ir kļuvušas par galveno izaugsmes dzinējspēku – gan uzņēmumiem, gan investoriem.

Dati to apliecina ļoti skaidri. 2025. gadā Latvijā akciju un obligāciju emisijās kopumā tika piesaistīti aptuveni 1,5 miljardi eiro, un tieši obligāciju segments uzrādīja rekordaugstu aktivitāti . Publisko obligāciju emisiju skaits sasniedza desmitiem darījumu gadā, ar regulāru jaunu piedāvājumu plūsmu – vidēji vairākas emisijas katru mēnesi .

Vēl būtiskāk – Latvija šobrīd ir kļuvusi par līderi Baltijā tieši obligāciju tirdzniecībā. Nasdaq Riga 2025. gadā bija aktīvākais tirgus šajā segmentā, apsteidzot gan Viļņu, gan Tallinu . Tas ir nozīmīgs pavērsiens, ņemot vērā, ka akciju tirgū Latvija joprojām būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Šai izaugsmei ir vairāki strukturāli iemesli. Pirmkārt, uzņēmumiem obligācijas ir relatīvi vienkāršāks un ātrāks finansējuma instruments nekā akciju emisija. Nav nepieciešams atteikties no kontroles, un regulatīvās prasības ir elastīgākas. Otrkārt, banku finansējums ne vienmēr ir pietiekami pieejams vai konkurētspējīgs, īpaši vidēja izmēra uzņēmumiem, kas meklē alternatīvus kapitāla avotus.

Savukārt investoru pusē notiek ne mazāk svarīgas pārmaiņas. Pieaug gan institucionālo, gan privāto investoru interese par vietējiem ieguldījumiem. Obligācijas piedāvā relatīvi prognozējamu ienesīgumu laikā, kad depozītu likmes ilgstoši bija zemas, bet akciju tirgus – ierobežots. Rezultātā arvien biežāk emisijas tiek pārakstītas, kas signalizē par pieprasījuma pārsniegumu pār piedāvājumu.

Svarīgi arī tas, ka obligāciju tirgus sāk pildīt “treniņa laukuma” funkciju uzņēmumiem. Daudzi emitenti, kas šodien ienāk tirgū ar parāda vērtspapīriem, nākotnē var kļūt par potenciāliem akciju emitentiem. Šādā nozīmē obligāciju bums nav tikai īstermiņa tendence – tas var būt priekšnosacījums daudz plašākai kapitāla tirgus attīstībai.

Tomēr jāatzīst arī otra puse. Neskatoties uz iespaidīgo izaugsmi, obligāciju tirgus viens pats nespēj pilnvērtīgi aizvietot attīstītu akciju tirgu. Tas var aktivizēt kapitāla apriti, bet bez jauniem IPO un lielākiem uzņēmumiem biržā kopējais tirgus dziļums paliks ierobežots.

Investori mostas: pieprasījums pēc vietējiem ieguldījumiem

Līdz ar obligāciju tirgus aktivizēšanos būtiskas pārmaiņas notiek arī investoru pusē. Ja vēl pirms dažiem gadiem kapitāla tirgus Latvijā lielākajai sabiedrības daļai šķita attāls un sarežģīts, tad šobrīd redzams pakāpenisks, bet noturīgs intereses pieaugums – īpaši privātpersonu segmentā.

Pēdējo divu gadu laikā arvien vairāk iedzīvotāju sāk aktīvi iesaistīties ieguldījumos, bieži vien pirmo reizi atverot vērtspapīru kontus, lai piedalītos konkrētās obligāciju emisijās. Šo tendenci lielā mērā veicināja procentu likmju kāpums un depozītu pievilcības samazināšanās, kas lika meklēt alternatīvus ieguldījumu veidus ar augstāku ienesīgumu .

Šī investoru aktivitātes pieauguma nozīme ir daudz plašāka nekā tikai lielāks darījumu skaits. Kā rāda kapitāla tirgus dati, tieši mazumtirdzniecības jeb privāto investoru iesaiste būtiski uzlabo tirgus likviditāti, samazina cenu starpības (bid-ask spread) un kopumā padara tirgu efektīvāku . Citiem vārdiem – jo vairāk aktīvu investoru, jo “dzīvāks” un pievilcīgāks kļūst pats tirgus.

Tomēr jāatzīst, ka Latvija šajā ziņā joprojām startē no salīdzinoši zema līmeņa. Aktīvo investoru skaits ir ierobežots, un kapitāla tirgus līdz šim nav bijis plaši izmantots kā uzkrājumu veidošanas instruments . Tieši tāpēc pat neliels aktivitātes pieaugums rada relatīvi lielu ietekmi uz kopējo tirgus dinamiku.

Papildus privātpersonām svarīgu lomu sāk spēlēt arī institucionālie investori – pensiju fondi, ieguldījumu fondi un vietējās finanšu institūcijas. Lai gan to iesaiste vēl nav tik liela kā attīstītajos tirgos, pieaugošais vietējo instrumentu piedāvājums (īpaši obligācijās) pakāpeniski veido pamatu stabilākai kapitāla plūsmai vietējā tirgū.

Interesanti, ka šobrīd Latvijā veidojas zināms “psiholoģiskais pagrieziens”. Ja iepriekš dominēja piesardzība un skepses attieksme pret vietējiem finanšu instrumentiem, tad tagad arvien biežāk investori sāk uztvert Baltijas tirgu kā reālu alternatīvu starptautiskajiem ieguldījumiem. Šo tendenci pastiprina arī Baltijas biržu integrācija, kas investoriem ļauj skatīties uz reģionu kā vienotu tirgu, nevis trim atsevišķām valstīm 

IPO trūkums – galvenais bremzējošais faktors

Neskatoties uz redzamo aktivitātes pieaugumu obligāciju tirgū un investoru pusē, Latvijas kapitāla tirgus attīstību joprojām būtiski ierobežo viens centrālais faktors – jaunu akciju emisiju jeb IPO trūkums.

Šī problēma nav jauna, taču tās ietekme kļūst arvien izteiktāka. Latvijā biržā kotēto uzņēmumu skaits ilgstoši ir bijis ļoti ierobežots, un jaunu uzņēmumu ienākšana tirgū notiek reti. Rezultātā akciju tirgus, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm un pat Baltijas kaimiņiem, joprojām atrodas attīstības pašā sākumposmā .

Šo situāciju bieži raksturo kā “apburto loku”. No vienas puses, uzņēmumi nevēlas kotēties biržā, jo tirgus ir mazs, likviditāte zema un investoru bāze ierobežota. No otras puses, investori nav aktīvi, jo trūkst pietiekami liela, kvalitatīva un diversificēta uzņēmumu piedāvājuma. Rezultātā tirgus nespēj pats sevi “iekustināt”.

Papildus tam pastāv arī strukturāli šķēršļi uzņēmumu nonākšanai biržā. Kā norāda Finanšu ministrijas un OECD analīze, Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami attīstīts, kas ierobežo uzņēmumu iespējas piesaistīt nebanku finansējumu . Starp galvenajiem izaicinājumiem minami:

• piemērota mēroga uzņēmumu trūkums
• ierobežotas alternatīvā finansējuma iespējas agrīnajos attīstības posmos
• salīdzinoši zema institucionālo investoru aktivitāte

Šie faktori nozīmē, ka daudzi uzņēmumi vienkārši “nenonāk līdz” IPO stadijai – tie vai nu paliek banku finansējuma zonā, vai arī attīstās ārpus publiskā kapitāla tirgus.

Īpaši būtisks aspekts ir lielo uzņēmumu trūkums biržā. Tieši šādi uzņēmumi parasti kalpo kā tirgus “enkuri” – tie piesaista ārvalstu investorus, nodrošina likviditāti un veido uzticību tirgum kopumā. Latvijā šis elements ilgstoši ir iztrūcis, un bez tā kapitāla tirgus paliek relatīvi neredzams starptautiskā mērogā.

Tāpēc arī politikas veidotāju un finanšu sektora diskusijās gadiem dominē viens un tas pats jautājums – valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšana biržā. Tas tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā “pārraut” stagnācijas ciklu. Tomēr līdz šim no diskusijām līdz reāliem IPO ir nonākts reti .

Vienlaikus situācija pamazām sāk mainīties. Vairāki lieli uzņēmumi – tostarp airBaltic, Latvijas autoceļu uzturētājs un Rīgas namu pārvaldnieks – jau izvērtē vai gatavojas potenciālai ienākšanai kapitāla tirgū tuvāko gadu laikā .

Tieši šeit slēpjas galvenais jautājums: vai šie projekti pārvērtīsies reālos IPO?

Ja jā, tad tas var kļūt par pagrieziena punktu. Ja nē – pastāv risks, ka Latvijas kapitāla tirgus turpinās attīstīties nevienmērīgi, balstoties gandrīz tikai uz obligāciju segmentu.

Tādēļ IPO jautājums šobrīd nav tikai viena tirgus segmenta problēma – tas ir centrālais elements, kas noteiks, vai Latvija patiešām piedzīvos kapitāla tirgus izrāvienu, vai arī paliks ilgstošā “potenciāla stadijā”.

Potenciālie IPO: vai kritiskā masa beidzot veidojas?

Pēc gadiem ilgas stagnācijas IPO jomā Latvijā beidzot parādās konkrēti uzņēmumi, kuru nonākšana biržā varētu būtiski mainīt tirgus dinamiku. Tie vairs nav abstrakti plāni vai teorētiskas diskusijas – runa ir par reāliem, valstij un ekonomikai nozīmīgiem uzņēmumiem, kuru iespējamā kotācija tiek publiski apspriesta.

Viens no centrālajiem kandidātiem ir airBaltic – uzņēmums ar starptautisku atpazīstamību un potenciāli lielu investoru interesi. Taču šis piemērs vienlaikus arī labi ilustrē Latvijas kapitāla tirgus realitāti. Lai gan IPO ideja tiek apspriesta jau vairākus gadus, 2026. gadā process ir apturēts un šobrīd netiek uzskatīts par prioritāru kapitāla piesaistes instrumentu . Tas parāda, cik cieši IPO iespējas ir saistītas ar tirgus apstākļiem, uzņēmuma finanšu situāciju un investoru noskaņojumu.

Papildus airBaltic tiek minēti arī citi potenciālie kandidāti – piemēram, Rīgas namu pārvaldnieks un Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie uzņēmumi atšķiras no airBaltic ar to, ka tie pārstāv vairāk “klasiskus” un stabilākus sektorus – komunālos pakalpojumus un infrastruktūru. Tieši šādi uzņēmumi bieži vien kalpo kā labs sākumpunkts kapitāla tirgus attīstībai, jo investoriem tie šķiet prognozējamāki un mazāk riskanti.

Svarīgākais jautājums šeit nav tikai par konkrētiem uzņēmumiem, bet gan par kritisko masu. Kapitāla tirgus nevar būtiski attīstīties ar vienu IPO – nepieciešama virkne jaunu uzņēmumu, kas ienāk tirgū relatīvi īsā laika periodā. Tikai tad veidojas:

• pietiekama likviditāte
• plašāks sektoru pārklājums
• investoru interese ilgtermiņā

Tieši šī iemesla dēļ bieži tiek uzsvērta valsts loma. Latvijā lielākā daļa potenciāli piemērotu IPO kandidātu ir valsts vai pašvaldību uzņēmumi. Ja tiek pieņemts politisks lēmums virzīt vairākus šādus uzņēmumus uz biržu, tas var ātri radīt nepieciešamo “kritisko masu” un pārraut līdzšinējo stagnācijas ciklu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka IPO realizācija praksē ir sarežģīts un bieži neprognozējams process. airBaltic gadījums skaidri parāda, ka pat sagatavoti projekti var tikt atlikti vai apturēti, ja tirgus apstākļi nav pietiekami labvēlīgi . Tas nozīmē, ka arī citu uzņēmumu gadījumā nav garantijas par ātru virzību uz biržu.

Tomēr pats fakts, ka šādi uzņēmumi vispār tiek nopietni apspriesti IPO kontekstā, jau ir būtiska pārmaiņa. Pirms dažiem gadiem šāda diskusija bija vairāk teorētiska, bet šobrīd tā kļūst arvien konkrētāka.

Tāpēc šī brīža situāciju var raksturot kā pārejas posmu. No vienas puses – vēl nav noticis neviens “lielais IPO”, kas radītu tūlītēju izrāvienu. No otras – veidojas priekšnoteikumi, kas var novest pie šāda scenārija tuvāko gadu laikā.