Latvijas IKP 2026. gadu sāk ar izaugsmi

2026. gada pirmie mēneši Latvijas ekonomikā iezīmējušies ar pozitīvām tendencēm pēc sarežģītāka perioda iepriekšējos gados. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieaudzis par 2,5 salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, savukārt pret iepriekšējo ceturksni izaugsme sasniegusi 0,6. Faktiskajās cenās ekonomikas apjoms pirmajos trīs mēnešos veidoja 9,9 miljardus eiro.

Izaugsmi galvenokārt veicināja enerģētikas sektors, tirdzniecība un nekustamo īpašumu darbības, kamēr atsevišķās nozarēs joprojām saglabājās lejupslīde. Īpaši izceļams elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozares straujais kāpums, ko sekmēja aukstāki laikapstākļi gada sākumā. Tajā pašā laikā transporta, uzglabāšanas un ieguves rūpniecības uzņēmumi saskārās ar sarežģījumiem, kas ierobežoja vēl straujāku ekonomikas pieaugumu.

Pozitīvo fonu papildina arī citi makroekonomiskie rādītāji. 2025. gadā Latvijas IKP pieauga par 2,1, un Finanšu ministrija prognozē, ka 2026. gadā ekonomikas izaugsme varētu sasniegt aptuveni 2,6. Vienlaikus turpinās algu pieaugums un palielinās mājsaimniecību patēriņš, kas saglabā iekšējo pieprasījumu kā vienu no galvenajiem tautsaimniecības virzītājspēkiem.

Nozares, kas veicināja ekonomikas izaugsmi

2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsmi visvairāk balstīja enerģētikas sektors, tirdzniecība un nekustamo īpašumu nozare. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka tieši šajās jomās tika radīts lielākais ieguldījums pievienotās vērtības pieaugumā, kas palīdzēja nodrošināt 2,5 IKP kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Īpaši izceļama bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare, kur pievienotā vērtība pieauga par 41,6. Šādu kāpumu lielā mērā noteica aukstākie laikapstākļi janvārī un februārī, kas palielināja energoresursu patēriņu gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos. Enerģētikas sektors kļuva par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju gada sākumā.

Pozitīvu pienesumu nodrošināja arī tirdzniecības nozare. Mājsaimniecību patēriņa pieaugums, stabilāks darba tirgus un algu kāpums veicināja iedzīvotāju tēriņus. Finanšu ministrija prognozē, ka privātais patēriņš arī turpmāk būs viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomikas attīstības balstiem, jo iedzīvotāju ienākumi turpina palielināties straujāk nekā inflācija.

Savukārt nekustamo īpašumu nozare saglabāja stabilu attīstību, ko atbalstīja aktivitāte dzīvojamo un komerciālo īpašumu segmentā. Papildu impulsu ekonomikai sniedza investīcijas infrastruktūras projektos un Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūde vairākās tautsaimniecības nozarēs. Ekonomisti norāda, ka investīciju pieaugums tuvākajos gados var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem izaugsmes avotiem līdzās patēriņam.

Būtiska loma bija arī produktu nodokļu ieņēmumu pieaugumam, kas pozitīvi ietekmēja IKP aprēķinus no izlietojuma puses. Tas liecina par lielāku ekonomisko aktivitāti un pieaugošu preču un pakalpojumu apriti valstī. Lai gan atsevišķās nozarēs joprojām saglabājās problēmas, enerģētikas, tirdzniecības un nekustamo īpašumu sektoru sniegums ļāva Latvijas ekonomikai 2026. gadu sākt ar pārliecinošu izaugsmi.

Nozares, kurās saglabājās lejupslīde

Neraugoties uz pozitīvo IKP pieaugumu 2026. gada pirmajā ceturksnī, vairākās tautsaimniecības nozarēs joprojām bija vērojamas būtiskas grūtības. Vislielākais samazinājums reģistrēts ieguves rūpniecībā, kur pievienotā vērtība saruka par 27,7. Nozares rezultātus negatīvi ietekmēja nelabvēlīgi laikapstākļi, kā arī zemāka aktivitāte akmeņu, smilšu, māla un kūdras ieguvē. Līdzīgas problēmas šajā segmentā bija novērojamas arī iepriekšējos ceturkšņos, kad pieprasījumu ietekmēja būvniecības tempu svārstības un eksporta tirgu nenoteiktība.

Samazinājums tika fiksēts arī transporta un uzglabāšanas nozarē, kas tradicionāli ir viena no nozīmīgākajām Latvijas pakalpojumu eksporta jomām. Ekonomisti norāda, ka nozari turpina ietekmēt pārmaiņas reģionālajās loģistikas plūsmās, tranzīta kravu apjomu kritums un ģeopolitiskie faktori. Pēdējos gados transporta sektors saskāries ar ilgstošu spiedienu pēc Krievijas un Baltkrievijas kravu apjomu samazināšanās Baltijas reģionā.

Vēl viens būtisks kritums reģistrēts informācijas pakalpojumu nozarē, kur pievienotā vērtība saruka par 16,8. Lai gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors iepriekš bija viens no straujāk augošajiem Latvijas ekonomikā, 2026. gada sākumā daļa uzņēmumu saskārās ar pieprasījuma mazināšanos ārvalstu tirgos un piesardzīgāku investīciju vidi tehnoloģiju jomā.

Negatīvas tendences bija redzamas arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs. Šo sektoru darbību ietekmēja gan laikapstākļu svārstības, gan cenu izmaiņas starptautiskajos tirgos. Lauksaimnieki un mežsaimniecības uzņēmumi joprojām saskaras ar augstām izmaksām un pieprasījuma nestabilitāti vairākos eksporta tirgos.

Lai gan šo nozaru sniegums kavēja straujāku ekonomikas izaugsmi, to negatīvo ietekmi izdevās kompensēt enerģētikas, tirdzniecības un nekustamo īpašumu sektoru spēcīgākajiem rezultātiem. Tas ļāva Latvijas ekonomikai saglabāt pozitīvu attīstības virzienu arī laikā, kad atsevišķās nozarēs turpinājās strukturāli izaicinājumi.

Mājsaimniecību patēriņš un algu pieauguma ietekme uz ekonomiku

Viens no būtiskākajiem Latvijas ekonomikas balstiem 2026. gada sākumā bija mājsaimniecību patēriņš. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pirmajā ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņš pieauga par 2,0 salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tas liecina, ka iedzīvotāji turpināja aktīvi tērēt līdzekļus ikdienas vajadzībām, neskatoties uz cenu kāpumu atsevišķās preču un pakalpojumu grupās.

Lielākais izdevumu pieaugums bija vērojams transporta jomā, kur mājsaimniecību tēriņi palielinājās par 6,2. Pieaugumu noteica gan sabiedriskā transporta izmantošana, gan transportlīdzekļu iegāde un uzturēšana. Vienlaikus par 3,0 palielinājās izdevumi mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citam kurināmajam, savukārt pārtikas patēriņa apjoms pieauga par 1,4. Šie rādītāji atspoguļo stabilu iekšējo pieprasījumu, kas turpināja veicināt ekonomisko aktivitāti dažādās nozarēs.

Patēriņa pieaugumu lielā mērā sekmēja darba samaksas kāpums. Pirmajā ceturksnī darbinieku atalgojums Latvijā palielinājās par 5,5, darba algām pieaugot par 5,7, bet darba devēju sociālajām iemaksām – par 4,8. Straujākais atalgojuma kāpums tika reģistrēts finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur tas sasniedza 11,1, būvniecībā – 7,9, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sektorā – 7,4.

Ekonomikas ministrijas un finanšu sektora analītiķi norāda, ka algu pieaugums pēdējos ceturkšņos apsteidzis inflāciju, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju. Tas veicina gan mazumtirdzniecības apgrozījumu, gan pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Vienlaikus tiek prognozēts, ka privātais patēriņš arī turpmāk saglabās nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikas attīstībā, jo mājsaimniecību ienākumi turpina palielināties un inflācijas spiediens ir kļuvis mērenāks.

Eksperti gan norāda, ka turpmākā patēriņa dinamika būs cieši saistīta ar situāciju darba tirgū un ārējās ekonomikas attīstību. Ja saglabāsies stabils nodarbinātības līmenis un algu pieaugums, mājsaimniecību tēriņi var kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas palīdzēs uzturēt Latvijas ekonomikas izaugsmi arī nākamajos ceturkšņos.

Ekonomikas perspektīvas 2026. gadam

Pēc salīdzinoši veiksmīgā gada sākuma ekonomisti saglabā piesardzīgi pozitīvu skatījumu uz Latvijas tautsaimniecības attīstību turpmākajos mēnešos. Finanšu ministrijas prognozes paredz, ka 2026. gadā Latvijas IKP varētu pieaugt par aptuveni 2,6, bet galvenie izaugsmes virzītāji būs investīcijas, privātais patēriņš un pakāpeniska eksporta atveseļošanās.

Viens no svarīgākajiem faktoriem ir Eiropas Savienības fondu līdzekļu aktīvāka izmantošana. Finanšu ministrija norāda, ka investīciju pieaugumu veicina infrastruktūras projekti, uzņēmumu modernizācija un pieaugoša kreditēšanas aktivitāte. Arī Ekonomikas ministrijas prognozes rāda, ka investīcijas 2026. gadā varētu palielināties par vairāk nekā 9, saglabājot nozīmīgu lomu ekonomikas izaugsmē.

Pozitīvākas kļūst arī eksporta perspektīvas. Lai gan straujš eksporta lēciens netiek prognozēts, Latvijas lielāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsme 2026. gadā varētu būt spēcīgāka nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Īpaši svarīga loma būs Polijas un Zviedrijas tirgu attīstībai, jo šīs valstis ir starp būtiskākajiem Latvijas eksporta galamērķiem. Vienlaikus apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums pēdējos mēnešos ir uzlabojies, un eksporta pasūtījumu prognozes sasniegušas augstāko līmeni kopš 2022. gada rudens.

Tomēr ekonomikas attīstību joprojām var ietekmēt vairāki ārējie riski. Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija brīdina, ka ģeopolitiskā situācija, energoresursu cenu svārstības un nenoteiktība starptautiskajā tirdzniecībā var palēnināt izaugsmes tempu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta globālajiem tirdzniecības konfliktiem un situācijai Tuvajos Austrumos, jo ilgstošs enerģijas cenu kāpums var palielināt inflācijas spiedienu un samazināt uzņēmumu konkurētspēju.

Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, pašreizējās prognozes liecina, ka Latvijas ekonomika 2026. gadā turpinās augt straujāk nekā iepriekšējā gadā. Ja saglabāsies stabils darba tirgus, pieaugs investīcijas un uzlabosies ārējais pieprasījums, tautsaimniecība var nostiprināt atveseļošanās tendenci, kas kļuva redzama jau gada pirmajā ceturksnī.