Latvijas Banka 2025. gadu noslēdz ar peļņu

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi 2025. gada pārskatu, kurā apkopoti finanšu rezultāti, neatkarīgu revidentu atzinums, ekonomiskās vides vērtējums un pārskats par centrālās bankas paveikto tās galvenajās atbildības jomās. Finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti, un Latvijas Banka par 2025. gada finanšu pārskatiem saņēma pozitīvu atzinumu no SIA “KPMG Baltics”.

2025 gadu Latvijas Banka noslēdza ar pozitīviem finanšu rezultātiem, lai gan monetārās politikas operāciju rezultātu negatīvi ietekmēja iepriekšējos gados paaugstinātās procentu likmes, kas eirozonā tika izmantotas inflācijas ierobežošanai. Latvijas Bankas atzītā peļņa sasniedza 332 miljonus eiro, bet kapitāls un rezerves pieauga par 35% līdz 1.275 miljardiem eiro. Vienlaikus 58 miljoni eiro tika novirzīti uzkrājumiem finanšu riskiem, tādēļ peļņas un zaudējumu aprēķinā atzītā peļņa bija 28 miljoni eiro.

No 2025. gada rezultātiem Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā sasniedza 56 miljonus eiro. Šo summu veidoja 19 miljoni eiro dividendēs no gada peļņas, 21 miljons eiro procentos par Latvijas valdības noguldījumiem un 16 miljoni eiro nodokļos. Šie rādītāji apliecina, ka centrālā banka spēja saglabāt finansiāli stabilu darbību arī laikā, kad daudzas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka saskārās ar negatīviem finanšu rezultātiem pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas.

Drošs un noturīgs finanšu sektors

Viens no Latvijas Bankas 2025. gada darba virzieniem bija finanšu sektora noturības stiprināšana krīzes apstākļos. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtiskākie finanšu pakalpojumi būtu pieejami arī sakaru traucējumu, tehnisku pārrāvumu vai citu ārkārtas situāciju laikā. Šajā kontekstā Latvijas Banka attīstīja risinājumu karšu maksājumiem bezsaistē, kas paredz iespēju lielajos pārtikas veikalos, degvielas uzpildes stacijās un aptiekās norēķināties ar maksājumu kartēm arī tad, ja īslaicīgi nav pieejami sakari.

Līdztekus bezsaistes maksājumu risinājumam tika pilnveidoti arī citi kritisko finanšu pakalpojumu nepārtrauktības mehānismi. Latvijas Banka turpināja darbu pie kritisko bankomātu tīkla, lielo uzņēmumu norēķinu iespējām krīzes situācijās, skaidrās naudas pieejamības prasībām, finanšu sektora digitālās darbības noturības stiprināšanas un kiberrisku ierobežošanas. Šie pasākumi ir būtiski, jo finanšu sistēmas drošība nav tikai banku darbības jautājums – tā tieši ietekmē iedzīvotāju spēju norēķināties par ikdienas precēm un uzņēmumu spēju turpināt saimniecisko darbību arī nestandarta apstākļos.

Nozīmīgs solis maksājumu drošības uzlabošanā bija maksājumu saņēmēju verifikācijas ieviešana gada nogalē. Šis risinājums palīdz mazināt gan kļūdainu pārskaitījumu, gan krāpšanas risku, jo pirms maksājuma veikšanas iespējams pārbaudīt, vai norādītais saņēmējs atbilst konta informācijai. Tādējādi Latvijas Bankas 2025. gada darbs finanšu drošības jomā bija vērsts ne tikai uz sistēmas tehnisko noturību, bet arī uz praktisku aizsardzību ikdienas maksājumu lietotājiem.

Kreditēšanas izrāviens un pieejamāki finanšu pakalpojumi

Finanšu pakalpojumu pieejamība 2025. gadā kļuva par vienu no redzamākajiem Latvijas Bankas darba rezultātiem. Pēc vairākiem gadiem, kuros kreditēšanu bremzēja augstākas procentu likmes un piesardzīgāka aizņemšanās, pērn tika panākts būtisks pavērsiens. Īpaši strauji auga uzņēmumu kreditēšana, kur gada pieauguma temps pārsniedza 16%. Tas ir nozīmīgs signāls tautsaimniecībai, jo aktīvāka uzņēmumu finansēšana parasti nozīmē lielākas investīciju iespējas, jaunu projektu attīstību un plašāku ekonomisko aktivitāti.

Pozitīvas pārmaiņas bija vērojamas arī mājsaimniecību kreditēšanā. To veicināja procentu likmju samazināšanās un vienkāršotais mājokļa kredītu pārkreditēšanas regulējums, kas iedzīvotājiem ļāva vieglāk pāriet pie izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem. Pārkreditēšanas iespēju izmantoja vairāk nekā 11 500 hipotekāro kredītu ņēmēju, un viņu paredzamais ietaupījums kredīta līguma darbības laikā sasniedz aptuveni 50 miljonus eiro. Šis rādītājs parāda, ka regulējuma izmaiņas nav palikušas tikai normatīvu līmenī, bet devušas praktisku finansiālu ieguvumu mājsaimniecībām.

Šajā jomā Latvijas Bankas loma bija saistīta ne tikai ar kreditēšanas datu uzraudzību, bet arī ar tirgus darbības uzlabošanu. Vienkāršāka pārkreditēšana palielina konkurenci starp aizdevējiem, jo bankām ir lielāks stimuls piedāvāt klientiem izdevīgākus nosacījumus. Savukārt klientiem tas dod lielāku izvēles brīvību un iespēju samazināt ilgtermiņa izmaksas. Tādējādi 2025. gada rezultāti finanšu pakalpojumu pieejamības jomā iezīmē pāreju uz aktīvāku, klientiem draudzīgāku un konkurētspējīgāku kreditēšanas vidi.

Pensiju sistēmas pilnveide un ieguvumi iedzīvotājiem

2025 gadā Latvijas Banka turpināja darbu pie pensiju 2. līmeņa darbības uzlabošanas, īpaši pievēršoties tam, lai iedzīvotājiem būtu lielāka elastība un labāki nosacījumi uzkrātā kapitāla izmantošanā. Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem paredzēja ļaut cilvēkiem izvēlēties piemērotāku brīdi pensiju 2. līmeņa līdzekļu saņemšanai situācijās, kad finanšu tirgos krītas vērtspapīru vērtība. Šāda pieeja varētu mazināt risku, ka uzkrājums tiek izmaksāts brīdī, kad tirgus krituma dēļ tā vērtība īslaicīgi sarukusi.

Latvijas Banka pārskatīja arī ieguldījumu limitus un virzīja pensiju 2. un 3. līmeņa pārvaldības vienkāršošanu. Šie pasākumi ir nozīmīgi, jo pensiju uzkrājumu sistēmas efektivitāti ietekmē ne tikai finanšu tirgu rezultāti, bet arī tas, cik saprotami, pārskatāmi un izmaksu ziņā izdevīgi ir pārvaldības noteikumi. Zemāki pastāvīgās komisijas maksas griesti pensiju 2. līmeņa pārvaldītājiem 2025. gadā iedzīvotājiem deva 2.8 miljonu eiro ieguvumu, kas tiešā veidā palielina uzkrājumu saglabāto vērtību nākotnei.

Papildus tam tika sākta vietnes manapensija.lv modernizācija, to pakāpeniski pārņemot no centrālā vērtspapīru depozitārija Nasdaq CSD SE. Šī vietne ir būtisks informācijas avots pensiju 2. un 3. līmeņa dalībniekiem, tāpēc tās pilnveide var uzlabot iedzīvotāju iespējas salīdzināt plānus, sekot līdzi uzkrājumu attīstībai un pieņemt informētākus lēmumus par savu pensijas kapitālu.

FinTech, kapitāla tirgus un jauni finanšu tirgus dalībnieki

Latvijas Bankas darbs 2025. gadā bija vērsts arī uz finanšu tirgus paplašināšanu un konkurences veicināšanu. Viens no būtiskākajiem virzieniem bija maksājumu infrastruktūras atvēršana plašākam dalībnieku lokam, ļaujot maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm tieši piedalīties Latvijas Bankas maksājumu sistēmā. Tas stiprina nebanku pakalpojumu sniedzēju iespējas, palielina konkurenci un rada priekšnoteikumus modernākiem maksājumu pakalpojumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Latvijas Banka savā FinTech atbalsta pasākumu klāstā izceļ arī Inovāciju centru, Regulatīvo smilškasti, pirmslicencēšanas procesu, Vērtspapīru smilškasti un piekļuvi maksājumu sistēmai nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Nozīmīga loma bija arī FinTech nozares attīstībai. Latvijas Banka 2025. gadā koordinēja Latvijas FinTech stratēģijas izstrādi, kuras mērķis ir stiprināt Latviju kā konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Stratēģijas kontekstā uzsvērta nepieciešamība veidot modernu regulējumu, attīstīt infrastruktūru, piesaistīt starptautiskos investorus un radīt augstas pievienotās vērtības darbavietas. Latvijas Bankas publicētā informācija liecina, ka 2025. gadā FinTech segmenta uzņēmumiem tika izsniegtas astoņas licences, bet pēc tam licencēšanas aktivitāte turpinājās, apliecinot pieaugošu interesi par Latvijas finanšu tirgu.

Kapitāla tirgus attīstībā Latvijas Banka 2025. gadā turpināja darbu pie pasākumiem, kas uzņēmumiem ļautu plašāk izmantot akciju un obligāciju emisijas kā finansējuma piesaistes instrumentu. Kapitāla tirgus forumā tika prezentēta 10 soļu programma Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, īpaši akcentējot nepieciešamību piesaistīt jaunus emitentus, privātos un institucionālos investorus. Latvijas Bankas dati rāda, ka 2025. gadā Latvijas kapitāla tirgus apgrozījums pieauga par 24.4% un sasniedza 97.6 miljonus eiro, kas bija pēdējo piecu gadu augstākais līmenis. Tas norāda uz aktīvāku tirgus izmantošanu, vienlaikus saglabājot vajadzību pēc tālākas attīstības, jo tirgus kapitalizācijas attiecība pret iekšzemes kopproduktu joprojām bija zema.

Vēl viens svarīgs virziens bija regulējuma pilnveide jaunu finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai tirgū. Latvijas Banka strādāja pie priekšnoteikumiem, lai krājaizdevu sabiedrības varētu sākt juridisko personu kreditēšanu, kā arī pie jauna finanšu institūcijas veida – specializētas kredītiestādes ar mazāku sākotnējo kapitālu – ieviešanas. Šādi risinājumi var paplašināt finansējuma pieejamību mazākiem uzņēmumiem un nišas pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus saglabājot regulēta finanšu tirgus drošības prasības. Finanšu ministrijas informācija par FinTech stratēģiju papildina šo virzienu, uzsverot sabalansēta regulējuma, stipras infrastruktūras un ātrāku administratīvo procesu nozīmi inovāciju attīstībā.

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos

2025. gadā Latvijas Banka veica sagatavošanās darbu jaunām prasībām, kuru mērķis ir uzlabot komercbanku pakalpojumu pieejamību Latvijas reģionos. Šīs prasības stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī un attiecas uz lielākajām kredītiestādēm, kurām jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšana atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem. Regulējuma pamatmērķis ir līdzsvarot finanšu pakalpojumu digitalizāciju ar klātienes atbalstu tiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem attālinātie risinājumi nav pietiekami vai nav ērti pieejami.

Jaunais regulējums paredz divu veidu risinājumus – pastāvīgas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas un alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas. Pastāvīgajās vietās kredītiestādēm jānodrošina darba laiks vismaz 16 stundas nedēļā, savukārt alternatīvajās vietās pakalpojumi jāsniedz pēc klienta pieprasījuma, piemēram, izbraukuma veidā, sadarbībā ar ārpakalpojumu sniedzēju vai citā bankas izvēlētā formā. Šāda pieeja ļauj saglabāt elastību, vienlaikus nodrošinot, ka cilvēkiem ārpus lielākajiem ekonomiskajiem centriem ir reāla iespēja saņemt finanšu konsultācijas un pakalpojumus klātienē.

Prasības īpaši skar lielākās bankas, kuru pakalpojumi ir būtiski plašai sabiedrības daļai. Latvijas Bankas publicētā informācija liecina, ka 2026. gadā četrām kredītiestādēm – AS “SEB banka”, “Swedbank” AS, AS “Citadele banka” un Luminor Bank AS Latvijas filiālei – bija jāvērtē sava reģionālā klātbūtne atbilstoši jaunajiem kritērijiem. Jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas bija jānodrošina “Swedbank”, SEB bankai un Citadelei, savukārt Luminor esošais pārklājums atbilda noteikumu prasībām.

Pirmie rezultāti pēc prasību spēkā stāšanās rāda, ka 2026. gadā 12 Latvijas pilsētās tika atvērta 21 jauna kredītiestāžu klātienes pakalpojumu sniegšanas vieta – astoņas pastāvīgās un trīspadsmit alternatīvās. Latvijas Banka norāda, ka šāds modelis palīdz stiprināt finanšu iekļautību, jo klātienes pakalpojumi joprojām ir vajadzīgi daļai iedzīvotāju, īpaši reģionos, kur attālums līdz bankas apkalpošanas vietai iepriekš bija pārāk liels. Tas ir būtisks solis, lai finanšu pakalpojumi būtu ne tikai digitāli moderni, bet arī sasniedzami dažādām sabiedrības grupām.