Latvijā atgriežas inflācija

Pēc relatīvi mierīgāka perioda 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā inflācija Latvijā atkal nonākusi uzmanības centrā. Gada sākumā cenu kāpuma temps bija pakāpeniski samazinājies – janvārī inflācija bija ap 2,9%, bet februārī jau nokritās līdz 2,3%, kas signalizēja par zināmu stabilizāciju ekonomikā.

Šī tendence radīja piesardzīgu optimismu, ka Latvija tuvojas zemākas inflācijas videi, īpaši ņemot vērā, ka 2025. gadā cenu pieaugums bieži pārsniedza 3-4% līmeni. Tomēr jau martā situācija mainījās – straujāks cenu kāpums signalizē, ka inflācijas spiediens ekonomikā nav pilnībā izzudis.

Ekonomisti jau gada sākumā brīdināja, ka inflācija Latvijā, visticamāk, saglabāsies virs 3% robežas un būs augstāka nekā eirozonas vidēji, galvenokārt iekšējo faktoru – algu kāpuma un pakalpojumu cenu pieauguma – dēļ. Tajā pašā laikā ārējie faktori, īpaši energoresursu cenu svārstības, joprojām spēj ātri mainīt inflācijas trajektoriju.

Papildu spiedienu rada arī globālie notikumi. Piemēram, naftas cenu kāpums saistībā ar ģeopolitisko spriedzi var būtiski ietekmēt inflāciju jau īstermiņā, jo enerģijas cenas tieši un netieši ietekmē plašu preču un pakalpojumu klāstu.

Tādējādi 2026. gada marts iezīmē būtisku pavērsienu – no inflācijas palēnināšanās uz jaunu cenu pieauguma vilni. Lai gan šis kāpums pagaidām nav dramatisks, tas skaidri parāda, ka cenu stabilitāte Latvijā joprojām ir trausla un cieši saistīta gan ar vietējiem, gan globāliem faktoriem.

Aktuālie dati: cik strauji aug cenas?

Jaunākie dati rāda, ka inflācijas dinamika Latvijā pēdējos mēnešos ir bijusi nevienmērīga, taču kopumā – ar augšupejošu tendenci. Pēc salīdzinoši mierīga gada sākuma martā fiksēts straujāks cenu kāpums, kas iezīmē pāreju uz jaunu inflācijas cikla posmu.

2026. gada februārī gada inflācija Latvijā bija 2,3%, kas bija būtisks kritums salīdzinājumā ar 2,9% janvārī un vairāk nekā 4% līmeni 2025. gada rudenī . Tas nozīmē, ka inflācija vairākus mēnešus pēc kārtas bija palēninājusies, un cenu līmenis īslaicīgi stabilizējās.

Tomēr martā situācija mainījās. Mēneša inflācija sasniedza +1,9%, kas ir salīdzinoši straujš kāpums vienā mēnesī un būtiski pārsniedz ierasto sezonālo svārstību amplitūdu. Gada inflācija vienlaikus pieauga līdz aptuveni 3,4%, atgriežoties virs 3% robežas, kas Latvijā jau tiek uzskatīta par paaugstinātu līmeni šajā ekonomikas ciklā.

Svarīgi ir saprast arī inflācijas struktūru. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka cenu pārmaiņas nav vienmērīgas visās kategorijās:

• pakalpojumu cenas aug straujāk nekā preču cenas (februārī +1,8% pret +0,5%)
• mēneša inflāciju būtiski ietekmē sezonālie faktori, piemēram, apģērba cenas vai enerģija

Tas nozīmē, ka kopējais inflācijas rādītājs slēpj atšķirīgu dinamiku starp dažādām izdevumu grupām – daļā kategoriju cenas pat samazinās, kamēr citās tās pieaug ļoti strauji.

Papildus jāņem vērā arī ilgāks skatījums. Lai gan īstermiņā inflācija šķiet mērena, kopējais cenu līmenis Latvijā joprojām ir būtiski augstāks nekā pirms dažiem gadiem – piemēram, kopš 2022. gada patēriņa cenas pieaugušas par vairāk nekā 28% . Tas nozīmē, ka pat mērena inflācija turpina ietekmēt iedzīvotāju pirktspēju.

Galvenie inflācijas virzītāji

Martā novērotais inflācijas kāpums nav nejaušs – to veido vairāku konkrētu faktoru kombinācija, no kuriem daži ir īslaicīgi, bet citi var saglabāt ietekmi ilgākā periodā. Dati rāda, ka cenu pieaugums koncentrējas dažās galvenajās kategorijās, īpaši transportā, patēriņa precēs un nodokļu ietekmētajās grupās.

Būtiskākais faktors šobrīd ir degvielas cenu straujais kāpums. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada martā degvielas cenas mēneša laikā pieauga par aptuveni 21%, kas ir ļoti straujš pieaugums vienā mēnesī . Tieši transporta izmaksas deva lielāko ieguldījumu kopējā inflācijā, palielinot cenu līmeni par aptuveni vienu procentpunktu . Šim kāpumam ir arī plašāka ietekme – tas paaugstina loģistikas un piegādes izmaksas, kas savukārt ietekmē daudzu citu preču un pakalpojumu cenas.

Otrs nozīmīgs faktors ir apģērbu un apavu cenu pieaugums. Martā šajā kategorijā cenas pieauga vidēji par 5,7%, kas lielā mērā skaidrojams ar sezonālajiem efektiem – jauno kolekciju ienākšanu tirgū un ziemas izpārdošanu beigām . Lai gan šis faktors ir ciklisks, tas regulāri rada īstermiņa spiedienu uz inflāciju pavasara mēnešos.

Trešais būtiskais virzītājs ir nodokļu politika, konkrēti akcīzes nodokļa izmaiņas. No 1. marta pieaugot akcīzei alkoholam un tabakai, šo produktu cenas attiecīgi palielinājās – alkoholiskie dzērieni sadārdzinājās par aptuveni 3,5%, bet cigaretes par vairāk nekā 3% . Šis ir administratīvs inflācijas faktors, kas nav tieši saistīts ar tirgus pieprasījumu vai izmaksām, bet ar valsts fiskālajiem lēmumiem.

Papildus šiem galvenajiem virzītājiem cenu kāpumu veicina arī plašāks pakalpojumu sektors. Restorānu, skaistumkopšanas un veselības pakalpojumu cenas turpina pieaugt, kas lielā mērā saistīts ar algu kāpumu un darbaspēka izmaksām . Tas norāda uz strukturālāku inflācijas komponenti, kas var saglabāties ilgāk nekā enerģijas vai sezonālie faktori.

Papildu inflācijas faktori (bieži ignorēti)

Lai gan sabiedriskajā telpā inflācija visbiežāk tiek saistīta ar degvielas vai pārtikas cenām, aktuālie dati rāda, ka cenu kāpumu Latvijā veido arī virkne mazāk pamanāmu, bet sistemātisku faktoru. Tie bieži darbojas fonā, taču ilgtermiņā var būt pat nozīmīgāki par īstermiņa cenu svārstībām.

Viens no šādiem faktoriem ir pārtikas cenu dinamika. Martā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā pieauga salīdzinoši mēreni – par aptuveni 0,1% mēneša laikā, taču atsevišķās kategorijās kāpums bija ievērojams. Piemēram, sadārdzinājās svaigi augļi un ogas, zivis, olas un gaļas izstrādājumi, kas lielā mērā saistīts ar sezonālām svārstībām un akciju beigām . Tas nozīmē, ka pat neliels kopējais pieaugums var slēpt būtiskas cenu izmaiņas konkrētās produktu grupās, kas tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienas izdevumus.

Otrs nozīmīgs, bet bieži nenovērtēts faktors ir pakalpojumu cenu kāpums. Dati rāda, ka cenas pieaug veselības aprūpē, ēdināšanā, izmitināšanā un mājokļa uzturēšanas pakalpojumos . Šis kāpums ir cieši saistīts ar darba tirgu – pieaugot algām, uzņēmumiem palielinās izmaksas, kuras tiek pārnestas uz gala patērētāju. Atšķirībā no degvielas vai enerģijas cenām, pakalpojumu inflācija parasti ir noturīgāka un grūtāk samazināma.

Svarīga loma ir arī mājokļa izmaksām. Lai gan martā kopējais cenu līmenis šajā grupā pat nedaudz samazinājās (par aptuveni 1,1%), galvenokārt elektroenerģijas cenu krituma dēļ , ilgākā periodā mājokļa izmaksas joprojām pieaug. Gada griezumā sadārdzinās siltumenerģija, ūdensapgāde, īre un citi komunālie pakalpojumi . Tas rada strukturālu spiedienu uz inflāciju, kas saglabājas pat tad, ja atsevišķos mēnešos enerģijas cenas krītas.

Papildus jāņem vērā arī tā sauktais “akciju efekts”. Daļa cenu svārstību rodas nevis reāla izmaksu pieauguma dēļ, bet gan tāpēc, ka beidzas atlaides un akcijas, īpaši pārtikas un sadzīves preču segmentā . Tas rada īslaicīgus, bet statistiski redzamus cenu lēcienus.

Pozitīvais efekts: kas bremzē inflāciju?

Lai gan martā inflācija Latvijā strauji pieauga, svarīgi ir redzēt arī pretējo pusi – vairākos būtiskos segmentos cenu dinamika bija lejupvērsta vai stabilizējoša. Tieši šie faktori neļāva kopējam inflācijas līmenim pieaugt vēl straujāk un norāda uz zināmu līdzsvaru ekonomikā.

Viens no nozīmīgākajiem inflāciju bremzējošajiem faktoriem ir elektroenerģijas cenu kritums. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka martā elektroenerģijas cenas Latvijā samazinājās par aptuveni 5,4% mēneša laikā . Šis kritums lielā mērā saistīts ar situāciju biržā – elektroenerģijas cena Baltijas reģionā martā būtiski saruka, Latvijā pat par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar februāri . Rezultātā mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazinājās ar elektrību saistītās izmaksas, kas tieši ietekmē kopējo patēriņa cenu līmeni.

Papildus tam arī mājokļa izmaksu grupa kopumā martā uzrādīja nelielu cenu kritumu – apmēram -1,1% mēneša laikā . Lai gan atsevišķi komponenti, piemēram, mājokļa uzturēšanas pakalpojumi vai siltumenerģija, joprojām kļuva dārgāki, elektroenerģijas cenu kritums bija pietiekami būtisks, lai kopējo grupas rādītāju novirzītu lejup.

Arī pārtikas cenu dinamika īstermiņā bija salīdzinoši stabila. Martā pārtikas cenas pieauga tikai par 0,1%, kas ir neparasti zems kāpums šim gadalaikam . Ekonomisti to skaidro ar tirgotāju akcijām un cenu korekcijām pēc iepriekšējiem mēnešiem, kas daļēji amortizēja kopējo inflācijas spiedienu .

Šie faktori kopumā rada svarīgu secinājumu: inflācija Latvijā šobrīd nav vienvirziena process. Vienlaikus ar strauju cenu kāpumu dažās kategorijās (piemēram, degvielā) citās notiek pretēja kustība, kas darbojas kā amortizators. Tieši šī pretspēku kombinācija arī izskaidro, kāpēc kopējais inflācijas līmenis, lai arī pieaug, joprojām saglabājas mērenā diapazonā, nevis strauji eskalējas.