Kreditēšana un noguldījumi aug: Latvijas banku rādītāji

Latvijas banku sektora aktīvi 2026. gada otrajā ceturksnī palielinājās par 460 miljoniem eiro jeb 1,4%. Galvenais pieauguma avots bija noguldījumi: to apjoms ceturkšņa laikā pieauga par 416 miljoniem eiro jeb 1,6%, savukārt gada pieauguma temps sasniedza 11,5%.

Visvairāk palielinājās mājsaimniecību noguldījumi - par 436 miljoniem eiro jeb 3,1%. Nedaudz auga arī finanšu institūciju noguldījumi, bet nefinanšu uzņēmumu un valdības noguldījumu apjoms saruka. Tādēļ mājsaimniecību noguldījumu kāpums pārsniedza visa sektora noguldījumu pieaugumu.

Mainījās arī noguldījumu struktūra. Procentu likmju kāpuma ietekmē termiņnoguldījumu apjoms palielinājās straujāk nekā pieprasījuma noguldījumi, sasniedzot 25,2% no noguldījumu apjoma. Tātad ceturkšņa beigās aptuveni ceturtā daļa noguldījumu bija izvietota uz noteiktu termiņu.

Uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšana un kredītportfeļa kvalitāte

Latvijas banku kredītportfelis nebanku klientiem 2026. gada otrajā ceturksnī palielinājās par 704 miljoniem eiro jeb 3,7%. Straujāk auga uzņēmumu kreditēšana - kredītu apjoms pieauga par 437,6 miljoniem eiro jeb 4,6%, un lielākā daļa pieauguma bija saistīta ar Latvijas uzņēmumiem.

Mājsaimniecību kredītportfelis palielinājās par 277,5 miljoniem eiro jeb 3,2%. Būtisku daļu pieauguma nodrošināja hipotekārie kredīti, kuru apjoms auga par vairāk nekā 141 miljonu eiro jeb 2,6%. Patēriņa kredītu atlikums pieauga par 57,7 miljoniem eiro jeb 4,9% - procentuāli straujāk nekā mājokļu kreditēšana.

Kredītportfelim augot, ienākumus nenesošo kredītu jeb INK īpatsvars nebanku klientu portfelī saglabājās 2,9% līmenī. To apjoms palielinājās par 6,9 miljoniem eiro jeb 1,2%, galvenokārt vienas kredītiestādes iekšzemes mājsaimniecību segmentā. Latvijas mājsaimniecību kredītportfelī INK īpatsvars joprojām bija zems - 1,5%.

INK seguma rādītājs sasniedza 40%, atsevišķām bankām palielinot uzkrājumus iespējamiem kredītu zaudējumiem. Latvijas Banka norāda, ka ģeopolitiskā nenoteiktība un enerģijas cenu kāpums saglabā kredītrisku starp būtiskākajiem banku sektora finanšu riskiem.

Banku sektora peļņa, ienākumi un izdevumi

Latvijas banku sektora peļņa 2026. gada otrajā ceturksnī sasniedza 205 miljonus eiro. Tas bija par 2,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, lai gan banku pamatdarbības ienākumi palielinājās par 26,2 miljoniem eiro jeb 4,1%. Peļņas samazinājumu galvenokārt izraisīja administratīvo izdevumu kāpums un lielāki izdevumi uzkrājumiem. Ienākumu pieaugums nespēja kompensēt šo izmaksu ietekmi.

Vienlaikus uzlabojās divi banku darbības efektivitātes rādītāji. Kapitāla atdeve sasniedza 11,8%, bet izmaksu attiecība pret ienākumiem jeb CIR - 56,4%. Abi rādītāji bija labāki nekā 2025. gada otrajā ceturksnī. CIR raksturo, kādu daļu ienākumu patērē bankas darbības izmaksas: jo zemāka šī attiecība, jo mazāk izmaksu nepieciešams katra ienākumu eiro gūšanai.

Banku sektora likviditāte un kapitāla pietiekamība

Latvijas banku likviditātes seguma rādītājs 2026. gada otrajā ceturksnī samazinājās no 272% līdz 200%, tomēr joprojām divkārt pārsniedza minimālo 100% prasību. Kritumu ietekmēja atsevišķu banku darījumi to grupu ietvaros un straujāks kreditēšanas pieaugums. Latvijas Banka sektora likviditāti vērtē kā augstu.

Arī kapitāla pietiekamības rādītāji saruka, jo riska svērtie aktīvi auga ātrāk nekā pašu kapitāls. Riska svērto aktīvu apjoms ceturkšņa laikā palielinājās par 785,8 miljoniem eiro jeb 5,9%. To veicināja banku aktīvā kreditēšana un strukturālas izmaiņas šo aktīvu aprēķina pieejā. Pašu kapitāla pieaugums bija mērenāks - 39 miljoni eiro jeb 1,4%.

Šīs atšķirības dēļ kapitāla rādītāji samazinājās par gandrīz vienu procentpunktu. Ceturkšņa beigās kopējais kapitāla rādītājs sasniedza 20,6%, bet pirmā līmeņa pamata kapitāla jeb CET1 rādītājs - 18,4%. Neraugoties uz pakāpenisko samazinājumu, Latvijas Banka norāda, ka banku sektora kapitāla rādītāji saglabājas augsti.