Kopējais nodokļu parādu apmērs februāra sākumā

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskotajiem datiem 2026. gada 1. februārī Latvijā kopējais nodokļu parādu apmērs sasniedza 830,763 miljonus eiro. Šajā summā ietilpst ne tikai aktuālie nodokļu parādi, par kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, bet arī apturētie parādi un parādi, kuriem piešķirti atmaksas termiņa pagarinājumi. Tādējādi kopējais rādītājs atspoguļo pilnu nodokļu saistību apjomu, kas attiecīgajā brīdī nav izpildīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējā nodokļu parādu summa ir palielinājusies par 1,8%, kas liecina par mērenu, bet stabilu pieauguma tendenci. Šāds kāpums var būt saistīts ar vairākiem faktoriem, tostarp sezonālām naudas plūsmas svārstībām uzņēmējdarbībā, ekonomiskās aktivitātes dinamiku vai administratīviem procesiem nodokļu uzskaitē.

Kopējais parādu apmērs virs 830 miljoniem eiro norāda uz būtisku fiskālo saistību apjomu tautsaimniecībā. Šis rādītājs ir nozīmīgs gan valsts budžeta plānošanas, gan nodokļu administrēšanas efektivitātes vērtēšanas kontekstā, jo tas tieši ietekmē publisko finanšu stabilitāti un naudas plūsmas prognozējamību.

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

2026. gada 1. februārī reģistrētais kopējo nodokļu parādu apmērs – 830,763 miljoni eiro – ir par 1,8% lielāks nekā mēnesi iepriekš. Tas nozīmē, ka viena mēneša laikā nodokļu saistību kopējais atlikums palielinājies par vairāk nekā 15 miljoniem eiro, iezīmējot mērenu, taču statistiski nozīmīgu pieaugumu.

Detalizētāks skatījums rāda atšķirīgu dinamiku pa budžeta segmentiem. Parādi valsts pamatbudžetam pieauguši straujāk – par 4,7%, kas var liecināt par maksājumu disciplīnas pasliktināšanos atsevišķos nodokļu veidos vai lielāku uzkrāto saistību apmēru konkrētās nozarēs. Tikmēr pašvaldību budžetiem administrētie parādi samazinājušies par 0,6%, kas norāda uz relatīvi stabilu vai pat uzlabotu maksājumu izpildi šajā segmentā. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi palielinājušies par 0,5%, kas ir neliels, bet konsekvents kāpums.

Šāda neviendabīga dinamika atspoguļo atšķirīgus maksātspējas un administrēšanas aspektus dažādās nodokļu kategorijās. Kopējais 1,8% pieaugums, lai arī nav straujš, tomēr norāda uz tendenci, kas fiskālās politikas un nodokļu administrēšanas kontekstā prasa pastiprinātu uzraudzību, īpaši, ja pieaugums saglabājas vairākus mēnešus pēc kārtas.

Parādu sadalījums pa budžeta veidiem

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienests (VID) datiem kopējais nodokļu parādu apmērs 2026. gada 1. februārī strukturāli sadalās trīs galvenajās budžeta kategorijās – valsts pamatbudžetā, pašvaldību budžetos un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Katras kategorijas dinamika atšķiras, atspoguļojot gan nodokļu struktūru, gan maksājumu disciplīnas īpatnības.

Parādi valsts pamatbudžetam

Parādi valsts pamatbudžetam 1. februārī veidoja 352,481 miljonu eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tas ir straujākais pieaugums starp visām budžeta kategorijām. Šajā segmentā ietilpst, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un citu valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu saistības. Pieaugums var liecināt par uzņēmumu naudas plūsmas sarežģījumiem vai par lielāku uzkrāto maksājumu apjomu noteiktos nodokļu veidos.

Parādi pašvaldību budžetiem

Pašvaldību budžetiem februāra sākumā bija uzkrāti parādi 294,066 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš. Šis samazinājums, lai arī neliels, norāda uz relatīvu stabilitāti vai uzlabojumu attiecībā uz attiecīgo nodokļu samaksu. Pašvaldību budžetā būtisku īpatsvaru veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, tādēļ šīs kategorijas dinamika cieši saistīta ar darba tirgus situāciju un algu fondu attīstību.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi

Sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi sasniedza 184,216 miljonus eiro, kas ir 0,5% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šie parādi tieši ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspēju, jo attiecas uz darba devēju un pašnodarbināto personu veicamajām iemaksām. Lai gan pieaugums ir mērens, tas signalizē par nepieciešamību uzraudzīt maksājumu disciplīnu šajā segmentā, ņemot vērā sociālās drošības sistēmas fiskālo nozīmi.

Aktuālie nodokļu parādi un to īpatsvars

2026. gada 1. februārī aktuālie nodokļu parādi, par kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, veidoja 541,466 miljonus eiro, kas atbilst 65,2% no kopējās nodokļu parādu summas. Šis rādītājs ir būtisks, jo tieši aktuālie parādi atspoguļo aktīvo nodokļu saistību neizpildi un rada tūlītēju fiskālo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem.

Aktuālie parādi atšķiras no apturētajiem vai termiņa pagarinājumu ietvaros restrukturētajiem parādiem ar to, ka tiem turpina uzkrāties nokavējuma nauda atbilstoši normatīvajam regulējumam. Tas nozīmē, ka parādsaistību apmērs laika gaitā pieaug, palielinot finansiālo slogu nodokļu maksātājiem un vienlaikus sarežģījot parādu atgūšanas procesu.

Fakts, ka gandrīz divas trešdaļas no kopējā parādu portfeļa veido tieši aktuālie parādi, norāda uz ievērojamu īstermiņa fiskālo risku. Šāda struktūra liecina, ka būtiska daļa saistību vēl nav pārgājusi ilgstoši neatgūstamu vai juridiski ierobežotu parādu kategorijā, taču tai nepieciešama efektīva administratīvā uzraudzība un piedziņas mehānismu piemērošana.

No fiskālās pārvaldības viedokļa aktuālo parādu īpatsvars kalpo kā indikators nodokļu administrēšanas efektivitātei un maksājumu disciplīnai tautsaimniecībā kopumā.

Par nepiedzenamiem atzītie parādi

2026. gada 1. februārī par nepiedzenamiem bija atzīti nodokļu parādi 2,116 miljonu eiro apmērā. Šī summa, lai arī relatīvi neliela kopējā parādu portfeļa kontekstā, atspoguļo saistības, kuru atgūšana objektīvu juridisku vai ekonomisku apstākļu dēļ faktiski nav iespējama.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienests (VID) datiem šie parādi galvenokārt izveidojušies uzņēmumiem, kuri atrodas likvidācijas procesā līdz tā pabeigšanai. Šādās situācijās nodokļu administrācijai ir ierobežotas iespējas atgūt līdzekļus, jo uzņēmuma manta var būt izpārdota, sadalīta starp kreditoriem vai nepietiekama, lai segtu visas saistības.

Nepiedzenamo parādu atzīšana ir juridiski un grāmatvediski nozīmīgs process, jo tas ļauj precīzāk atspoguļot reāli atgūstamo nodokļu parādu apmēru un uzlabot publisko finanšu datu kvalitāti. Vienlaikus šī kategorija kalpo kā indikators uzņēmējdarbības vides riskiem, tostarp maksātnespējas gadījumu skaitam un uzņēmumu finansiālajai stabilitātei.

Lai gan 2,116 miljoni eiro veido tikai nelielu daļu no kopējā 830,763 miljonu eiro parādu apmēra, šādu saistību uzskaite ir būtiska, vērtējot nodokļu parādu struktūru un potenciālos budžeta ieņēmumu zaudējumus ilgtermiņā.

Piedzenamo parādu struktūra

Atbilstoši normatīvajam regulējumam 2026. gada februāra sākumā par piedzenamiem bija atzīti nodokļu parādi 539,35 miljonu eiro apmērā. Šī summa ietver saistības, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai ir tiesisks pamats un praktiskas iespējas veikt piedziņas darbības.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienests (VID) datiem piedzenamo parādu kopums tiek iedalīts divās apakškategorijās – reāli piedzenamajos un reāli nepiedzenamajos parādos, kas ļauj precīzāk novērtēt faktiskās atgūšanas perspektīvas.

Reāli piedzenamie parādi

Par reāli piedzenamiem atzīti parādi 244,391 miljona eiro apmērā. Šajā kategorijā ietilpst saistības, kuru piedziņai ir konstatējami parādnieku finanšu resursi vai manta, uz kuru var vērst piedziņu. No fiskālās pārvaldības viedokļa tieši šī daļa veido potenciāli atgūstamo budžeta ieņēmumu apjomu īstermiņā vai vidējā termiņā.

Šie parādi ir pakļauti aktīvai administratīvai un, nepieciešamības gadījumā, tiesiskai piedziņai, tostarp kontu apķīlāšanai, mantas realizācijai vai citiem normatīvajos aktos paredzētiem instrumentiem.

Reāli nepiedzenamie parādi

Savukārt par reāli nepiedzenamiem atzīti parādi 294,959 miljonu eiro apmērā. Lai gan juridiski tie joprojām ir klasificēti kā piedzenami, faktiski to atgūšanas iespējas ir ļoti ierobežotas.

No šīs summas par 294,903 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu vai mantas, uz ko vērst piedziņu, kas būtiski samazina atgūšanas perspektīvas. Papildus tam 55 800 eiro apmērā parādiem ir iestājies piedziņas noilgums, kas juridiski izslēdz turpmāku piespiedu piedziņu.

Kopējā piedzenamo parādu struktūra norāda uz būtisku disproporciju – reāli piedzenamie parādi veido mazāk nekā pusi no piedzenamo parādu kopapjoma. Tas signalizē par ievērojamu fiskālo risku, jo liela daļa saistību, lai arī formāli piedzenamas, praktiski var netikt atgūtas.