Ko VID zina par jūsu bankas kontu un ienākumiem?

Daudzi joprojām uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) par iedzīvotāju finanšu darījumiem uzzina tikai tad, ja tiek sākta pārbaude vai kāds iesniedz sūdzību. Patiesībā ievērojama daļa informācijas VID nonāk automātiski - to regulāri sniedz bankas, darba devēji, kredītiestādes, valsts reģistri un citas institūcijas saskaņā ar likumu.

Pēdējos gados VID arvien aktīvāk izmanto datu analīzi, lai salīdzinātu personas deklarētos ienākumus ar tās finanšu aktivitāti. Ja rodas būtiskas neatbilstības, dienests var lūgt paskaidrot naudas izcelsmi vai pieprasīt dokumentus, kas apliecina, ka ienākumi ir likumīgi un par tiem nodokļi samaksāti vai arī tie ir ar nodokli neapliekami. Tas nenozīmē, ka persona automātiski tiek turēta aizdomās par pārkāpumu, taču skaidrojums var būt nepieciešams.

Šāda pieeja ir daļa no valsts cīņas pret ēnu ekonomiku un nedeklarētiem ienākumiem. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumi liecina, ka pēc vairāku gadu samazinājuma ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2025. gadā nedaudz pieauga, sasniedzot 21,8% no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka nodokļu administrācija turpina pilnveidot risku analīzi un datu izmantošanu, cenšoties identificēt gadījumus, kuros ienākumi neatbilst oficiāli deklarētajai informācijai.

No kurienes VID iegūst informāciju par jūsu ienākumiem?

Valsts ieņēmumu dienests informāciju par iedzīvotāju ienākumiem un finanšu darījumiem iegūst no vairākiem avotiem, un liela daļa šo datu tiek nodota automātiski. Tas nozīmē, ka VID nav nepieciešams katrā gadījumā atsevišķi pieprasīt informāciju - pienākumu to sniegt nosaka normatīvie akti.

Viens no svarīgākajiem informācijas avotiem ir bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Tie ziņo par kontu atvēršanu un slēgšanu, kā arī noteiktos gadījumos sniedz datus par klientu kontu gada apgrozījumu un skaidras naudas iemaksām. Vienlaikus VID automātiski saņem informāciju arī no darba devējiem, kuri katru mēnesi iesniedz ziņas par darbinieku algām, nomaksātajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Datus nodokļu administrācijai sniedz arī līzinga sabiedrības, kredītiestādes, uzņēmumi, kas izmaksā autoratlīdzības vai citus ienākumus fiziskām personām, kā arī dažādi valsts reģistri. Piemēram, VID regulāri apmainās ar informāciju ar CSDD, Zemesgrāmatu, Uzņēmumu reģistru un citām valsts iestādēm. Turklāt starp Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām notiek automātiska datu apmaiņa par rezidentu ienākumiem, dividendēm, pensijām un citiem ienākumu veidiem.

Šāda datu apmaiņa ļauj VID salīdzināt dažādos avotos pieejamo informāciju. Ja deklarētie ienākumi būtiski neatbilst personas finanšu aktivitātei vai īpašumiem, dienests var lūgt paskaidrot naudas izcelsmi un iesniegt to apliecinošus dokumentus. Tas ir viens no galvenajiem instrumentiem cīņā pret nedeklarētiem ienākumiem un ēnu ekonomiku.

Kādu informāciju bankas automātiski nodod VID?

Daudzi uzskata, ka VID redz katru bankas pārskaitījumu, taču tas neatbilst patiesībai. Bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji automātiski nenodod nodokļu administrācijai detalizētus konta izrakstus. Likums paredz, ka tiek sniegti apkopoti dati par klienta kontu, nevis informācija par katru atsevišķu maksājumu.

Ja vienā bankā vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja personas kontu gada debeta vai kredīta apgrozījums sasniedz vismaz 15 000 eiro, bankai līdz nākamā gada 1. februārim jāiesniedz VID klienta vārds, uzvārds, personas kods, kontu atlikums gada pēdējā dienā, kā arī kopējais ienākošo un izejošo maksājumu apjoms. Pārskaitījumi starp saviem kontiem vienā un tajā pašā bankā šajā apgrozījumā netiek ieskaitīti.

No 2025. gada spēkā ir arī papildu prasība attiecībā uz skaidras naudas iemaksām. Ja fiziska persona viena gada laikā vienā bankā kontā iemaksā 7000 eiro vai vairāk skaidrā naudā, kredītiestādei par to jāziņo VID. Šī prasība ieviesta, lai efektīvāk atklātu nedeklarētus ienākumus un samazinātu aplokšņu algu apriti.

Svarīgi saprast, ka automātiski nosūtītajos datos nav redzams, kam tieši pārskaitījāt naudu, no kā to saņēmāt vai kāds bija maksājuma mērķis. Ja VID vēlas iegūt detalizētu informāciju par konkrētiem darījumiem, tai nepieciešams atsevišķs tiesisks pamats un pieprasījums, ievērojot likumā noteikto samērīguma principu.

Kas vēl ziņo VID par jūsu ienākumiem un darījumiem?

Bankas nav vienīgās iestādes, kas regulāri sniedz informāciju VID. Nodokļu administrācija saņem datus arī no darba devējiem, uzņēmumiem, kredītiestādēm un valsts reģistriem, kas ļauj salīdzināt dažādos avotos pieejamo informāciju un savlaicīgi pamanīt iespējamās neatbilstības.

Darba devēji katru mēnesi iesniedz ziņas par darbiniekiem izmaksāto darba samaksu, ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Savukārt uzņēmumiem ir pienākums ziņot arī par autoratlīdzībām, saimnieciskās darbības maksājumiem un citiem ienākumiem, kas izmaksāti fiziskām personām.

Atsevišķos gadījumos informāciju sniedz arī līzinga sabiedrības un citi kreditori. Piemēram, VID tiek paziņots par noteikta apmēra procentu maksājumiem un aizdevumiem fiziskām personām, ja tie pārsniedz likumā noteiktos sliekšņus. Uzņēmējiem savukārt jādeklarē lielāki skaidras naudas darījumi, jo tie tiek uzskatīti par paaugstināta riska darījumiem nodokļu kontroles vajadzībām.

Informācijas apmaiņā piedalās arī valsts reģistri. VID regulāri saņem datus no CSDD, Zemesgrāmatas, Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras un citām iestādēm. Turklāt Eiropas Savienībā darbojas automātiska nodokļu informācijas apmaiņas sistēma, kas ļauj Latvijas nodokļu administrācijai saņemt ziņas par Latvijas rezidentu ienākumiem ārvalstīs. Atsevišķās situācijās tiek izmantota arī CESOP sistēma, kurā tiek apkopota informācija par pārrobežu maksājumiem, lai mazinātu krāpniecību e-komercijā.