Karšu maksājumi Latvijā turpina strauji augt

Karšu maksājumi Latvijā turpina nostiprināties kā viens no galvenajiem ikdienas norēķinu veidiem. 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos karšu darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaudzis par 3%, savukārt darījumu apjoms palielinājies par 6%. Vienlaikus augusi arī karšu izmantošanas intensitāte - vidējais darījumu skaits ar vienu karti sasniedzis 165, bet vidējā iztērētā summa palielinājusies līdz 3196 eiro.

Šī tendence nav raksturīga tikai 2026. gadam. Latvijas Bankas dati rāda, ka 2025. gadā Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādāja 934 miljonus bezskaidras naudas maksājumu 1,2 triljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu maksājumu skaits palielinājās par 7%, bet to vērtība - par 11%. Kartes bija visbiežāk izmantotais bezskaidras naudas maksāšanas līdzeklis, veidojot 60% no visiem šādiem maksājumiem. 2025. gada beigās iedzīvotājiem bija izsniegti 2,3 miljoni maksājumu karšu jeb vidēji 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju.

Par ilgtermiņa paradumu maiņu liecina arī Latvijas Bankas “Maksājumu radars”. 2026. gada februārī bezskaidras naudas maksājumi veidoja jau 79% no iedzīvotāju veiktajiem maksājumiem, sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni. Skaidras naudas īpatsvars bija 21%. Salīdzinājumam, 2017. gada februārī šī attiecība bija 58% pret 42%.

Viens Latvijas iedzīvotājs 2026. gada februārī nedēļā veica vidēji 11,9 bezskaidras naudas maksājumus un tikai 3,2 maksājumus skaidrā naudā. Šie dati parāda, ka karšu un citu digitālo norēķinu izmantošana Latvijā kļuvusi par ikdienas maksājumu standartu, nevis alternatīvu skaidrai naudai.

Karšu maksājumi nostiprinās fiziskajā tirdzniecībā, skaidras naudas loma sarūk

Īpaši strauja karšu maksājumu izaugsme Latvijā vērojama fiziskajās tirdzniecības vietās. 2026. gada pirmajā pusgadā maksājumu karšu darījumu skaits šajā segmentā pieauga par 20%, pārsniedzot 91 miljonu transakciju, bet darījumu vērtība sasniedza 1,5 miljardus eiro. Lielāko daļu jeb 73% no fiziskās komercijas karšu norēķiniem veidoja tirdzniecība. Pārtikas iegāde veidoja 38% no darījumu apjoma, degvielas pirkumi - 11%, bet maksājumi kafejnīcās un restorānos - 9%.

Karšu izmantošanas pieaugumu atbalsta arī plaši pieejama maksājumu infrastruktūra. Latvijas Bankas dati liecina, ka 2025. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientiem valstī bija pieejami 51,3 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu jeb POS termināļu. Fiziskajām personām bija izsniegti 2,3 miljoni maksājumu karšu jeb vidēji 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju.

Vienlaikus skaidras naudas nozīme ikdienas norēķinos turpina samazināties. Latvijas Bankas 2026. gada pavasara “Maksājumu radars” liecina, ka februārī 79% maksājumu tika veikti bezskaidrā naudā un 21% - skaidrā naudā. Viens pieaugušais Latvijas iedzīvotājs nedēļā veica vidēji septiņus maksājumus ar karti, piecus maksājumus internetā un trīs norēķinus skaidrā naudā.

Tomēr skaidra nauda joprojām saglabā būtisku lomu, īpaši situācijās, kad elektroniskie maksājumi nav pieejami. Tādēļ Latvijā noteiktas minimālās prasības tās pieejamībai - vismaz 99% iedzīvotāju tuvākajam bankomātam jābūt sasniedzamam 20 kilometru rādiusā no dzīvesvietas.

Digitālie maki arvien biežāk tiek izmantoti arī pirkumiem internetā

Līdz ar karšu maksājumu pieaugumu Latvijā arvien nozīmīgāku vietu ieņem digitālie maki. Rakstā apkopotie dati liecina, ka 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos Apple Pay un Google Pay darījumu skaits pieaudzis par 14% un pārsniedzis 88 miljonus. Maksājumu vērtība augusi vēl straujāk - par 19%, sasniedzot vairāk nekā 1,6 miljardus eiro. Vidējā pirkuma summa ar digitālo maku palielinājusies līdz 18,49 eiro.

Lielākā daļa šādu maksājumu joprojām notiek fiziskajās tirdzniecības vietās. Tajās veikti 76% e-maku maksājumu jeb gandrīz 67 miljoni darījumu. Taču straujāka izaugsme vērojama e-komercijā, kur darījumu skaits gada laikā audzis par 20%, bet to vērtība - par 21%. Internetā veikti vairāk nekā 21 miljons e-maku maksājumu, un vidējā darījuma summa sasniegusi 32,57 eiro.

Digitālo maksājumu izplatība nav tikai Latvijas tendence. Eiropas Centrālās bankas SPACE pētījums rāda, ka 2024. gadā tiešsaistes pirkumi veidoja 21% no eirozonas iedzīvotāju ikdienas maksājumu skaita, salīdzinot ar 17% 2022. gadā un tikai 7% 2019. gadā. Pēc darījumu vērtības tiešsaistes maksājumu īpatsvars sasniedza 36%.

Mainās arī veids, kā pircēji norēķinās internetā. ECB dati rāda, ka 2024. gadā kartes veidoja 48% tiešsaistes maksājumu, savukārt e-maksājumu risinājumi, tostarp digitālie maki un mobilās lietotnes, sasniedza 29%. Tas norāda, ka digitālie maki pakāpeniski kļūst par pilnvērtīgu maksāšanas rīku ne tikai veikalos, bet arī e-komercijā.

Maksājumu nākotnē arvien svarīgāka būs drošība un infrastruktūra

Pieaugot karšu, digitālo maku un citu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanai, maksājumu infrastruktūras stabilitāte kļūst arvien nozīmīgāka. Latvijas Banka uztur Elektronisko klīringa sistēmu (EKS), kas nodrošina klientu maksājumu un zibmaksājumu apstrādi, kā arī TARGET-Latvija sistēmu starpbanku maksājumiem un monetārās politikas operācijām. Latvija bija arī viena no pirmajām eirozonas valstīm, kas 2017. gadā ieviesa zibmaksājumus.

Tomēr digitālo norēķinu izplatība palielina prasības pret maksājumu drošību. Latvijas Bankas dati rāda, ka 2025. gadā tika veikti 35,7 tūkstoši krāpniecisku maksājumu 10,7 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 11%, lai gan zaudētā summa samazinājās par 10%. Aptuveni 80% krāpniecisko darījumu skaita veidoja karšu maksājumi, taču lielākie finansiālie zaudējumi bija saistīti ar krāpnieciskiem kredīta pārvedumiem.

Viens no jaunajiem drošības instrumentiem ir maksājuma saņēmēja pārbaude jeb Zibpārbaude. Pirms pārskaitījuma veikšanas sistēma pārbauda, vai norādītais saņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums atbilst konkrētajam konta numuram. No 2025. gada oktobra līdz 2026. gada februāra beigām Latvijas Bankas Zibpārbaudes servisā tika apstrādāti 57,4 miljoni šādu pieprasījumu.

Šāda funkcija ir daļa no plašākām pārmaiņām Eiropas maksājumu tirgū. ES regulējums paredz, ka eirozonas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņēmēja pārbaude jānodrošina bez maksas klientam. Tas nozīmē, ka turpmāk maksājumu attīstībā būtisks būs ne tikai ātrums un ērtums, bet arī spēja samazināt kļūdainu pārskaitījumu un finanšu krāpniecības riskus.