Kāpēc fintech uzņēmumi izvēlas Lietuvu?

Pēdējās desmitgades laikā Lietuva ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju (fintech) centriem Eiropā. Valsts mērķtiecīgi veidojusi uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, kas piesaista gan jaunuzņēmumus, gan starptautiskus finanšu pakalpojumu sniedzējus. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir Lietuvas Bankas īstenotā pieeja, kas apvieno stingru uzraudzību ar atvērtību inovācijām. Uzņēmumiem tiek piedāvāta konsultāciju programma jaunajiem tirgus dalībniekiem, regulatīvā "smilšu kaste" (regulatory sandbox) un piekļuve CENTROlink maksājumu infrastruktūrai, kas ļauj efektīvi nodrošināt SEPA maksājumus visā Eiropas Ekonomikas zonā.

Lietuvas priekšrocība ir arī Eiropas Savienības vienotais tirgus. Saņemot elektroniskās naudas vai maksājumu iestādes licenci Lietuvā, uzņēmumi var sniegt pakalpojumus citās ES un EEZ valstīs, neveidojot atsevišķas licencētas struktūras katrā tirgū. Tas ievērojami samazina administratīvās izmaksas un paātrina paplašināšanos starptautiskā mērogā. Tieši šī iemesla dēļ Viļņu par savu Eiropas darbības centru izvēlējušies tādi uzņēmumi kā "Revolut", "Shift4 Payments" un jaunākajā piemērā arī "Aspora".

Nozīmīga loma ir arī kvalificētam darbaspēkam un attīstītai digitālajai infrastruktūrai. Fintech nozarē Lietuvā strādā gandrīz 8000 speciālistu, bet valstī darbojas 248 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas apkalpo aptuveni 40 miljonus klientu visā Eiropā. Šie rādītāji apliecina, ka Lietuva vairs nav tikai pievilcīga vieta uzņēmumu dibināšanai, bet kļuvusi par nobriedušu vidi ilgtermiņa izaugsmei un starptautiskai darbībai.

"Aspora" ienākšana Lietuvā un uzņēmuma attīstības perspektīvas

ASV finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Aspora" lēmums izveidot savu Eiropas Savienības galveno mītni Viļņā apliecina Lietuvas pieaugošo nozīmi starptautiskajā fintech nozarē. Uzņēmums, kas dibināts 2021. gadā ar nosaukumu "Vance", specializējas starptautiskajos naudas pārvedumos, galvenokārt apkalpojot Indijas diasporu. Pēc regulatoru apstiprinājuma iegādāties licencētu elektroniskās naudas iestādi Lietuvā uzņēmums ieguvis iespēju no vienas darbības bāzes sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, kas būtiski vienkāršo paplašināšanās procesu.

Sākotnēji "Aspora" koncentrēsies uz naudas pārvedumiem starp Eiropu un Indiju, kā arī ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumiem. Ilgtermiņā uzņēmums plāno paplašināt savu produktu klāstu un piedāvāt finanšu risinājumus plašākam klientu lokam visā Eiropā. Šāda attīstības stratēģija atbilst tendencei, ka Lietuvu izvēlas uzņēmumi, kuri meklē ne tikai juridisko adresi, bet arī vietu produktu izstrādei, tehnoloģiju attīstībai un starptautisko operāciju vadībai.

Uzņēmums tuvāko trīs gadu laikā plāno izveidot līdz 100 jaunām darba vietām, piesaistot speciālistus informācijas tehnoloģiju, riska pārvaldības, finanšu un produktu izstrādes jomās. Tas papildina jau esošo tendenci, ka lielākā daļa Lietuvā strādājošo fintech uzņēmumu turpina paplašināt komandas un iegulda augsti kvalificēta darbaspēka attīstībā. Šādas investīcijas veicina inovāciju ekosistēmas izaugsmi, palielina valsts pievilcību citiem ārvalstu investoriem un stiprina Viļņas pozīcijas kā vienam no vadošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Eiropā.

Fintech investīciju nozīme Lietuvas ekonomikas attīstībā

Finanšu tehnoloģiju nozare pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem Lietuvas ekonomikas izaugsmes virzītājspēkiem. Nozare ne tikai piesaista ārvalstu kapitālu, bet arī rada augsti kvalificētas darba vietas un veicina digitālo inovāciju attīstību. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Lietuvā darbojas 248 fintech uzņēmumi, kuros nodarbināti gandrīz 8000 speciālistu. Aptuveni 77 % uzņēmumu plāno paplašināt darbinieku skaitu arī 2026. gadā, kas liecina par stabilu nozares attīstību un ilgtermiņa investoru uzticību.

Būtiska ir arī fintech uzņēmumu ekonomiskā ietekme. Elektroniskās naudas un maksājumu iestāžu apstrādāto maksājumu apjoms līdz 2025. gada beigām sasniedza aptuveni 166 miljardus eiro, bet specializēto banku aktīvu vērtība pārsniedza 1,6 miljardus eiro. Šie rādītāji apliecina, ka finanšu tehnoloģiju sektors kļūst par nozīmīgu finanšu sistēmas sastāvdaļu, vienlaikus palielinot valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Jaunu uzņēmumu ienākšana, piemēram, "Aspora" un "PAYSTRAX", rada papildu pieprasījumu pēc informācijas tehnoloģiju, finanšu, kiberdrošības un produktu izstrādes speciālistiem. Tas veicina sadarbību starp uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, palīdz attīstīt profesionālās prasmes un stiprina inovāciju vidi. Pieaugošais investīciju apjoms vienlaikus pozitīvi ietekmē arī citus sektorus, tostarp nekustamo īpašumu, biznesa pakalpojumus un informācijas tehnoloģiju infrastruktūru. Tādējādi fintech nozares attīstība kļūst par nozīmīgu faktoru, kas sekmē Lietuvas ekonomisko izaugsmi un nostiprina valsts reputāciju kā vienam no vadošajiem digitālo finanšu centriem Eiropā.

Baltijas valstu konkurence fintech nozarē un nākotnes izaicinājumi

Lai gan Lietuva šobrīd ir lielākais licencētais fintech centrs Eiropas Savienībā pēc izsniegto licenču skaita, konkurence Baltijas reģionā turpina pieaugt. Igaunija saglabā spēcīgas pozīcijas digitālo inovāciju un jaunuzņēmumu attīstībā, savukārt Latvija arvien aktīvāk piesaista investīcijas informācijas tehnoloģiju un finanšu pakalpojumu sektorā. Šāda konkurence mudina Lietuvu nepārtraukti pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, lai saglabātu savu līderpozīciju.

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Lai gan Lietuvā jau strādā gandrīz 8000 fintech speciālistu un universitātes piedāvā specializētas studiju programmas, uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju, kiberdrošības un risku pārvaldības ekspertiem turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka nākotnē arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš speciālistu sagatavošanai un starptautisko talantu piesaistei.

Ne mazāk svarīga ir kiberdrošība un regulatīvās prasības. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi apstrādā lielus sensitīvu datu un finanšu darījumu apjomus, tādēļ tiem jāspēj nodrošināt augstu drošības līmeni un atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Vienlaikus regulatoriem jāatrod līdzsvars starp inovāciju veicināšanu un finanšu sistēmas drošību, lai saglabātu investoru uzticību.

Lietuvas līdzšinējie panākumi liecina, ka ilgtermiņa valsts stratēģija, sadarbība starp regulatoriem un uzņēmumiem, kā arī ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā var radīt pievilcīgu vidi starptautiskām investīcijām. Ja šī pieeja tiks saglabāta, Lietuvai ir labas iespējas arī turpmāk būt vienam no vadošajiem Eiropas finanšu tehnoloģiju centriem.